Skumjā patiesība: ēdot jūras veltes, mēs ēdam plastmasu
Kaut gan jūras veltes slavē kā diētiskus produktus, loms no piesārņotajiem okeāniem veselībai par labu nenāk. Jūras velšu cienītāji ik dienu apēd līdz 11 000 plastmasas mikrodaļiņu, brīdina doktors Kolins Jansens no Ģentes universitātes Beļģijā.
“Plastmasas daļiņas nokļūst mūsu ķermenī un var tur palikt kādu laiku. Mums jāsaprot, kas rezultātā notiek. Kur tās galu galā nosēžas? Iekapsulējas audos un paliek organisma aizmirstas vai izraisa iekaisumus? Vai ķīmiskās vielas, kas izdalās no šīs plastmasas, saindē organismu? Precīzi tas nav zināms, bet mums tas jānoskaidro,” stāsta Jansens.
Pasaules okeāns ir ļoti piesārņots ar plastmasu. No šā materiāla izgatavotie maisiņi, pudeles, citi iepakojumi pamazām sairst, taču nekur nepazūd – pāri paliek acij neredzamas polimēru ķēdes.
Vēl viens būtisks to avots ir higiēnas preces – daudzas dušas želejas, skrubji, sejas mazgāšanas līdzekļi un abrazīvās zobu pastas satur plastmasas mikrogranulas.
Aprēķināts, ka ūdenī peld vairāk nekā pieci triljoni plastmasas mikrodaļiņu. Šīs mikrodaļiņas iekļūst zivīs, vēžveidīgajos, gliemenēs un citos ūdens iemītniekos. Piemēram, mīdijas izfiltrē līdz 20 litriem ūdens dienā, bet plastmasa nosēžas gliemenēs un nokļūst uz mūsu galda. Ja šī tendence saglabāsies, jūras velšu cienītāji gadā notiesās līdz 780 000 sīciņu plastmasas gabaliņu.
Okeānos nonāk vismaz astoņi miljoni tonnu plastmasas gadā jeb viena autokrava minūtē. Ja nekas steidzami netiks darīts, lai pienācīgi pārstrādātu plastmasas atkritumus, 2050. gadā to okeānos būs vairāk nekā zivju. Pašlaik okeānos ir vairāk nekā 150 miljoni tonnu plastmasas. Turklāt to labprāt apdzīvo indīgas baktērijas.
Zviedrijas zinātnieki atklājuši, ka jūras zivis jau kopš iznēršanās no ikriem pielāgojušās ēst plastmasas atkritumus. Protams, nekādas barības vērtības tiem nav, tāpēc zivis aug lēnāk, un tās vairāk apdraud plēsēji.
"Kas Jauns Avīze" / Foto: Shutterstock
