Perfekcionisms ir kaitīgāks veselībai, nekā tu domā! Psiholoģes 5 padomi, kā atbrīvot savu psihi
Perfekcionisms ir īpašība, kas bieži tiek uzskatīta par pozitīvu, jo tas mudina mūs tiekties uz izcilību un sasniegt augstus mērķus. Taču šī vēlme sasniegt ideālu nereti var kļūt par šķērsli – gan darbā, gan attiecībās, gan arī mūsu garīgajā veselībā. Šajā ziņā aplūkosim, kas ir perfekcionisms, kā tas izpaužas ikdienā, kā arī sniegsim padomus, kā atrast līdzsvaru starp centieniem būt labākajam un spēju pieņemt savu cilvēcību.
Klīniskā psiholoģe Dr. Elena Hendriksena no Bostonas Universitātes CNN stāsta, ka darīt mazāk viņai nav dabiski. Un viņa nav vienīgā. „Es teiktu, ka lielākā daļa manu klientu ierodas ar perfekcionismu kā galveno problēmu, kas pārklājas ar citiem viņu izaicinājumiem.”
„Taču neviens nekad nesaka: ‘Elena, esmu perfekcionists. Man vajag, lai viss būtu perfekti.’ Tā vietā viņi saka: ‘Es jūtos kā neveiksminieks.’ ‘Es jūtos, ka esmu atpalicis.’ ‘Man vajadzētu būt daudz tālāk, nekā es esmu.’ ‘Man ir miljons lietu, bet nevienu no tām es nedaru labi.’ Galu galā, es domāju, tas ir tāpēc, ka perfekcionisms patiesībā nav par pilnību – tas ir par to, ka nekad nejūties pietiekami labs.”
Perfekcionisms var izpausties kā vēlme sasniegt izcilību pašu mērķu dēļ, uzstādot augstus standartus, smagi strādājot, dziļi rūpējoties – un šīs īpašības var būt pozitīvas. Tas ir liels ieguvums daudzās profesijās, piemēram, pilotiem vai neiroķirurgiem, taču tas var arī pāraugt neveselīgā uzvedībā.
Perfekcionisms bieži ir daudzu medicīnisku un mentālu veselības problēmu centrā, tostarp depresijas, ēšanas traucējumu, obsesīvi kompulsīvā traucējuma (OKT) un citu. Tas pat var izpausties fiziskos simptomos, piemēram, migrēnās vai muskuļu sasprindzinājumā.
Dr. Elenas Hendriksenas pieci ieteikumi, kā mazināt perfekcionismu un atrast līdzsvaru starp augstajiem standartiem un sevis pieņemšanu.
