Domāja, ka nepienākas ģimenes ārsts, jo nav ģimenes! Seniors Aucē dzīvo skumjos apstākļos
foto: Ekrānuzņēmums / LTV
Esi vesels

Domāja, ka nepienākas ģimenes ārsts, jo nav ģimenes! Seniors Aucē dzīvo skumjos apstākļos

Ieva Ozoliņa

Jauns.lv

Aucē kāda sieviete, Maigas kundze, ir noraizējusies par savu kaimiņu – 82 gadus veco Andri, kurš dzīvo apstākļos, kas viņai šķiet neatbilstoši cilvēka cienīgai dzīvei. Andris mitinās mazā mājiņā bez elektrības, ūdens, gāzes un kanalizācijas. Neskatoties uz piedāvājumu pārcelties uz sociālo dzīvokli, viņš no šīs iespējas atteicies.

Kā vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) radījums "4. studija", Maigas kundze regulāri pievērš uzmanību Andra dzīvei un pat ziņo pašvaldībai, ja kaut kas šķiet aizdomīgs. "Ilgi skurstenis nekūp, varbūt viņš ir miris." 

Apkārtne pie Andra mājokļa ir aizaugusi, pagalms nekopts, un skurstenis ir bojāts, kas rada šaubas par krāsns lietošanu. Raidījumā atklājās, ka Andris šajā mājā dzīvo jau vairāk nekā 30 gadus un nevēlas neko kardināli mainīt. Viņš gan pauda: "Ja jutīšos slikti vai kaut kā trūks, tad došos uz Sociālo dienestu."

Dobeles novada Sociālā dienesta filiālē "Auce" norāda, ka Andris kopš 2023. gada augusta ir apmeklēts 11 reizes. Sociālais dienests viņu aizvedis pie ģimenes ārsta, jo Andris kļūdaini domājis, ka viņam šāds pakalpojums nepienākas, jo viņam nav ģimenes. Tāpat sarunāta konsultācija ar ķirurgu Dobelē, jo Andrim sāp kājas. Turklāt pašvaldība viņam piedāvājusi sociālo dzīvokli Lielaucē, taču arī šo iespēju Andris nav izmantojis.

Auces pilsētas pārvaldes vadītājs Guntis Šēfers norāda: "Sociālais dienests strādā, regulāri šis cilvēks ir mūsu uzraudzības lokā. Tā pati sieviete, kas tur rūpi par šo cilvēku, viņa man zvana, es aizbraucu, apskatos. Pat līdz tādam absurdam, ka viņa saka - ilgi skurstenis nekūp, varbūt viņš ir miris. Es iebraucu, apskatos, viņš saka, jā, es tagad nekurinu, man nevajag."

Šēfers piebilst, ka šādi gadījumi nav retums. Cilvēkiem tiek piedāvāta palīdzība, bet viņi bieži vien atgriežas savos ierastajos apstākļos. "Tikko viena ģimene no Vītiņiem tā izdarīja. Pārvietojām, palīdzējām pārcelties. Personīgi pats palīdzēju pārvietoties uz sociālo māju, bet pēc divām nedēļām viņi bija atpakaļ," stāsta Šēfers. Viņš uzsver, ka pašvaldība nevar piespiest cilvēku pieņemt palīdzību, ja viņš to nevēlas.

Arī Labklājības ministrija norāda: "Cilvēkam ir tiesības dzīvot pēc savas izvēles, ja viņš nejūt nepieciešamību mainīt dzīves apstākļus un nevienu neapdraud." Ministrija uzsver, ka palīdzība ir brīvprātīga un nav uzspiežama, ja cilvēks to nepieņem.

Lai gan Maigas kundze turpina rūpēties par sava kaimiņa labklājību, ir skaidrs, ka palīdzība iespējama tikai tad, ja Andris pats nolems pieņemt piedāvātos risinājumus.