Arvien vairāk jaunu cilvēku visā pasaulē nespēj ieņemt vai iznēsāt bērnu. Kas noticis ar mūsu auglību?
Konkrēti vides faktori ietekmē reproduktīvo veselību un strauji palielina neauglību. Šajā rakstā pētām, kā no tiem var izvairīties.
Kaut kas nav kārtībā ar cilvēka reproduktīvo veselību. “Demogrāfiskā bumba” ne tikai nav uzsprāgusi, par ko vides aizstāvji jau brīdināja, bet cilvēce saskaras ar tik lielu iedzīvotāju skaita samazinājumu, kāds vēsturiski nav pieredzēts.
Beidzamajās desmitgadēs Amerikā, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Japānā – gandrīz visās rietumvalstīs, kur iedzīvotāju novecošanās rada lielu ekonomisko slogu, – dzimstība ir samazinājusies līdz kritiskam līmenim un vairs nekompensē mirstību. Dzimstības rādītāji samazinās arī valstīs, kur tradicionāli tie bijuši augsti, piemēram, Indijā un Ķīnā.
Tas notiek ne tikai tāpēc, ka sievietes izvēlas atlikt bērna laišanu pasaulē vai kopumā cilvēki dod priekšroku mazākām ģimenēm.
Arvien vairāk jaunu cilvēku visā pasaulē vienkārši nespēj ieņemt vai līdz galam iznēsāt bērnu, pat ja to vēlas, un, šķiet, problēma kļūst arvien lielāka.
No 15 līdz 49 gadus vecām amerikāņu sievietēm, kuras nekad nav dzemdējušas, 19 % neizdodas palikt stāvoklī pat pēc gadu ilgiem centieniem – pēc ASV Slimību un Profilakses Centru vadlīnijām, tā ir medicīniska neauglības definīcija. Salīdzinot ar 15–44 gadus vecu sieviešu auglības statistiku, kas izveidota tikai pirms 12 gadiem, šis rādītājs pieaudzis par 13 procentiem.
Šāda tendence ir visā pasaulē, un tas attiecas ne tikai uz sievietēm.
2017. gadā viena no pasaules vadošajām ekspertēm reproduktīvās veselības jomā, epidemioloģe Šanna Svana publicēja pētījumu, kas satriecošo atklājumu dēļ ātri vien kļuva populārs – laikā no 1973. līdz 2011. gadam vīriešiem visā pasaulē spermatozoīdu skaits samazinājies par 59,3 procentiem. Un noticis ne tikai tas.
Kā Svana raksta savā 2021. gadā izdotajā grāmatā, sarūk ne tikai spermatozoīdu skaits (katru gadu par vienu procentu). Vīriešiem samazinās arī testosterona līmenis, savukārt vienlaikus sēklinieku vēža gadījumu skaits un sievietēm spontāno abortu skaits tādā pašā tempā pieaug.
Svanas kopsavilkums par mūsdienu jaunās paaudzes reproduktīvo veselību ir šokējošs –
mūsdienās jaunam vīrietim ir apmēram puse no spermas daudzuma, salīdzinot ar viņa vectēvu, kad tas bija tādā pašā vecumā, un daudzās valstīs sieviete 20 gadu vecumā ir neauglīgāka nekā viņas vecmāmiņa, kad viņai bija 35 gadi.
“Es personīgi biju šokēta un joprojām domāju, ka šie atklājumi ir šausmīgi,” Svana saka. “Cilvēce un globālā auglībai patiešām ir bīstamā situācijā.”
Skaidrs, ka notiek kaut kas šausmīgs, un auglība mainās pārāk strauji, lai tajā vainotu ģenētiku, – noteikti ir vainojami daži vai vairāki vides faktori. Un situācija ir katastrofāla ne tikai globāli, sociāli un ekonomiski, bet arī katram pārim individuāli, kurš zaudē iespējas radīt bērnu.
Ķīmiskie uzbrukumi
Kaitēt auglībai vai apgrūtināt bērna attīstību un dzemdības, var arī ķīmiskas vielas, kuru apkārtējā vidē ir ārkārtīgi daudz, un tāpēc ir patiešām grūti izcelt vienu konkrētu neauglības cēloni. Pēc Otrā pasaules kara sākās jauns industriālās revolūcijas posms, ķimikālijas, kas ietekmē auglību, ir ielauzušās visās mūsu dzīves jomās, un mūsdienās ir daudz pierādījumu, ka tās patiešām ietekmē seksuālo un reproduktīvo veselību.
Svanas pētījums koncentrējās uz apkārtējās vides ķimikālijām, kas ietekmē hormonus, kuri ir ļoti būtiski seksuālās un reproduktīvās sistēmas attīstībā. Šādas vielas sauc par endokrīno sistēmu graujošām ķimikālijām, un tās mūsu ikdienā var atrast visur: kosmētikā, higiēnas līdzekļos, pārtikā un produktu iepakojumā, medikamentos, kam mums vajadzētu palīdzēt, mēbelēs un tīrīšanas līdzekļos, ūdenī, ko dzeram, un pat gaisā, ko elpojam. Šīs molekulas atdarina mūsu pašu hormonus, nelaikā izraisot dažādu reakciju kaskādes.
Gadu desmitiem veikti pētījumi ir krājušies lēni, līdz sabiedrība beidzot ir pārplūdināta ar pierādījumiem, ka šīs ķīmiskās vielas klusi kaitē cilvēka auglībai, – turklāt ne tikai tiem, kas tām ir pakļauti tagad, bet jo īpaši tiem, kas šīm ķimikālijām bijuši pakļauti vēl pirms dzimšanas. Visvairāk neatgriezenisku bojājumu, kas rodas no ķimikālijām, kuras traucē endokrīnās sistēmas darbībai, notiek bērna attīstības laikā vēl mātes miesās.
