Kāpēc sievietes mākslīgās apaugļošanas laikā piedzīvo depresiju?

Grūtības palikt stāvoklī vai risks piedzīvot spontāno abortu rada milzīgu stresu, un, iespējams, tas ir galvenais iemesls, kāpēc vairāk nekā viena no desmit sievietēm, kuras ārstējas no neauglības, lieto medikamentus pret depresiju. Tomēr šāds risinājums situāciju var padarīt vēl ļaunāku.

Jaunākie pētījumi rāda, ka sievietes, kuras cenšas ieņemt bērnu, bet vienlaikus dzer antidepresantus, nākotnē saskarsies ar īpaši augstu risku bērnu zaudēt, dzemdēt priekšlaikus vai laist pasaulē ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem, piemēram, autismu.

Amerikāņu zinātnieki ir pārskatījuši visus publicētos pētījumus par sekām, kādas rodas, ja grūtniecības laikā lieto antidepresantus, un, lūk, galvenais viņu secinājums – sievietēm, kuras, gaidot mazuli, dzer selektīvos serotonīna atpakaļpiesaistes inhibitorus (SSAI), ir liels risks piedzīvot spontāno abortu, priekšlaicīgu dzemdību sekas, novirzes jaundzimušā uzvedībā, neonatālo pulmonāro hipertensiju un pat tādus bērna smadzeņu bojājumus, kas var izraisīt autismu.

Pētnieku ziņojums rada nopietnas bažas, jo potenciālais risks var skart neskaitāmas mātes un bērnus. Vismaz viens no simts jaundzimušajiem, kuri nāk pasaulē ASV, ir ieņemts mākslīgās apaugļošanas procedūras (IVF) rezultātā, savukārt IVF pati par sevi rada auglīgu augsni depresijai, jo pozitīva iznākuma rādītāji ir visai zemi.

“Lielākā daļa sieviešu neauglības ārstēšanas laikā norāda uz depresijas simptomiem – jo sevišķi tādā gadījumā, ja piedzīvotas vairākas neveiksmes pēc kārtas,” raksta pētījuma autori.

Ne velti antidepresantu lietojums pēdējās divās desmitgadēs ir pieaudzis par 400 procentiem; ASV tie ir visplašāk izrakstītie medikamenti vecuma grupā no 18 līdz 44 gadiem, proti, reproduktīvajā vecumā.

Beth Israel Deaconess medicīnas centra vadošā pētniece, dzemdniecības un ginekoloģijas doktore Alise Domara ir izveidojusi pārskata galveno kopsavilkumu: “Pirmkārt, iegūti skaidri un satraucoši pierādījumi riskam, kāds rodas, ja lieto SSAI grūtniecības laikā. Otrkārt, nav itin nekādu pierādījumu pozitīvam ieguvumam.”

Patiesībā SSAI var pazemināt varbūtību palikt stāvoklī vai laist pasaulē dzīvu vai veselu mazuli. Kā rāda neskaitāmi pētījumi, sievietēm, kuras izmanto antidepresantus, pieaug spontānā aborta risks.

Un ne tikai – vairāk nekā 30 pētījumos pierādīts, ka sievietēm, kuras lieto SSAI, ir lielāka varbūtība laist pasaulē bērnu priekšlaikus, un tas var būtiski iespaidot viņa veselību nākotnē.

“Bērniem, kuri dzimuši līdz 37. grūtniecības nedēļai, piedzīvo daudzus īstermiņa un ilgtermiņa veselības traucējumus,” piebilst Adams Urato, Metro West medicīnas centra dzemdniecības un ginekoloģijas nodaļas vadītājs un mātes un augļa veselības speciālists Tuftas Medicīnas centrā.

Grūtnieces, kuras lieto antidepresantus, riskē dzemdēt mazuli ar iedzimtām anomālijām. Tā kā ir noskaidrota saikne starp medikamentu Paxil (paroksetīns) un iedzimtiem sirds defektiem, tad ASV Pārtikas un zāļu aģentūra ir pieprasījusi, lai minētā medikamenta ražotājs GlaxoSmithKline to norādītu kā pierādītu risku zāļu anotācijās.

Ir arī noskaidrots, ka, lietojot antidepresantus, divarpus reižu palielinās risks laist pasaulē mazuli ar anencefāliju (neattīstītu galvaskausu un smadzenēm, kurām trūkst vienas vai abu pussložu) un citiem iedzimtiem defektiem, kas saistīti ar galvaskausu un nervu sistēmu. Bērniem, kuru mātes ilgstoši dzērušas antidepresantus, ir lielāka varbūtība dzimt ar pazeminātu svaru, savukārt tas var radīt elpošanas traucējumus vai motorās attīstības aizturi.

Dubults risks dzemdēt bērnu ar traucējumiem

Domara un viņas kolēģi pievērsa uzmanību kādam 2006. gada pētījumam, kas liecina: bērniem, kuri mātes dzemdē tikuši pakļauti antidepresantiem, par 30% paaugstinās zīdaiņu uzvedības traucējumu risks, proti, viņi var nemitīgi raudāt, ar grūtībām zīst un dažos gadījumos pat ciest no lēkmēm vai elpošanas traucējumiem. Cits pētījums, kuru veicis Kaiser Permanente Kalifornijā, atklāj, ka grūtnieces, kuras lieto antidepresantus pirmā trimestra laikā, dubulto risku dzemdēt bērnu ar autiskā spektra traucējumiem.

Savukārt, turpinot dzert antidepresantus pēc pirmā grūtniecības trimestra, var rasties sarežģījumi augli saglabāt. Pētnieki atraduši pierādījumus, ka minētie medikamenti palielina hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena) risku grūtniecēm un var radīt pat preeklampsiju, kura, ja netiek laikus ārstēta, var izraisīt dzīvībai bīstamas konvulsijas un eklampsiju – stāvokli, kas prasīja dzīvību lēdijai Sibillai populārajā britu TV seriālā Dauntonas abatija.

Par spīti visiem plašajiem pētījumiem, pārskata autori no Masačūsetsas medicīnas iestādēm – Beth Israel Deaconess medicīnas centra, Tuftas Medicīnas centra un Metro West medicīnas centra – tā arī nespēja atrast pierādījumus antidepresantu labvēlīgajai iedarbībai. Medikamenti ne tikai nenāca par labu grūtniecībai, bet arī nesamazināja depresīvās izjūtas tām sievietēm, kuras centās ieņemt bērnu.

Daudzos pētījumos atklāja, ka SSAI depresijas ārstēšanā nav efektīvāki par placebo tabletēm. Autoru vārdiem runājot, “nav pierādījumu labumam, ko antidepresanti spētu sniegt sievietēm reproduktīvajā vecumā”, toties “papilnam pierādījumu, kas mudina būt īpaši piesardzīgiem, izrakstot SSAI grūtniecēm vai sievietēm, kuras cenšas ieņemt bērnu, neatkarīgi no tā, vai viņas tobrīd ārstējas no neauglības vai ne.”

Pētnieku komanda noskaidroja labāku un drošāku risinājumu, ko izmantot depresijas gadījumā. Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) uz vieglu un vidēji smagu depresiju iedarbojas tikpat labi kā antidepresanti. Kā pētnieki norāda, šis terapijas veids var līdzēt arī smagas depresijas gadījumā. Saskaņā ar 2008. gada pētījuma datiem, 79% sieviešu, kuras ārstējās no neauglības un cieta no depresijas, izejot KBT kursu, simptomi kļuva mazāk izteiktāki, salīdzinot ar 50% pētījuma dalībnieču, kuras lietoja medikamentus.

Ikviena sieviete kļūtu nomākta, ja mēģinātu tikt pie mazuļa, bet atkal un atkal piedzīvotu vilšanos. Taču ir vēl kāds iemesls, kāpēc IVF izraisa depresiju, proti, mākslīgā apaugļošana iespaido seksuālo dzīvi.

Kādā pētījumā, kas veikts Indiānas universitātē, atklāts – lai cik moderna farmakoloģija un aprīkojums tiktu lietots neauglības ārstēšanas procesā, notiekošais atstāj negatīvas sekas uz sievietes partnerattiecībām.

“Saņemot reproduktīvo palīdzību, pāri bieži sāk justies tā, it kā būtu iesaistīti zinātniskā eksperimentā,” saka Nikola Smita, Indiānas universitātes Sabiedriskās veselības skolas Seksuālās veselības veicināšanas centra doktorantūras studente, kura sadarbībā ar Indiānas universitātes Maurera Likumdošanas skolu vadīja pētījumu.

“Tā kā hormoni tiek kontrolēti un vadīti, sekss pārvēršas par plānotu nodarbi – tam jānotiek noteiktā laikā. Tas var radīt lielu stresu, nemaz nerunājot par to, ka šāda veida plānošana ir romantikas pretmets. Rezultātā cieš attiecības.”

Vienā no pirmajiem pētījumiem ASV, kurā pievērsa uzmanību sievietes seksuālajai pieredzei reproduktīvās palīdzības laikā, aptaujas dalībnieces tika lūgtas aizpildīt anketu par seksuālo dzīvi, pēc tam pētnieki intervēja dažādas sievietes, ieskaitot tās, kurām tobrīd veica IVF, kā arī 70 profesionāles, kuru darbs bija saistīts ar mākslīgo apaugļošanu.

Salīdzinājumā ar sievietēm, kurām grūtniecība iestājās dabiski, tās pētījuma dalībnieces, kuras tobrīd centās tikt pie mazuļa mākslīgās apaugļošanas ceļā, norādīja, ka viņu libido ir mazāk izteikts, viņas nealkst būt seksuāli aktīvas, kā arī jūtas mazāk apmierinātas ar savām seksuālajām attiecībām.

Sievietes arī sūdzējās par grūtībām sasniegt orgasmu, vaginālajām sāpēm un vaginālo sausumu. Minētās problēmas saasinājās, turpinot IVF, turklāt tās parādījās neatkarīgi no tā, vai neauglība pārī bija saistīta ar vīrieti vai sievieti.

Atsalums gultā? Tas var būt saistīts ar zālēm

Kad sievietēm mākslīgās apaugļošanas laikā parādās grūtības izjust seksuālu baudu partnerattiecībās, tas nav saistīts tikai ar emocionālajām sekām, ko rada plānots sekss, bet arī medikamentu dēļ.

Hormonālās zāles, kas parasti tiek lietotas, lai kontrolētu sievietes menstruālo ciklu, iespaido sievietes seksuālās sajūtas un rada sāpīgumu.

Gonadotropīnu atbrīvojošā hormona (GnRH) analogi un tādi pituitārie agonisti kā nafarelīns, buserelīns un goserelīns (tiek lietoti, lai apturētu menstruālo ciklu un bloķētu dabisko hormonu izdali, kas regulē ikmēneša ciklu) pazemina sievišķo hormonu, piemēram, estradiola, līmeni, un šīs pārmaiņas rada karstuma viļņus, vaginālo sausumu un krasas garastāvokļa svārstības.

Citi medikamenti cetroreliks un ganireliks (gonadotropīnu atbrīvojošā hormona antagonisti, kas tiek izmantoti, lai apturētu ovulāciju līdz brīdim, kad olšūnas ir nobriedušas IVF procedūrai) izraisa galvassāpes, reiboņus un kopumā sliktu pašsajūtu.