Latvijā izmantota tikai trešdaļa no piegādātajām Covid-19 vakcīnām, pārējās utilizētas vai ziedotas

Latvijai līdz šim piegādāti 9,7 miljoni vakcīnu devu pret Covid-19 infekciju, no tām savakcinēta ir trešā daļa. Pārējais – utilizēts vai ziedots citām valstīm, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tai pašā laikā, kovids turpina pļaut cilvēku dzīvības, bet riska grupas, kam rekomendē vakcinēties reizi sezonā, to dara kūtri – šogad to izdarījuši 5 % no mērķa grupas.  

Latvijas saistības ar “Pfizer Biontech”, pat pēc pērn panāktajām izmaiņām paredz ievērojami lielāku vakcīnu piegāžu skaitu nekā faktiski izlieto. Kaut gan, ja arī pie mums seniori vakcinētos tik aktīvi kā ārsti rekomendē, tad nemaz tik daudz vakcīnu pāri nepaliktu, un arī mirušo būtu mazāk.

“Man liekas, ka nav pasaulē cilvēki, kuriem nebūtu nevienu antivielu, kurš nebūtu saskāries ar šo vīrusu, un tāpēc jautājumu par vakcināciju mēs akcentējam riska grupām. Mēs nesakām tā, kā savulaik, ka visiem vajag vakcinēties un skrienat, jo ātrāk, jo labāk. Tagad vairs tā nav, un tagad ir riska grupām jāvakcinējas,” saka RAKUS Infektoloģijas galvenā speciāliste, profesore Ludmila Vīksna. Taču riska grupas vakcinēties nesteidz. Turklāt no potes pret kovidu atsakās pat tie, kuri jau tikuši līdz ārsta kabinetam, lai saņemtu vakcīnu pret gripu. Tās abas var veikt vienlaikus. 

Dati liecina, ka Latvijā no kovida 2023. gadā nomira piecreiz vairāk cilvēku nekā no gripas.

Bet vakcinēšanās proporcija ir pretēja. Vecumā virs 65 gadiem, kas ir lielākā riska grupa, šogad līdz šim pret gripu vakcinējušies 72 tūkstoši cilvēki, bet pret kovidu tajā pašā vecuma grupā - nepilni 12 tūkstoši, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

“Pagājušajā gadā šo iespēju [vakcinēties pret kovidu] izmantoja 5% senioru. Mēs varam pajautāt, vai tas ir daudz vai maz, ar ko salīdzina? Salīdzināsim ar vidējiem Eiropas Savienības datiem – un vidēji ES tie bija 14% seniori pagājušā sezonā. Bet mums ir pieci - trīs reizes mazāk,” raidījumam saka epidemiologs un SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Starp cilvēkiem, kuri nav riska grupās, smagu saslimšanu un nāves gadījumu gandrīz vairs nav. Bet riska grupās – starp senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kovids aizvien ir postošs. Pērn Latvijā tas bija nāves iemesls 375 reizes. Pēc Perevoščikova teiktā, 2023. gadā kovida dēļ mira 197 cilvēki gados, no kuriem tikai četri bija saņēmuši sezonālo vakcīnu, bet pārējie 193 nebija.

“Citiem vārdiem sakot, tie cilvēki, kuri neizgāja šo sezonālo vakcināciju, tiem nāves gadījumu bija 2,5 reizes biežāk nekā tiem, kuri bija vakcinējušies,” uzsver Perevoščikovs.

Vakcīnu Latvijai šobrīd ir vairāk nekā pietiekami. Pirms diviem gadiem, kad kovida nāves pļauja bija pierimusi, Eiropas Komisija sāka sarunas ar vakcīnu ražotāju “Pfizer Biontech”, lai mainītu iepriekš noslēgto vienoto vakcīnu piegādes līgumu. Pasūtītais skaits vairs nebija vajadzīgs, taču ražotājs arī nebija ar mieru tik vienkārši atteikties no pielīgtajiem apjomiem. Galu galā Eiropas Komisija un ražotājs pagājušā gada maijā vienojās par izmaiņām.

Tās paredzēja katrai valstij iespēju atteikties no noteikta skaita vakcīnu piegādes, samaksājot par tām pusi cenas. Latvija izmantoja sev doto iespēju un atteicās no 759 804 vakcīnu.  

“Šī te Latvijas daļa, no kuras mēs varējām atteikties, tika rēķināta proporcionāli no visām dalībvalstīm, ko noteica ražotājs - uz ko viņi bija gatavi piekāpties, neražot un saņemt šo tikai 50% atmaksu,” norāda NVD Finanšu departamenta direktore Indra Jurdža.
 
Atlikušajām vakcīnām bija iespējams pagarināt to piegādes laiku. Bet to apjoms tika rēķināts pēc līdzīgiem principiem visās 29 valstīs, kas bija iesaistītas darījumā. Tie balstījās uz aktuālajām ekspertu rekomendācijām un cerībām, ka vakcinēties varētu aptuveni trešdaļa no riska grupas. Latvijā vecumā virs 65 gadiem ir gandrīz 400 tūkstoši cilvēku.

“Jebkurā gadījumā tas daudzums ir mazāks, ko mēs piekritām iegādāties no Eiropas Komisijas, nekā bija tās rekomendācijas - ar domu, ka, ja mums vajadzēs vakcīnas vairāk, tad mēs drīzāk plašinām portfeli un iepērkam citas. Bet šajā gadījumā paliekam pie tā daudzuma, kas mums tā kā pēc pro rata [proporcionāli] no Eiropas Komisijas pienākas un to mēs arī iegādājāmies,” saka Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere. 

Vēl pērn Latvija saņēma 1 057 000 vakcīnu no pavisam četriem ražotājiem, ievērojami vairāk nekā puse (696 000) no tām bija “Pfizer Comirnaty”. Tagad Latvijas noliktavās ir vairs tikai šī ražojuma vakcīnas (kopā 279 549), visas – viena tipa. Ar pārējiem piegādātājiem saistības beigušās. Savukārt ar “Pfizer” tās būs spēkā vēl nākamos divus gadus (līdz 2026. gadam ieskaitot) un šai laikā Latvijai jānopērk vēl 351 745 vakcīnas (192 845 nākamgad un 158 900 aiznākamgad).

2022. gadā, kad sākās sarunas par pasūtīto vakcīnu apjoma mazināšanu, Latvijā vakcinācijas pret kovidu veica vairāk nekā 400 000 reižu. Veselības ministrijā norāda – prognozēt, kā situācija attīstīsies nākamajos gados, bija ļoti grūti. 

Epidemiologs sauc iemeslus šādam vakcīnu daudzumam. “Pirmais, mums vajag nodrošināt tiem cilvēkiem, kas grib vakcinēties, šo vakcīnu. Bet vajag ņemt vērā to, ka situācija var pēkšņi mainīties. Un, ja gadījumā šis vīruss atkal mazliet mutēs, un paliks vēl smagāka tā saslimšana, jo kādreiz Delta [variants] patiešām diezgan drausmīga, Omikrona vīruss ir tāds saudzīgāks. Bet, ja tur kaut kas notiek ar šo vīrusu, kas izraisīs drusciņ vairāk letālu gadījumu, pieprasījums būs milzīgs pēc vakcīnas. Un tad atkal būs jautājums, kur tā vakcīna.”

Individuāli cilvēkam lielākais ieguvums no vakcinēšanās ir iespēja nenomirt gadījuma pēc, uzsver profesore Vīksna. Viņa norāda, ka, lai arī sākotnēji bija publikācijas par potenciāli cerīgiem medikamentiem pret kovidu, tad šobrīd ir skaidrs, ka pa īstam efektīvu medikamentu pret Sars-Cov-2 vīrusu nav. 

Salīdzinot ar to pašu gripu, kovids pierādījis daudz plašāku kaitējuma dabu. “Mans personīgais viedoklis ir, ka kovids ir pārliecinoši kaitīgāks, lietojot jūsu vārdu, tāpēc, ka tās sekas pēc Covid-19 ir daudz vairāk nekā gripas gadījumā. Tās sekas ir tādas, kas tā kā visu laukumu pārņem – kā jau minēju - gan garīgo veselību, gan somatisko veselību, gan paasina dažādas slimības. Ar gripu - vismaz tā, kā mums tagad ir, mēs zinām kādas komplikācijas ir galvenokārt, un kā ar tām cīnīties un kā ņemties. Bet gripai mentālais stāvoklis traucēts varbūt ir īslaicīgi, ļoti smaga gripa ar 42 grādu temperatūru - tad ir kādi smadzeņu darbības traucējumi. Bet kovids ar to ir ļoti pārsteidzošs. Sākumā pat bija tāda sajūta, ka, kā saka, neticu savām acīm, ka tā varētu būt!,” saka Vīksna.

SPKC mājas lapā (24.lpp šeit) ir pieejams arī tests, kas ne tikai ārstiem, bet arī kovidu pārslimojušajiem pacientiem ļauj palīdzēt saprast, vai infekcijas pārslimošana nav atstājusi ilgstošākas sekas, kā tas bieži mēdz būt, un vai nav jāturpina ārstēšanās pie citiem speciālistiem.

Neraugoties uz to, aicinājumi noteiktām grupām sezonāli vakcinēties pret kovidu palikuši nesadzirdēti. Pērn pret kovidu vakcinējās ap 40 tūkstoš reižu, bet šogad vēl uz pusi mazāk.

“Man liekas, ka šogad bija viena tikai viena vai divas nedēļas, kad neviens nav miris no kovida. pa vasaru. Bet visu citu laiku diemžēl tāda bēdīga statistika ir, un atkal stāsts par to, ka šiem cilvēkiem ir iespēja pasargāties. Un citas valstis šo iespēju izmanto daudz aktīvāk. Mums ir nodrošinātas vakcīnas, tās ir pieejamas, ģimenes ārsti ir informēti. Tas notiek, tikai vajag mazliet vairāk pārliecības,” saka Perevoščikovs.

Pa šiem gadiem utilizēti 3,8 miljoni vakcīnu, bet ziedoti citām valstīm – vēl divarpus miljoni. Latvija nupat kā vienojusies par 103 tūkstošu vakcīnu pārdošanu Polijai. Tā atteicās no turpmākas Pfizer vakcīnu piegādes un tiesājas ar ražotāju.