Kā cilvēkam pašam saprast, ka trūkst vitamīnu: padomi veselīgai ikdienai
foto: Shutterstock
Mājas aptieciņa

Kā cilvēkam pašam saprast, ka trūkst vitamīnu: padomi veselīgai ikdienai

Ārija Lipska

"100 Labi padomi Par veselību"

Vai zinājāt, ka zobakmens veidošanās ir saistīta ar K2 vitamīna trūkumu? Farmaceite provizore Anželika Kuzņecova atklāj, kādu vitamīnu mums visvairāk trūkst un kā tie pareizi jālieto.

No tā, ko esmu novērojusi saviem klientiem pēdējo gadu laikā, varu izveidot TOP4 no katras uzturvielu grupas. Sāksim ar taukos šķīstošajiem vitamīniem: pirmajā vietā D3 vitamīns, otrajā – E vitamīns, trešajā – K2 vitamīns, ceturtajā – A vitamīns. No ūdenī šķīstošajiem vitamīniem: pirmajā – C vitamīns, otrajā – folāti jeb folijskābe, trešajā – B1 vitamīns, ceturtajā – biotīns. Minerālvielas iedalās divās grupās. No mikroelementiem, kas organismam vajadzīgi lielās devās, pirmajā vietā ir magnijs, otrajā – silīcijs, trešajā – kālijs, jo ļoti daudziem cilvēkiem organismā krājas šķidrums un novērojama sirds aritmija, ceturtajā – kalcijs. Starp mazo devu mikroelementiem visbiežāk trūkstošie ir selēns, cinks un jods.

Galvenais iemesls, kāpēc trūkst vitamīnu, ir mūsdienu tukšā un pārveidotā pārtika, īpaši tā, ko saņem pilsētnieki, kaut gan vienīgais cilvēks, kurš bija atnācis pie manis pārbaudīties un kuram netrūka neviena vitamīna vai mikroelementa, bija jauns vīrietis no Rīgas. Laikam visur ir izņēmumi… Visiem pārējiem manas prakses piecpadsmit gadu laikā ir bijis lielāks vai mazāks vitamīnu trūkums. Un, runājot par pēdējiem gadiem, novērotas dažas īpatnības.

Tagad ir iespējas nodot analīzes uz vairāk nekā 30 taukskābēm, ne tikai uz Omega 3 vai Omega 6, un nu var pētīt krustām šķērsām. Nav pārsteigums, ka visiem, kam redzēju analīžu rezultātus, bija paaugstināti oksidēto taukskābju rādītāji, daudziem trūka Omega 3, vairāk tieši EPS, daudziem bija paaugstinātas Omega 6 taukskābes, taču interesantākais, ka pēdējos gados sākusies tendence, ka cilvēkiem pietiek Omega 3, taču trūkst gamma-linolēnskābes no Omega 6. Nevajag vienmēr Omega 6 asociēt tikai ar industriālajām augu eļļām, ir arī citas taukvielas, un gamma-linolēnskābe ir ļoti svarīga organismam, tā palīdz  sintezēt hormonus, iesaistās iekaisuma novēršanā, tai ir daudz labu īpašību. Un es sāku domāt, kāpēc tās trūkst. Šķiet, vaina ir mūsdienu piena produktos – sviestā, krējumā, sierā, kuriem būtu jāsatur daudz gamma-linolēnskābes, kā tas ir bijis līdz mūsdienām, bet tagad tās nav. Iespējams, govis kādreiz ēda daudzveidīgāku un dabīgāku barību, bet, visticamāk, vainīgas ir piena pārstrādes tehnoloģijas. No uztura bagātinātājiem visvairāk gamma-linolēnskabi satur nerafinētās naktssveces un gurķenes eļļas. Naktssveces mazāk – ap 8 %, bet gurķenes jau ap 30 procentiem. Šīs eļļas ļoti noder sievietēm, kam pirms mēnešreizēm ir jutīgas krūtis, palīdz normalizēt menstruālā cikla otro fāzi, palīdz cilvēkiem ar reimatoīdo artrītu, aterosklerozi, acs tīklenes deģenerāciju, psoriāzi.

Ir tāds jēdziens kā bioloģiskās vērtības līmenis. Cik produkts ir vērtīgs, lai dotu iespēju audiem normāli attīstīties, strādāt, reģenerēties, lai šūnas būtu veselas un tajās neveidotos nelāgas izmaiņas līdz brīdim, kad tām jāsāk ražot jaunas šūnas. Kā tas izpaužas dzīvē? Es gribu iekosties bulciņā, bet vispirms padomāju, cik bulciņas sastāvs ir vērtīgs manām šūnām. Tā varētu būt dzīves devīze: kāda vai kāds, ēdot šos produktus, es būšu pēc desmit vai divdesmit gadiem. Es to ievēroju, jo manā dzīvē ir bijis pamācošs piemērs: mana vecmāmiņa nodzīvoja līdz 92 gadu vecumam, bet jau 86 gados viņai sākās vecuma demence – aizkaļķojās galvas asinsvadi. Līdz līmenim, kad vairs nevienu nepazina. Ja viņa sešdesmit gados būtu sākusi domāt par to, kāda viņa būs 86 gados, un kaut ko darījusi veselības labā, piemēram, sāktu lietot K2 vitamīnu un silīciju, iespējams, demence vispār nebūtu sākusies.

K2 vitamīnu? Tas ir viens no visbiežākajiem trūkstošo vitamīnu TOPĀ! Kādas ir tā funkcijas – aptur asinsvadu aizkaļķošanos?

K2 vitamīna aktīvā dabiskā MK7 forma ir atbildīga par specifisko olbaltumvielu ražošanu, kas nogādā kalciju no asinsvadiem uz vajadzīgajām vietām, galvenokārt kaulos un zobos. Visiem, kam trūkst K2 vitamīna, ir problēmas ar kalcija atrašanos “nepareizajās” vietās, piemēram, asinsvados nogulšņu veidā. Ārēji to var pamanīt uz zobiem kā zobakmeni, sāk “augt” roku pirkstu kauliņi. Bez K2 vitamīna arī D3 vitamīns normāli nepārvēršas aktīvajā formā.

Bet gribu piebilst, ka agrāk – pagājušā gadsimta sākumā un vidū – cilvēkiem netrūka šā vitamīna, jo viņi daudz ēda mājās dabīgi raudzētus, fermentētus produktus – skābētus kāpostus, gurķus un ābolus, raudzēja rūgušpienu un kvasu, cepa ierauga maizi. To lietoja katru dienu no rudens beigām līdz pat maijam. K2 vitamīns ir visā dabīgi fermentētajā, to ražo arī mūsu zarnu baktērijas.

Svarīgs ir arī K1 vitamīns, tam ir mazliet citāda ietekme uz organismu, saistīta ar asiņošanu. K1 vitamīna trūkumu var viegli pamanīt – asiņo smaganas, deguns, zarnas, kas izpaužas kā fēces ar asinīm. Pat nenozīmīgas brūces, piemēram, iegriezums pirkstā, ilgstoši asiņo, ļoti ātri parādās zilumi, ir stipri asiņojošas mēnešreizes. Pat neliels K1 vitamīna trūkums dzemdībās var izraisīt asiņošanu. No produktiem K1 vitamīnu satur zaļo lapu dārzeņi – salāti, spināti, rukola, biešu lapas.

Stāstot par vecmāmiņu, jūs pieminējāt silīciju. Tas arī ir viens no TOPA līderiem.

Tā ir, silīcija trūkums ir ļoti izplatīts. Silīcijs, tāpat kā K vitamīni, ir saistīts ar asinsvadiem, un, ja tā trūkst, asinsvadu sieniņās tā vietu ieņem kalcijs. Ja tas notiek kapilāros, ātri attīstās demence. Silīcijs nosaka visu asinsvadu kvalitāti, bet tā ir tikai niecīga daļa no silīcija “uzdevumiem” organismā – tas nosaka vairāk nekā 300 fermentu darbību, un fermenti vajadzīgi, lai labi strādātu visi bioķīmiskie procesi. Tā trūkumu varētu raksturot ar šādu ainu – tu dzer, dzer visādus vitamīnus, bet nekas nenotiek un neuzlabojas.

Saprotams, ka cilvēkiem varētu trūkt kāda retāk dzirdēta un nezināma vitamīna vai minerālvielas, bet vitamīnu TOPA pašā augšā ir pats populārākais – C vitamīns! Ja cilvēks negrib dzert tabletes, var taču ēst augļus un dārzeņus!

Es par šo tēmu esmu prātojusi. C vitamīns ir tik svarīgs, bet daba cilvēku ir izveidojusi tādu, ka mēs to nevaram ne sintezēt paši, kā to dara dzīvnieki, un pat ne uzkrāt kā, piemēram, magniju. Katru dienu dabiski ar augļiem un dārzeņiem vai uztura bagātinātāju formā mums jāuzņem minimums 120 miligrami. Te arī atbilde par C vitamīna trūkumu. Piemēram, cilvēkam konstatē zemu C vitamīna līmeni, viņš nopērk stiprus vitamīnus, kārtīgi mēnesi dzer, analīzes uzrāda – viss kārtībā. Cilvēks nolemj, ka tagad vitamīni vairs nav jālieto, uz augļiem arī nav jātērējas un… pēc četrām dienām līmenis ir atpakaļ lejā, kāds bijis pirms vitamīnu lietošanas. C vitamīns mūsu organismā neturas.

Reiz lasīju pētniecisku rakstu par C vitamīnu, ka tā trūkuma gadījumā neviens cits vitamīns un mikroelements nestrādā uz pilnu jaudu. Tas tiešām ir pats svarīgākais vitamīns?

Tas ir svarīgs, bet arī visi pārējie vitamīni, minerālvielas un taukskābes mums ir neaizstājamas, mūsu organisms pats neko neražo. Cilvēkam, kurš neizprot bioķīmiju, var likties, ka viens vai otrs elements ir mazsvarīgs, bet, piemēram, bērns, kuram trūks kāda vitamīna vai mikroelementa, vai olbaltumvielu, vai taukvielu, nevarēs fiziski attīstīties tik garš un spēcīgs, kā ģenētiski viņam ieplānots.

Runājot par svarīgumu, reiz biju kādā konferencē Šveicē, kur ievērojams japāņu pētnieks izklāstīja savus atklājumus par ķermeņa ķīmiskajiem elementiem – par to, kas ir pats svarīgākais. Izrādās – cilvēka organismā ir pieci galvenie pamatelementi: ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, krams jeb silīcijs un sērs. Uz tiem būvējas viss pārējais. Kā šos elementus pirmatnējais homo sapiens varēja iegūt? Un kā iegūstam mēs? Skābekli var ieelpot, ūdeņradi iedzert, oglekli, kas ietilpst visu organisko vielu sastāvā, apēst. Sēram jābūt augsnē, un sēra Latvijas teritorijā it kā pietiktu, bet nesarežģīsim dzīvi – varam ēst olas un ķiplokus. Atliek silīcijs jeb smiltis un akmeņi. Pat ja mēs tos ēstu, nebūtu jēgas, jo cilvēka organisms spēj uzsūkt tikai silīcija skābes formu – no augiem.

Atkal atgriežamies pie silīcija…

No pārtikas produktiem silīcija avots ir selerijas sakne, vien atkarīgs, kādā augsnē tā audzēta, ar kādu ūdeni laistīta. Tāpēc bērni kopš mazotnes jāpieradina ēst šo smaržīgo dārzeni. Bet agrāk un daudzviet arī tagad silīciju cilvēki iegūst, dzerot ūdeni no akām vai avotiem. Silīcijs ir savvaļas augos, piemēram, nātrē, tīruma kosā. Agrāk govis ēda augus ar silīciju, un tas nonāca pienā.

Vai iespējams cilvēkam pašam kaut kā noteikt, ka trūkst kāda B grupas vitamīna?

Ir viena metode: nostājieties taisni, paceliet sev priekšā rokas plecu augstumā, izstiepiet un turiet stingri. Ja tās mazlietiņ trīc, tas norāda uz B1 un E vitamīnu trūkumu. Vēl var būt nestabila gaita un līdzsvara traucējumi, var mazliet trīcēt arī galva, var būt nervu sāpes dažādās ķermeņa vietās, pastiprināti sāpēt karpālais nervs plaukstā, cilvēks ir nervozs, viņam ir maz enerģijas, jo cukurs sliktāk pārstrādājas enerģijā. Tas norāda, ka vainīgs B1 vitamīns. Ja vēl roku pirkstos samazinās jutīgums, sākas tirpšana – trūkst arī E vitamīna. Starp citu, agrāk ar E vitamīnu risināja neiroloģiskas problēmas, jo bez E vitamīna nervu apvalks ātri bojājas un noārdās, tas izraisa sāpes. Šiem abiem vitamīniem ir ļoti līdzīgas pazīmes, tikai B1 strādā nerva iekšpusē, bet E – nerva apvalkā, veido nerva izolāciju. Un bez E vitamīna asinīs ātrāk oksidējas un bojājas taukvielas.

Es ieteiktu lietot tikai dabīgo E vitamīnu, “izņemtu” no kviešu dīgstiem, sojas pupiņām vai citiem augiem, jo pētījumos pierādīts, ka tā sintētiskā forma ir saistīta ar onkoloģiju. Lai justu E vitamīna efektu, jāuzņem vismaz 200 SV vienības dienā, bet, kad jau moka sāpes, deva jādubulto.

Ir dažas pazīmes, ka trūkst biotīna, – to var uzzināt pat no televīzijas reklāmām, kuras iesaka lietot biotīnu pret matu izkrišanu. Gribu piebilst, ka biotīns nav tikai “matu vitamīns”, tas dod mums stingrākus muskuļus, stabilāku psihi, palīdz dziedēt ādu, cīpslas, par matiem nemaz nerunājot, – bez biotīna neaugs mati pat ar labu ģenētiku.

Visu rakstu lasiet žurnāla “100 labi padomi Par Veselību” jaunākajā speciālizlaidumā “Tava Ģimenes veselība”. Tajā arī sirsnīgs aktiera Riharda Lepera ģimenes stāsts,  noderīgi padomi par diabētu un augstu asinsspiedienu senioriem, locītavu sāpēm jauniem cilvēkiem un ieilgušu klepu un pārtikas nepanesību bērniem.

Pērciet žurnālu preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.