Rēzeknes mērs Bartaševičs nevēlas atbildēt par civilo aizsardzību
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) nolēmis vairs nepildīt pienākumus, kas saistīti ar civilās aizsardzības jomu, un šo atbildību nodevis savam vietniekam un partijas biedram Jānim Tutinam. Pats Bartaševičs savu lēmumu pamato ar aizņemtību, uzsverot, ka tas nav saistīts ar iespējamu pielaides nepiešķiršanu darbam ar valsts noslēpumu, raksta Lsm.lv.
Rēzeknē šomēnes notika civilās aizsardzības mācības par rīcību radiācijas apdraudējuma gadījumā, un šādi pienākumi pašvaldībām kļūst arvien aktuālāki. Bartaševičs norādījis, ka viņam ir tiesības uzdot saviem vietniekiem dažādas atbildības jomas un ka pašlaik viņa prioritāte ir 2026. gada budžets.
Jaunievēlētais vietnieks Jānis Tutins, kurš iepriekš ilgi strādājis Saeimā no partijas “Saskaņa”, ir pieteicies pielaidei darbam ar valsts noslēpumu. Deputāta amatā viņš gan augstāko pielaides pakāpi nesaņēma, tomēr tagad cer uz pozitīvu lēmumu.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra (“Jaunā Vienotība”) uzsver, ka Civilās aizsardzības komisijā pašvaldībai jāpiedalās vadītājam, proti, mēram. To paredz gan likums, gan komisijas nolikums. Arī novada izpilddirektore norāda – ja nākamajā sēdē ieradīsies vietnieks Tutins, par šo situāciju būs jākonsultējas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.
Savukārt ministrs Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”) skaidro, ka atbildība par civilās aizsardzības uzdevumiem primāri gulstas uz domes priekšsēdētāju, taču, ja viņš tos nepilda, pienākumi automātiski pāriet vietniekiem. Tas neliecina par tiesiskas kārtības pārkāpumu.
Līdzīgas problēmas ar valsts noslēpuma pielaidi bijušas arī citās pašvaldībās – piemēram, Jūrmalā atteicies otrs priekšsēdētāja vietnieks. No pašvaldību vadītājiem pielaidei nav pieteicies vienīgi Ogres mērs Egils Helmanis(Nacionālā apvienība), bet vairums citu jau saņēmuši nepieciešamās atļaujas.
