"Šī problēma pastāv jau vairākus gadus!" Fiziskās slodzes testi ir klupšanas akmens daudziem topošajiem policistiem un robežsargiem
Valsts policijas koledža un Valsts robežsardzes koledža jau gadiem saskaras ar visai sistemātisku problēmu - vairāki desmiti potenciālo studentu netiek uzņemti koledžā, jo viņi nav spējīgi nokārtot mācībām koledžā nepieciešamos fiziskos normatīvus.
Lai esošo problēmu risinātu, valdība koledžās jau vairākkārt samazinājusi fizisko testu normatīvus, tomēr jautājums paliek, vai šādā veidā problēma tiek risināta, vai tikai nomaskēta? Valsts robežsardzes koledžas direktors, pulkvedis Mariks Petrušins, Jauns.lv atklāj, ka "jau vairākus gadus nepietiekamas fiziskās sagatavotības dēļ iespēju uzsākt dienesta gaitas Valsts robežsardzē zaudē desmitiem cilvēku".
"No 2018. līdz 2020. gadam aptuveni 17 procenti reflekantu nespēja izpildīt pat minimālos fiziskos normatīvus. 2021. gadā normatīvu prasības tika samazinātas un šobrīd, pēdējo trīs gadu laikā izkrīt vidēji seši procenti reflekantu," norāda Petrušins.
Līdzīga situācija ir Valsts policijas koledžā, kur pirms normatīvu pazemināšanas, 2021. gadā, fiziskos testus nenokārtoja 145 reflektanti, bet pēc izmaiņām tie gadā ir 35 līdz 50 studēt gribētāju.
Jaunieši nevis nevar, bet neprot pareizi sportot
Koledžu pārstāvji skaidro, ka jauniešu fiziskās spējas, iespējams, krasi nav mainījušās, tomēr problēmu sakne varētu būt tajā, ka jauniešiem skolas laikā netiek ielikti pareizie pamati fiziskajā sagatavotībā. "Bieži vien mēs novērojam, ka jaunieši nevis nevar, bet neprot sportot, piemēram, fiziski spēcīgs jaunietis ir regulāri apmeklējis trenažieru zāli, taču nekad nav skrējis 3 kilometru krosu, vai, otrādi, ir piemēram augstas klases futbolists, kas prot ātri un ilgi skriet, taču neprot pievilkties vai atspiesties balstā guļus," skaidro Petrušins. Viņš uzsver, ka uztrenēt šos normatīvus var elementāri izpildot attiecīgos vingrinājumus 2-3 reizes nedēļā jebkurā stadionā, parkā, mežā, bet atspiešanos vai vēdera preses vingrinājumus var veikt neizejot no mājām.
Arī Valsts policijas koledžas direktora vietniece Anita Fišere skaidro, ka "jauniešiem bieži vien nav pietiekami sabalansēta vispārējā fiziskā sagatavotība". "Piemēram, sporta spēlnieki mācās tehniku un aizmirst par organisma pakāpenisku sagatavošanu konkrēto uzdevumu veikšanai – basketbolā liek izmest 10 soda metienu – bet konkrētais audzēknis līdz grozam var aizmest tikai 6 reizes pēc kārtas, nemaz nerunājot par bumbas iemešanu grozā," norāda speciāliste.
Vai skolu sporta stundās būtu jāatgriežas pie normatīvu sistēmas?
Mūsdienās skolu sporta stundās ir atcelta normatīvu sistēma un skolēni sporta nodarbībās tiek vērtēti pēc "tā, kā viņi apgūst konkrētos treniņu elementus, nevis pēc tā, cik ātri viņi noskrien konkrētu distanci vai tā, cik tālu viņi aizlec". Gan Fišere, gan Petrušins uzsver, ka esošā vērtēšanas skala nav optimāla.
"Situāciju varētu uzlabot ar konkrētiem nosacījumiem organizēt sporta aktivitātes – skolās būtu jāatgriež konkrētas prasības ar normatīviem kā arī vecumposmam piemēroti vingrinājumi," norāda Fišere. Viņasprāt, skolēnu fiziskās aktivitātes veicināšanā, ir jaiesaistās skolotājiem, vecākiem un treneriem, kas ar savu piemēru un entuziasmu var daudz ko mainīt.
Bet Petrušins uzsver, ka "primāri, jāiemāca bērniem un jauniešiem gan sportot, gan uzturēt sevi vispārējā labā fiziskā formā". "To izdarīt var divos virzienos: gan skolās - sporta nodarbībās ar eksāmenu katra mācību gada noslēgumā, gan arī protams ārpus skolām - attīstot sporta infrastruktūru un iesaistot bērnus un jauniešus visdažādākajos sporta pulciņos, klubos un komandās jau pēc viņu pašu interesēm," norāda Petrušins.
Viņš uzsver, ka pilnīgi katram vidusskolas vai citas vidējās izglītības iestādes absolventam jābūt kaut minimālajam, bet vispusīgam fiziskās sagatavotības līmenim – neatkarīgi no viņa interesēm un nākotnes plāniem. "Galu galā, tas ir arī sabiedrības interesēs, jo fiziski aktīvi cilvēki viennozīmīgi mazāk slimo un ir aktīvāki arī darbā un ģimenē!" norāda pulkvedis.
Uzņemšanas prasības
Pirms iestāšanās Valsts policijas vai Valsts robežsardzes koledžā jaunieši tiek pārbaudīti sekojošās disciplīnās: 100 metru skrējienā (vai 10 x 10 metru atspoles skrējienā - pēc izvēles), pievilkšanās pie stieņa (vai roku saliekšanā un iztaisnošana balstā guļus), ķermeņa augšdaļas pacelšanā un nolaišanā, kā arī 3000 metru krosā (sievietēm jāskrien nedaudz īsāka distance - 1000 metru kross). Par katru disciplīnu viņi tiek vērtēti 10 punktu skalā.
Fiziskās sagatavotības pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja amatpersona saņēmusi vismaz vienu punktu katrā fiziskās sagatavotības pārbaudes disciplīnā un kopējais punktu skaits ir 16. Normatīvi nav mainījušies, ir mainījies iegūstamo punktu skaits, ja iepriekš bija nepieciešami 20 punkti, tad tagad tie ir 16. Tāpat, ja refletanta fiziskās sagatavotības pārbaudē pietrūkst ne vairāk kā 6 punktu, Uzņemšanas komisija var pieņemt vienreizēju lēmumu par fiziskās sagatavotības pārbaudes nokārtošanu. Šajā gadījumā fiziskas sagatavotības pārbaude jānokārto līdz nepieciešamajiem 20 punktiem 6 mēnešu laikā.
Valsts policijas koledžas direktora vietniece Anita Fišere skaidro, ka "fiziskās sagatavotības prasības tika mazinātas tām amatpersonām, kuru darbs pārsvarā notiek birojā". "Amatpersonas darbs palicis mazkustīgāks un darba apjoms lielāks – kas arī pildot dienesta pienākumus liedz darba laikā nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. "Lielākās izmaiņas tika ieviestas krosa skrējienā, kurā sievietēm un vīriešiem tika palielināts krosa izpildes laiks," norāda Fišere.
Savukārt Petrušins piebilst, ka "normatīvi nav domāti profesionālu sportistu sagatavošanai". "To izpilde apliecina, ka topošais, kā arī dienesta esošais robežsargs, ir pietiekamā vispārēji fiziski sagatavots, lai būtu spējīgs pildīt savus uzdevumus, piemēram, saskarties ar robežpārkāpējiem, kuri nepakļaujas prasībām un mēģina bēgt, ilgstoši pārvietoties pa šķēršļotu apvidu vai pārvest no bīstamas vietas ievainotu, bezsamaņā esošu cilvēku," norāda pulkvedis Petrušins.
