Saslimšana ar vēzi var būt saistīta ar aptaukošanos
foto: Shutterstock
Aptaukošanās ir izraisījusi starptautisku veselības krīzi. Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem to cilvēku skaits, kuri ir aptaukojušies, ir dubultojies.
Esi vesels

Saslimšana ar vēzi var būt saistīta ar aptaukošanos

Braiens Habards

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Jauns pētījums, ko veikuši Lundas Universitātes zinātnieki Zviedrijā, liecina, ka aptaukošanās ir atbildīga par 32 dažādu audzēju rašanos. Iepriekš to saistīja ar 13 vēža veidiem. 

Aptaukošanās nupat atzīta par galveno vēža izraisītāju, kas ir pamatā gandrīz pusei visu slimību. Aptaukošanās pat apsteigusi smēķēšanu, kas līdz šim bija galvenā vaininiece, un, kā atklāts nozīmīgā pētījumā, tiek saistīta ar 32 vēža veidiem. Tie ir 40 % no visiem vēža gadījumiem, un tas liecina, ka aptaukošanās varētu būt atbildīga par 760 000 jaunu saslimšanu ar vēzi katru gadu ASV un 150 000 jauniem gadījumiem Apvienotajā Karalistē. Cilvēkiem, kam ir aptaukošanās, ir divreiz lielāka iespēja iegūt audzēju nekā smēķētājiem – smēķēšana ir pamatā 20 % visu saslimšanu ar vēzi un aptuveni 80 % gadījumu, kad ir plaušu vēzis. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Vēža izpētes datiem (Cancer Research UK) liekie ķermeņa tauki palielina augšanas hormonu līmeni, kas liek šūnām ātrāk dalīties. Liekie tauki arī sāk iekaisuma ciklu, un arī tas paātrina šūnu dalīšanos. Abi šie procesi ir vēža priekšteči.

Lai gan vienmēr tika uzskatīts, ka aptaukošanās ir nozīmīgs vēža rašanās faktors, eksperti to saistīja tikai ar 13 audzēju veidiem, tostarp krūts, zarnu, dzemdes un nieru vēzi. Pētnieki lēsa, ka aptaukošanās bija saistīta ar katru divdesmito (5 %) jauno saslimšanas gadījumu ar vēzi. Taču pētnieki no Lundas Universitātes Zviedrijā atklāja, ka aptaukošanās var būt atbildīga par 32 dažādiem audzējiem un aptuveni 90 vēža apakštipiem, tostarp ļaundabīgu melanomu, kuņģa, deguna blakusdobumu, tievās zarnas vēzi, hipofīzes un virsnieru dziedzera audzēju, galvas, kakla, vulvas un dzimumlocekļa vēzi.

Kā teica vadošais pētnieks Mings Suns (Ming Sun), zinātnieku atklājumi liecina, ka aptaukošanās ietekme uz audzēju attīstību varētu būt lielāka, nekā iepriekš domāja, un tas ir riska faktors lielākam audzēju skaitam, bet jo īpaši – retākiem audzējiem. Daži no tiem reti tika pētīti vai vispār netika aplūkoti saistībā ar aptaukošanos. Pētnieki aptuveni 40 gadus sekoja 4,1 miljona cilvēku svaram, veselībai un dzīvesveidam. Šajā laikā 332 500 cilvēku saslima ar vēzi. Četrdesmit procentos gadījumu vēža slimniekam bija aptaukošanās vai liekais svars, un pētnieki domā, ka ķermeņa masas indeksa (ĶMI) pieaugums par katriem pieciem punktiem vīriešiem palielina vēža risku par 24 %, bet sievietēm par 12 %.

Lieto zāles un zaudē svaru?

Aptaukošanās ir izraisījusi starptautisku veselības krīzi. Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem cilvēku skaits, kuri ir aptaukojušies, ir dubultojies. Apmēram 74 % amerikāņu un 64 % britu ir aptaukojušies vai ar lieko svaru. Lai novērstu šo epidēmiju, tiek izmantots semaglutīds – zāles, kas palīdz zaudēt svaru. To pārdošanas apjoms pagājušā gada laikā ir divkāršojies, taču svara zaudēšanu zāles sekmē pieticīgi. Kādā pētījumā, kurā bija iesaistīts 1961 cilvēks, kuru ķermeņa masas indekss bija 30 un vairāk, pētnieki secināja, ka pēc 68 nedēļu ilgas lietošanas (viena gada un četriem mēnešiem) zāles bija palīdzējušas samazināt svaru mazāk nekā par 15 procentiem. Cilvēki, kas nelietoja zāles, zaudēja 2,4 % no sava svara. Semaglutīds, ko izraksta kā iknedēļas injekcijas, iedarbojas uz smadzeņu zonām, kas, palielinot sāta sajūtu, regulē apetīti. Zāles arī palēnina barības pārvietošanos pa gremošanas traktu, veicina tauku izmantošanu enerģijas ieguvei un, atbrīvojot insulīnu, samazina asinīs cukura (glikozes) līmeni, jo cukurs tiek sadalīts. Taču tās ir bīstamas zāles. Semaglutīdam ir “melnās kastes” brīdinājums (spēcīgākais iespējamais brīdinājums, kādu Amerikas zāļu regulators – Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration, FDA) – var piešķirt, pirms zāles tiek izņemtas no tirdzniecības, jo tās palielina vairogdziedzera audzēja un zarnu nosprostošanās risku). Drošāks un veselīgāks veids, kā zaudēt svaru, ir ēst veselīgus produktus un izvairīties no pārstrādātas pārtikas un saldinātiem dzērieniem.

Klasiskā Rietumu diētā 64 % no kalorijām veido ļoti pārstrādāta un pārstrādāta pārtika. Pētnieki no Sanpaulu Universitātes Brazīlijā aprēķinājuši, ka ar katriem uzturā klāt nākušajiem 10 % pārstrādātās pārtikas palielinās risks aptaukoties – vīriešiem par 18 %, sievietēm par 17 %.

Arī citi pētnieki saskata tiešu saikni starp pārstrādātu pārtiku un aptaukošanos. Cilvēkiem būtu jāuzņem noteikts olbaltumvielu daudzums, bet pārstrādāti produkti sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem un taukiem. Lai apmierinātu organisma vajadzību pēc olbaltumvielām, tas liek ēst vairāk un vairāk, skaidro Sidnejas Universitātes pētnieki. 

Izjaukts arī hormonu līdzsvars

Lai gan aptaukošanās un no tā izrietošā saslimšana ar vēzi ir mūsdienu pārstrādātās pārtikas ēšanas rezultāts, arī hormoni varētu veicināt šo problēmu. Pagājušā gadsimta 90. gados biologi atklāja, ka apetīti un ķermeņa tauku daudzumu regulē divi hormoni – leptīns un grelīns. Leptīns ir olbaltumvielu hormons, kas veidojas mūsu tauku rezervēs un ziņo smadzenēm, ka esam pietiekami paēduši, taču tas pats hormons arī vēstī, ka esam izsalkuši un vajag atkal paēst. Tas izskaidro jojo efektu, kad cilvēki zaudē svaru un pēc tam to atkal atgūst, jo, šķiroties no taukiem, mēs zaudējam arī leptīnu ar tā spēju pateikt smadzenēm, ka jūtamies paēduši.

Grelīns, “bada hormons”, ir kuņģa aminoskābju peptīds, kas stimulē augšanas hormonu sekrēciju un palielina organismā tauku daudzumu. Attiecīgi tā ir hormonālās leptīna medaļas otra puse. Grelīna līmenis paaugstinās pirms ēšanas un samazinās pēc maltītes. Būtībā tas ir galvenais enerģijas regulators organismā, un, jo augstāks grelīna līmenis, jo izsalkušāki jūtamies. Pētnieki ir norādījuši, ka cilvēkiem ar aptaukošanos ir leptīna rezistence. Viņu smadzenes neuztver hormona ziņojumus, tāpēc pieņem, ka leptīna līmenis ir zems, un stimulē izsalkuma lēkmes. Cilvēkiem ar aptaukošanos ir arī neadekvāts grelīna līmenis – vai nu zems, vai pazemināts. Grelīna daudzumu bieži ietekmē augstāks leptīna un insulīna līmenis, kas liek sadalīt ogļhidrātu cukurus un lieko daudzumu uzglabāt kā taukus.

Leptīna rezistence pat vēl vairāk nekā insulīna rezistence, kas izraisa otrā tipa cukura diabētu, varētu ļaut izprast aptaukošanos. Šķiet, ka uzturs ar ierobežotu kaloriju daudzumu veicina leptīna un grelīna līdzsvara zudumu, tāpat kā to dara slikti miega ieradumi, bet tas viss ir arī tāpēc, ka pārtiku uztver tikai kā kalorijas, nevis vērtē ēdiena kvalitāti. Aptaukošanās epidēmijas pamatā ir visu veidu pārstrādāta pārtika: gatavie ēdieni, baltmaize, konditorejas izstrādājumi, baltie rīsi, kūkas un jebkas cits ar augstu glikēmisko indeksu. Būtībā tas arī rada vēzi.

Visu rakstu lasiet žurnāla “Ko Ārsti Tev Nestāsta” jaunākajā numurā. Vēl žurnālā – intervija ar dabiskās redzes atjaunošanas skolotāju Viju Bušu, padomi par ceļojumos noderīgiem homeopātiskiem līdzekļiem, par augiem, kas var palīdzēt uzlabot organisma spējas pretoties stresam un slimībām, integratīvu pieeju krūts vēža ārstēšanā, rīcineļļas izmantošanu dziednieciskos nolūkos, veselīgāko sāli, kā arī citi ar veselību saistīti temati. Meklējiet žurnālu preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.