Fiziska aktivitāte atmaksājas dzīvespriekā #BeActive
Katram no mums ir savas zīmīgās dienas – pavērsiena punkti –, un ne vienmēr tās ir dzimšanas vai vārda dienas. Man viena no pēdējā laikā būtiskākajām dienām ir 23. septembris – #BeActiveDay –, jo pirms gada tieši šajā akcijā es sāku veselīgo rutīnu.
Šī kampaņa izceļ fitnesa un fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienā. Tās ietvaros tiek organizēti bezmaksas pasākumi sporta un fitnesa klubos, kā arī citviet visā Latvijā, lai mudinātu cilvēkus pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šogad Eiropā #BeActiveDay notiek jau ceturto gadu un aptver 22 valstis. Arī šogad Latvijā vairāk nekā 100 sporta un fitnesa klubi piedāvās bezmaksas nodarbības un sertificētu treneru konsultācijas par pareizu vingrinājumu izpildi, veselīgu dzīvesveidu un citiem jautājumiem.
Nepieciešamībai rīkot šādu dienu ir nopietns pamats: globālā Deloitte Research pētījuma “Par fiziskās aktivitātes profilaktisku ietekmi uz valsts ekonomiku” rezultāti, ko Latvijas situācijai sadarbībā ar LU Statistisko pētījumu un datu analīzes laboratoriju adaptēja Latvijas Veselības un fitnesa asociācija (LVFA), parāda, ka Latvija katru gadu zaudē vairāk nekā 966 904 darba dienas – tas notiek fiziski nepietiekami aktīvu darba ņēmēju dēļ, kuri ir darbnespējīgi vai ierodas darba vietā slimošanas laikā. Aktivitātes trūkums pazemina produktivitāti, un tas Latvijas ekonomikai gadā izmaksā 190 miljonus eiro!
Kā es piedzīvoju savu pirmo #BeActiveDay? Pirms gada sāku just sava sēdošā darba blaknes: vispārīgu stīvumu, svara pieaugumu, muguras un spranda sāpes. 23. septembrī joka pēc devos līdzi kolēģei uz fitnesa klubu, kurā bija atvērto durvju diena, un man tur tā iepatikās (jāteic, sava loma bija jaukajiem un sportiski pievilcīgajiem trenerīšiem!), ka, jau aizejot nākamreiz, nopirku abonementu.
Trenējos, cilāju svarus, skrēju uz trenažiera, pildīju vingrojumus cītīgi un aizrautīgi pāris reizes nedēļā, tomēr sāku manīt, ka locītavām mana aizrautība īsti nepatīk – sāku just sāpes rokās un kājās, kas nepārgāja, arī samazinot slodzi; jutu signālus arī no sirds – reizēm tā iesmeldzās, un arī pulsa pārsitienus varēja just. Tas radīja gan bažas, gan vilšanos – kā tad tā? Es taču palīdzu savam organismam, viņa labā pūlos un sviedrus leju, bet arī tā nav labi…
Nolēmu, ka jāizstāsta par savām sajūtām ģimenes ārstam. Viņš deva nosūtījumu uz analīzēm un cita starpā iejautājās, varbūt esmu kaut ko mainījusi savā dzīvesveidā. Kad palepojos ar regulārajām aktivitātēm, sekoja nākamais jautājums: tad jau es droši vien uzņemot papildu vitamīnus un omega-3? Kad noliedzoši papurināju galvu, ārsts paņēma nosūtījuma veidlapu un atzīmēja tajā arī D vitamīna analīzi un kopējo asinsainu, paskaidrojot, ka, palielinot regulāru fizisko slodzi, pastiprināti jālieto arī vitamīni un organismam nepieciešamās uzturvielas.
Pati arī pameklēju informāciju internetā un uzzināju, ka fizisku slodžu gadījumā organismam primāri ir nepieciešamas omega-3 taukskābes; secināju, ka pēdējos gados omega-3 lomai sportā pētnieki pievērš arvien lielāku uzmanību. Ir zināmi vairāki pētījumi, kas liecina par šo taukskābju potenciāli labvēlīgo ietekmi, palielinot organisma izturību, samazinot muskuļu sāpes un slimību un traumu risku.[1]
Viens pētījums bija īpaši interesants – to veicis Norvēģijas uzņēmums Aker BioMarine ASA – pasaulē visaugstāk vērtētais un zināmākais jūras bioproduktu ieguvējs un ražotājs –, un tajā piedalījās Norseman Xtreme Triathlon dalībnieki. Pētījumā tika analizēta uzņēmuma iegūtās krila eļļas omega-3 ietekme uz maksimālu fizisko slodzi. Kā zināms, augstas intensitātes treniņi ietekmē imūnsistēmu, padarot sportistus īpaši neaizsargātus pret slimībām. Pētījuma rezultāti atklāja, ka krila eļļai ir arī tieša ietekme uz sportistu fizisko atveseļošanos un sniegumu sacensībās, – tā stiprina aizsardzību pret dažādām saslimšanām treniņos, veicina ātru atveseļošanos pēc sacensībām un spēju īsā laikā atgriezties pie augstas slodzes treniņiem.[2] Ticis pierādīts arī, lūk, kas: pēc saspringtām slodzēm sportistiem omega-3 līmenis pirmajās nedēļās strauji samazinās, bet, uzreiz pēc tam papildus uzņemot krila eļļu, atkal uzlabojas.[3]
Kad jautāju ārstam, kuru uztura bagātinātāju ar krila eļļu viņš ieteiktu, atbilde bija: vislabākais variants būtu LYL Krill Oil Superba BOOST™, jo tās sastāvā ir omega-3 EPS un DHS taukskābes, holīns jeb B4 vitamīns un antioksidants astaksantīns, kas padara to par efektīvu, dabisku un ilgtspējīgu atbalstu organismam. Krila eļļas iedarbība ir pierādīta zinātniskajos pētījumos, kur atzīta par unikālu un dabisku kompleksu sirds veselībai.
Holīns, kas dabiskā veidā iekļauts krila eļļas sastāvā, ir būtiska uzturviela, kas nepieciešama daudzām ķermeņa funkcijām, tostarp nerviem, aknu un muskuļu darbībai. Savukārt astaksantīns – spēcīgākais dabā sastopamais antioksidants – pozitīvi ietekmē smadzeņu audus, uzlabo koncentrēšanās spējas un atmiņu, kā arī palielina aerobo spēku.
Turklāt tā ir 100% dabiska krila eļļa, iegūta no antarktiskajiem kriliem, zvejotiem zemeslodes tīrākajos ūdeņos Atlantijas okeānā, un tas nozīmē, ka tā ir pilnīgi brīva no smagajiem metāliem un citiem ķīmiskiem piemaisījumiem.
Ieskatījos ražotāja LYL love your life® mājas lapā, un mani uzrunāja vēl kāda šī produkta priekšrocība: jaunākās tehnoloģijas panāk to, ka LYL Krill Oil Superba BOOST™ ir bez specifiskās zivju smaržas un pēcgaršas un neizraisa atraugas, kas raksturīgas zivju eļļas uztura bagātinātājiem.[4]
Visu šo gadu esmu pavadījusi draugos ar krila eļļu, pēc ārsta ieteikuma lietoju to trīs mēnešus, seko mēnesi ilgs pārtraukums, un tad atkal – trīs mēneši ar košsarkanajām kapsuliņām, un ieguvums ir lielisks! Veselības gada bilance ir pozitīva: nevienas nopietnas saslimšanas, ir spēks gan sportot, gan izklaidēties, un jaunas drēbes pērku tikai tāpēc, ka gribas ko jaunu, nevis tāpēc, ka vairs neder. Brīnišķīga sajūta!
Tagad, kad atkal tuvojas 23. septembris un #BeActiveDay, ko noteikti apmeklēšu, mudinu arī tevi pievienoties kustībai #BeActive, lai justu sevi, savu ķermeni un dzīvotu ar pilnu jaudu!
Vairāk informācijas par #BeActiveDay – https://www.balticfitness.lv/beactive-day-2024
