Eksperti ar nodokļu izmaiņām rosina uzlabot iedzīvotāju veselību
Latvijā ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas katrs trešais iedzīvotājs, turklāt vislielākais kritiens aktivitāšu apjomā vērojams tieši pusaudžu gados. Eksperti skaidro, ka viens no variantiem kā situāciju varētu labot ir veikt grozījumus likumdošanā.
"Ja Latvijas iedzīvotāju veselības rādītājus pretnostata Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, Latvijā novērojams zemāks paredzamais mūža ilgums (75,9 gadi pret 81,5), mazāk veselīgi nodzīvoto mūža gadu (54,2 pret 62,6), kā arī augstāki aptaukošanās un liekā svara rādītāji (59,4% pieaugušo pret 53%)," Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas rīkotajā diskusijā norādījis Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Viņaprāt, sabiedrības veselības uzlabošanās ne vien mazinātu valsts veselības aprūpes izdevumus un cilvēkresursu noslodzi, bet arī audzētu darba produktivitāti un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Veselīgāku dzīvesveidu var stimulēt ar izmaiņām likumdošanā
Vairums nāves gadījumu saistās ar riska faktoriem, kā neveselīgu uzturu, tabakas izstrādājumu un alkohola lietošanu, kā arī nepietiekamu fizisko aktivitāti. Ar izmaiņām likumdošanā valsts jau mazina šo kaitīgo paradumu pievilcību.
Tā, piemēram, plānots palielināt akcīzi saldinātajiem dzērieniem, samazināt alkohola tirdzniecības laiku, kā arī aizliegt aromātu un mentola pievienošanu elektroniskajām cigaretēm. Ierobežojumiem ir potenciāls mainīt noklusējuma izvēli, lai iedzīvotājs automātiski tiektos pēc drīzāk veselīgas alternatīvas ierastajam.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” invazīvās pneimonoloģijas dienesta vadītājs Ainārs Zariņš minēja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kad ierobežojumu dēļ nedēļas nogali vairs nevarēja pavadīt ierastajā veidā – tirdzniecības centros – cilvēki biežāk izvēlējās doties pārgājienos dabā. Pulmonologs aicināja aprēķināt, kas rada lielākus zaudējumus Latvijas ekonomikai – lielveikalu slēgšana svētdienās vai iedzīvotāju mazkustīgums.
Latvijā ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas katrs trešais iedzīvotājs
Šobrīd katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs vispār nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, kamēr pietiekamu fizisko aktivitāti ikdienā sasniedz vien katrs desmitais (10,9%) 15 līdz 74 gadu vecumā. Valsts atbalsta mehānismi var ne vien iztraucēt kaitīgu paradumu uzturēšanu, bet arī motivēt veselīgu paradumu uzsākšanu, uzskata LVFA valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs. Viņš atsaucās uz “Deloitte” pētījumu “Par fiziskās aktivitātes profilaktisku ietekmi uz valsts ekonomiku”, ko LVFA un Latvijas Universitātes Statistikas laboratorija pērn adaptēja atbilstoši Latvijas situācijai.
Pētījuma rezultāti liecina, ka kopējā summa, kas produktivitātes samazinājuma dēļ nenonāk valsts budžetā, ir 41,5 miljoni eiro; Latvija katru gadu zaudē teju miljons darba dienu fiziski nepietiekami aktīvu darba ņēmēju darbnespējas dēļ; pamatojoties uz vidējo viena darbinieka vienā darba dienā radīto IKP, aktivitātes trūkuma radītais produktivitātes samazinājums Latvijas ekonomikai izmaksā 190 miljonus eiro.
Kā pozitīvu mehānismu iedzīvotāju motivēšanai uz fizisku aktivitāti Kuzņecovs ierosināja veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. panta 2. punktā un “Noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”. Pieredzes apmaiņa ar ārvalstu kolēģiem atklājusi, ka vairāk cilvēku ir motivēti sasniegt pietiekamu fizisko aktivitāti, ja ar IIN neapliekamo pakalpojumu sarakstā iekļauj sporta izdevumus, kā fitnesa abonementu, dalību dažādos sporta treniņos un tautas sporta sacensībās. Jāatzīmē, ka šobrīd attaisnotie izdevumi par sportu Lietuvā ir 200 eiro, Igaunijā 396 eiro, bet Latvijā – 0 eiro, vēsta LVFA.
Vai mēs attaisnojam cits cita mazkustīgumu?
Nodokļu atvieglojumi un citi ārēji stimuli var atvieglot veselīgu paradumu uzturēšanu. Tomēr ekspertu diskusijā atklājās retāk apspriests aspekts, kas veicina mazkustīgumu: līdzcilvēku pieļāvība. Lai uzlabotu sabiedrības veselību, būtiski panākt domāšanas maiņu, lai ģimenes locekļu, veselības aprūpes speciālistu, pedagogu un mediju sociālā ietekme kalpotu par labu veselīgam dzīvesveidam.
"Medijos lietainās dienās pārāk bieži atskanot aicinājums pavadīt laiku dīvānā ar tējas krūzi rokā," novērojis Zariņš. viņaprāt, šādi šķietami nekaitīgi komentāri, ko cilvēki izsaka sadzīvē, sociālajos medijos un pat masu komunikācijā, noskaņo domāšanu un kalpo kā iegansts nekustīgumam. Zariņš saredz iespēju viedokļu līderībā, aicinot medijus un sabiedrībā pazīstamus cilvēkus savos vēstījumos biežāk izcelt aktīvu dzīvesveidu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Ievērojams kritiens iedzīvotāju fiziskajā aktivitātē notiek pusaudžu gados
Citu pieredzes novērošanai ir tālejošas sekas, un attieksme pret fizisko aktivitāti veidojas jau bērnībā, norāda IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs. Iedzīvotāju fiziskā aktivitāte dzīves laikā samazinās, bet ievērojamākais kritiens novērojams, salīdzinot bērnību ar pusaudža gadiem. Ja 70% bērnu vecumā no 5 līdz 6 gadiem ir pietiekami fiziski aktīvi, 11 līdz 15 gadu vecumā ieteicamo aktivitāšu apjomu sasniedz vien 18,1%. Tā vietā, lai pieaugušie būtu kā labs piemērs un mudinātu jaunieti uzturēt aktīvu dzīvesveidu, līdzšinējie mehānismi pieļauj pielaidīgumu. Tā, piemēram, lai cīnītos ar nepamatotiem atbrīvojumiem no dalības sporta stundās, eksperti cer panākt, ka ārsta atbrīvojums nenozīmētu pilnīgu izvairīšanos no fiziskām aktivitātēm. Proti, tas paredzētu, ka skolēns tāpat piedalītos sporta stundā, taču viņa veselības stāvoklim pielāgotā, zemākas intensitātes režīmā.
Fiziskās aktivitātes kā daļa no ārstēšanās kursa attiecināma ne tikai uz jauniešiem. Veselības centrs 4 ģimenes ārste Eva Moreino atbalstīja ideju, ka ģimenes ārsts pacientiem izrakstītu fitnesa recepti un, vēl efektīvāk, ja paredzētu arī kādu periodisku atskaitīšanos par fizisko aktivitāšu veikšanu, līdzīgi kā konsultējoties ar uztura speciālistu. Lai ģimenes ārsti varētu izrakstīt fizisko aktivitāšu recepti, bet sporta skolotāji spētu pielāgot slodzi un aktivitāšu skolēnu atšķirīgajām vajadzībām, jāatbalsta profesionāļu zināšanu pilnveide. A. Samoilovs atklāja, ka IZM jau strādā pie vadlīnijām sporta pedagogiem, lai aktualizētu un uzlabotu sporta stundu saturu.
Līdzcilvēku motivēšanā sportot loma ir ne vien fiziski aktīviem vecākiem, ārstiem vai sporta pedagogiem, bet ikvienam no mums. Uz sportu var motivēt vēlēšanās piederēt un līdzināties kopienai, kuras dalībnieki cits citu atbalsta un tur pie atbildības. Domubiedru grupas mēdz uzrunāt arī gados vecākus cilvēkus, piebilst ģimenes ārste.
