Latvijā katrs piektais bērns ir aptaukojies. Kā dramatisko situāciju plāno risināt Veselības ministrija?
Situācija ir dramatiska — Latvijā katrs piektais jaunietis saskaras ar liekā svara problēmām, turklāt pieaugot šī problēma tikai pastiprinās. Kā mēs līdz tam nonācām? Un kā problēmu plāno risināt Veselības ministrija? Skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktie pētījumi, Latvijā ar liekā svara un aptaukošanās problēmām saskaras katrs piektais (22,8 procenti) bērns vecumā no 11 līdz 15 gadiem. Turklāt, pieaugot, šī problēma tikai palielinās — 15–24 gadu vecu jauniešu vidū aptaukojies ir katrs ceturtais (24,7 procenti) jaunietis.
Šī problēma ne tikai rada diskomfortu jauniešu vidū, bet arī veicina dažādu veselības problēmu saasināšanos nākotnē, kā arī potenciāli radīs slogu Latvijas veselības sistēmai, šiem jauniešiem pieaugot. Veselības ministrs Hosams Abu Meri Jauns.lv skaidro, kas novedis pie šīs problēmas saasināšanās un kā situāciju plāno risināt Veselības ministrija.
Vecāki nespēj objektīvi novērtēt savu bērnu svaru
Abu Meri skaidro, ka "aptaukošanās ir slimība, kas izraisa neskaitāmas veselības problēmas, bet ko savlaicīgi var pamanīt bērnu vecāki, kuri pēc tam var atbilstoši rīkoties - pievērst uzmanību ģimenes uztura un fizisko aktivitāšu paradumiem, bērna psiholoģiskajam stāvoklim un koriģēt bērnu paradumus".
"Tomēr pētījumi liecina, ka vecāki bieži nespēj objektīvi novērtēt sava bērna svaru, tādēļ svarīga ir arī ģimenes ārsta loma," atklāj ministrs.
Abu Meri skaidro, ka aptaukošanās problēma ir būtiska, jo "bērniem liekā svara problēmas var izraisīt virkni veselības likstu, tai skaitā sirds un asinsvadu sistēmas un vielmaiņas traucējumus, elpošanas orgānu un aknu darbības traucējumus, kā arī meitenēm tas var radīt olnīcu darbības traucējumus." "Mēs bieži runājam par demogrāfisko situāciju Latvijā un liekā svara izplatība ir saistīta arī ar reproduktīvās veselības problēmām, tostarp ovulācijas traucējumiem, neauglību un palielinātu spontānā aborta risku," norāda ministrs.
Turklāt, Pasaules Aptaukošanās federācija norāda, ka bērniem, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās, salīdzinājumā ar bērniem ar normālu ķermeņa masu, biežāk tiek konstatēts zems pašvērtējums un viņiem ir risks ciest no ņirgāšanās. Tāpat šie bērni retāk apmeklē skolu un attiecīgi uzrāda zemākus sasniegumus mācībās. "Arī pieaugušā vecumā šādiem bērniem ir augstāki sirds un asinsvadu slimību riski, kā arī ir zemākas nodarbinātības izredzes un mazāk apmaksāts darbs. Tādējādi liekās ķermeņa masas problēmas bērnībā rada ilgtermiņa sekas arī turpmākajā cilvēka dzīvē," skaidro Abu Meri.
Bērniem lieko svaru nosaka pēc ķermeņa masas indeksa (ĶMI), tomēr atšķirībā no pieaugušajiem, bērnu un pusaudžu svars un augums ir mainīgi rādītāji, tādēļ ĶMI tiek vērtēts pēc specifiskām līknēm attiecībā pret dzimumu un vecumu. Vairāk lasi ŠEIT.
"Mēs vairs nevaram šo problēmu ignorēt!"
Jautāts par to, kas izraisījis aptaukošanās problēmu Latvijas sabiedrībā, ministrs atbild, ka cēlonis esot "multifaktorāls". "To izraisījusi tehnoloģiju un transporta attīstība, neveselīgas pārtikas pieejamības palielināšanās, stress un citas psiholoģiskās veselības problēmas, un citi faktori. Jauniešu vidū sevišķi nozīmīgi liekā svara attīstību veicinoši faktori ir pārmērīgs moderno tehnoloģiju lietojums, mazkustīgums, kā arī neveselīgi uztura paradumi," Jauns.lv skaidro Abu Meri.
Tomēr, problēma nav tikai jauniešu vidū. Kā liecina jaunākie ziņojumi, Latvijas iedzīvotāji ir "ievērojami treknāki" par Eiropas Savienības (ES) vidējo iedzīvotāju - kamēr ES liekais svars novērots 53 procentiem iedzīvotāju, Latvijā ar šo probēlmu saskaras 59,4 procenti tautiešu.
"Liekās svara izplatības pieaugošā tendence Latvijā ir satraucoša - tā negatīvi ietekmē sabiedrības veselību un labklājību. Aptaukošanās ir nozīmīgs invaliditāti un priekšlaicīgu nāvi veicinošs faktors, un tā rada būtisku slogu ne tikai katram indivīdam, bet sabiedrības līmenī negatīvi ietekmē arī veselības nozares noslodzi, valsts ekonomiku, aizsardzības spējas un noturību krīzes apstākļos," skaidro Abu Meri. Viņš norāda, ka "veselības nozarē ir jāpanāk paradigmas maiņa – daudz, daudz aktīvāk ir jāstrādā uz šīs slimības profilaksi". "Liekā svara izplatības pieaugumu mēs vairs nevaram ignorēt – ir jārīkojas!" uzsver ministrs.
Kā situāciju plāno risināt Veselības ministrija?
Lai apturētu liekās ķermeņa masas izplatības pieaugumu, VM ir izstrādājusi vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu “Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam” (turpmāk – plāns), lai visaptverošā veidā risinātu liekās ķermeņa masas problēmu Latvijā.
"Esam paredzējuši kompleksu pieeju, lai veicinātu paradumu maiņu, lai Latvijas sabiedrībā nostiprinātos veselīgāka dzīvesveida paradumi paredzot gan profilaktiskus un vispārējus veselības veicināšanas pasākumus, gan individuālu pieeju iedzīvotājiem riska grupā, kā arī atbalsta un ārstēšanas pakalpojumus pacientiem ar diagnosticētu aptaukošanos. Plāna projekts nodots sabiedriskajai apspriedei," skaidro ministrs. Viņš norāda, ka "samazinot riska faktoru ietekmi un novēršot slimību attīstības cēloņus, būtu iespējams uzlabot sabiedrības veselības rādītājus un, kas ne mazāk būtiski - samazināt veselības nozares slogu".
Ar plānu iespējams iepazīties ŠEIT. Tas ietver sporta infrastruktūru attīstību, mācība satura pilnveidošanu, sabiedrības informēšanu un citus punktus. Patlaban plāns nodots publiskai apspriedei un iedzīvotājiem līdz 20. septembrim ir iespēja pieteikties dalībai sabiedriskajā apspriedē, kas norisināsies šī gada 25. septembrī. Plašāk par pieteikšanos iespējams, rakstot uz epastu: maija.ceruka@vm.gov.lv.
