Tu pamosties un nevari atvērt iekaisušās acis. Kas jāzina par konjunktivītu, skaidro oftalmoloģe

Konsultē Dace Markevica, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģe.

Ir trīs dažādi veidi

Konjunktivīts var izpausties dažādi. Var būt skarta tikai viena acs, bet var būt arī abas – viss atkarīgs no tā, kas ierosinājis acs gļotādas iekaisumu. “Ja tas ir alerģisks konjunktivīts, tad slimība noteikti skars abas acis. Alerģiska konjunktivīta gadījumā parasti ir izteikta tūska un spēcīga nieze. Ja konjunktivītu izraisījis adenovīruss vai jebkurš cits vīruss, tad vienai acij simptomi var būt ļoti izteikti, bet otrai – pavisam nemanāmi, minimāli. Savukārt baktēriju izraisīts konjunktivīts sākotnēji var būt vienā acī un pēc tam pāriet uz otru.

Šo trīs dažādo konjunktivītu gadījumā atšķirsies arī sajūtas. Kā jau minēju, alerģijas dēļ acis visbiežāk būs pietūkušas un ļoti niezēs. Vīrusa izraisīta konjunktivīta gadījumā būs smaguma sajūta galvas kreisajā vai labajā pusē – atkarībā no tā, kuru aci vīruss būs skāris vispirms. Acs būs ļoti pietūkusi un apsārtusi. Vīrusa ierosināts konjunktivīts noris ar smagāku gaitu, var būt arī paaugstināta temperatūra. Vīrusiem raksturīgi, ka acī var rasties asinsizplūdums, un, ieraugot savu aci, varam pat nobīties no šā skata. Turpretim, ja vainīga baktērija, visbiežāk acis no rīta būs aizpūžņojušas, mazliet apsārtušas, bet slimības gaita nebūs tik smaga kā pie vīrusu izraisīta konjunktivīta,” skaidro acu ārste.

Lipīgs kā jebkurš vīruss

Vīrusa izraisīts konjunktivīts ir lipīgs kā jebkurš vīruss, ko varam saķert sabiedriskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku. Konjunktivīts no vīrusa sākas gluži tāpat kā iesnas. “Kad pieskaramies rokturiem, piemēram, pieturamies sabiedriskajā transportā, uz rokām nonāk dažādi vīrusi, un tālāk tie caur elpceļiem, caur acu gļotādu nokļūst organismā. Un, kas ir raksturīgi, ja tas ir vīrusa izraisīts konjunktivīts, tad simptomi parasti izpaužas ne tikai acīs, bet arī citur. Piemēram, var arī gadīties, ka cilvēkam jau nedēļu bijušas iesnas un sāp kakls.

Ar konjunktivītu, ko izraisa baktērijas un kuru dēļ parādās strutaini izdalījumi no acīm, visbiežāk varam saslimt, ja ar to kāds jau mājās slimo, teiksim, bērns “atnesis” no bērnudārza vai skolas. Bakteriālu konjunktivītu iegūst tuva kontakta ceļā, lietojot kopīgus priekšmetus, krūzītes, karotes un dvieļus. Tad šī slimība aiziet pa ķēdīti no cita uz citu,” stāsta acu ārste. Ja ir parādījušies konjunktivīta simptomi, noteikti jādodas pie ārsta. Sākotnēji vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta, kas nozīmēs primāro terapiju, kura ietvers acu pilienu lietošanu. Ja pēc šīs terapijas nekļūst labāk, jāmeklē acu ārsta palīdzība. Ir cilvēki, kas ar konjunktivīta simptomiem uzreiz vēršas pie acu ārsta, ko var darīt, vienīgi jārēķinās ar to, ka var būt apgrūtināta tūlītēja piekļuve pie speciālista.

Paliekam mājās, lai neaplipinātu citus

Lai cik viegla būtu konjunktivīta norise, ja ir parādījušies slimības simptomi, mēs kļūstam darbnespējīgi. “Visbiežāk, kad pacients ar konjunktivītu atnāk vizītē, tad arī slēdzienā un rekomendācijās rakstu, ka ir jāatver darba nespējas lapa, jo konjunktivīts patiešām ļoti viegli pāriet no viena pie otra, it īpaši, ja darbs ir saistīts ar pedagoģiju – skolu vai bērnudārzu –, kur pulcējas daudz cilvēku. Darba nespējas lapa nepieciešama tādēļ, lai pacients neaplipinātu citus. Konjunktivīta ārstēšana ir atkarīga no tā veida. Ja ir strutaini izdalījumi, parasti nozīmē antibiotikas šķidrā – acu pilienu – veidā. Tie ir jāpilina piecas reizes dienā abās acis, un lielākoties nedēļas laikā var izārstēties. Citiem vārdiem, bakteriāls konjunktivīts pāriet samērā viegli, un diezgan ātri sajūtams labs rezultāts.

Ar adenovīrusa vai jebkura cita vīrusa izraisītu konjunktivītu ir mazliet sarežģītāk, jo vīruss ilgāk atrodas organismā un kakla limfmezglos. Šādos gadījumos pacients ir jāiedrošina un jānomierina. Viņam jāizskaidro, ka slimība kulmināciju sasniedz 5.–7. dienā, kad acis izskatās vissliktāk, un tikai pēc tam stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Pacients ir jāpabrīdina, ka vīruss pāries pamazām, aptuveni pēc divām nedēļām, un vienīgais, ko varam šajā laikā darīt, – samazināt simptomu smagumu, jo pašu vīrusu “izārstēt” nevar, var tikai uzlabot pašsajūtu.

Savukārt alerģisks konjunktivīts var turpināties bezgalīgi ilgi, ja neatrod iemeslu, kas izraisa alerģiju. Un šo iemeslu ļoti bieži ir grūti atklāt. Varbūt ir iegādāts kāds jauns kosmētikas līdzeklis, matu krāsa, veļas pulveris. Alerģiju var izraisīt pat briļļu ietvari, kas izgatavoti no sakausējuma, kurā ir niķelis, jo niķelis ir alerģisks. Varbūt alerģijas ierosinātājs ir būvdarbi vietā, kur dzīvojam, – alerģijas faktoru var būt tik daudz un tik dažādi, ka bieži vien ir grūti saprast, no kā konkrēti radusies alerģija. Tad acu ārsts var nozīmēt terapiju, kas samazina alerģijas simptomus, – acu pilienus vai ziedes. Tiesa, ja kontakts ar alerģiju izraisošo faktoru saglabāsies, konjunktivīts atjaunosies,” brīdina acu ārste un piebilst, ka parasti alerģiska konjunktivīta gadījumā iesaka konsultēties ar alergologu vai veikt specifiskus testus, lai saprastu, kas izraisa alerģiju.

Biežāk mazgāt rokas un nepieskarties acīm

Vaicāta, vai no saslimšanas ar konjunktivītu var izvairīties, ārste skaidro, ka esam sociālas būtnes un tas ir gandrīz neiespējami. “Mums patīk iet uz teātri, koncertiem, dažādiem sarīkojumiem. Tieši tad, kad sākas vīrusu sezona, mēs biežāk sanākam telpās un apmeklējam pasākumus, jo ir vēss un nevaram kā vasarā tos apmeklēt brīvā dabā. Vienlaikus telpās izvietojamies diezgan blīvi, atrodamies tuvu citiem, tāpēc no vīrusu pārneses ir gandrīz neiespējami izvairīties. Tāpat ikdienā ejam uz lielveikaliem, pārvietojamies ar sabiedrisko transportu, un ir neizbēgami, ka tur ir daudz citu cilvēku,” acu ārste saka. Taču arī atgādina, ka varam biežāk mazgāt rokas un apzināti piedomāt, lai nepieskartos ar rokām acīm.

Tā patiešām ir, ka lielāka iespēja saslimt ar vīrusu ierosinātu vai bakteriālu konjunktivītu ir rudenī, kad bērni atgriezušies bērnudārzos un skolās, kā arī pavasarī, kad ir vājāka imunitāte. Pavasaros var saasināties arī sezonāls alerģisks konjunktivīts, ko izraisa alerģija no ziedošām lazdām vai bērziem, vai smilgām pļavā un citiem augiem. Taču cilvēki, kam ir sezonāls alerģisks konjunktivīts, to zina un, lai novērstu deguna tecēšanu un acu piepampšanu un niezi, šajā laikā lieto medikamentus, kas ļauj alerģijai izpausties vieglākā formā.