"Cilvēkam jācīnās par savu veselību" - latviešu uzņēmējs stāsta, kā izveseļojies bez tabletēm

­

Izraušanās no slimību apļa

Aigars stāsta, ka ir pietiekami aktīvs cilvēks un tāds bijis arī 90. gadu sākumā, kad pievērsies uzņēmējdarbībai. “Bieži vien strādāju 14–16 stundu diennaktī, reizēm arī brīvdienās. Tas prasīja daudz enerģijas un sasprindzinājuma. Relaksāciju meklēju gan sporta nodarbībās, gan izklaidēs ar  alkoholu. Tādā režīmā darbojos gandrīz divdesmit gadus, līdz organisms sāka signalizēt, ka kaut kas nav kārtībā. Bija nogurums, galvassāpes un citas vainas. Sāku riņķot pie dažādiem ārstiem, un katram bija sava diagnoze. Kaudzēm krājās medicīnas lapas un zāles, bet uzlabojumi bija vien epizodiski. Es netiku ārā no slimību un ārstu apļa. Riņķoju pie ārstiem un intuitīvi jutu, ka šis ceļš neved uzlabojumu virzienā. Tā kā pēc rakstura esmu cilvēks, kas nepadodas, sāku meklēt alternatīvus risinājumus. Un meklējumi mani aizveda uz jogas centru, kur uz veselības lietām skatās citādi nekā tradicionālajā medicīnā. Sāku konsultēties ar speciālistiem, un man ieteica pamēģināt ājurvēdas klīniku Ungārijā. Devos uz Ungāriju un aizvadīju klīnikā divus mēnešus, bet krasu uzlabojumu nejutu. Klīnikas galvenais ārsts bija izstrādājis metodi, kas apvienoja senās zināšanas ar mūsdienu medicīnu, bet manā gadījumā šī metode nenostrādāja. Toties bija citi ieguvumi. Klīnikā satiku speciālistus no Indijas, un viņi man ieteica aizbraukt pie viņu skolotāja. Tā es arī izdarīju. Nokļuvu Kerolas štatā, kur sākās mans atveseļošanās ceļš. Tas notika pirms pieciem gadiem, un kopš tā laika neesmu apmeklējis nevienu ārstu un neesmu lietojis nevienu tableti.”

Ievēro dabisko higiēnu

Uz Indijas veselības centru Aigars devies vairākkārt un tur periodiski dzīvojis. “Sākumā mani nosvēra, izmērīja asinsspiedienu un noteica cukura līmeni asinīs. Tas arī viss. Atveseļošanās procedūra bija balstīta uz mierīgu dzīves ritmu un veselīgu ēdienu. Ārstniecības pamatā bija atziņa, ka galvenais veselības stūrakmens ir veselīgs ēdiens. Un lielākoties tas ir svaigs, nevis cepts un vārīts. Lietojot svaigu barību – augļus un dārzeņus –, mans organisms pamazām attīrījās, līdz es kļuvu vesels. Ko nevarēja izdarīt medicīna, to izdarīja veselīgs dzīvesveids.”

Aigars teic, ka cilvēkam ir jācīnās par savu veselību. “Es jau nesaku, ka visiem jāseko manam piemēram, katram jāatrod savs veselīga dzīvesveida modelis. Tomēr uzskatu, ka ir vērts pievērst uzmanību senām zināšanām, kuras cilvēce šajā farmācijas laikmetā ir nolikusi malā.”

Redzot Aigara veselības uzlabojumus, arī viņa dzīvesbiedre Guna ieinteresējusies par veselīga dzīvesveida praktizēšanu. “Par šo tēmu sākām interesēties internetā, kur uzgājām fantastisku vīru – austrālieti Džonu Fīlderu. Viņš ir viens no dabiskā dzīvesveida guru, kas praktizē jau vairāk nekā 50 gadu. Reizi gadā viņš brauc tūrē pa pasauli un lasa lekcijas. Šobrīd Guna pie viņa studē tālmācībā. Džons sludina un praktizē dabisko higiēnu, kas nozīmē veselīgu pārtiku un veselīgu dzīvesveidu. Kaut Džonam jau ir 85 gadi, viņš ir možs un enerģisks. Fiziski strādā savā dārzā, brauc ar mašīnu un veido savus radioraidījumus. Viņš ir labs piemērs, kā cilvēks sirmā vecumā var būt enerģisks, veselīgs un dzīvespriecīgs. Pagājušajā gadā mūsu ģimene divus mēnešus nodzīvoja pie viņa fermā u­n nākamgad janvārī brauksim atkal."

Jautāts, vai praktizē arī gavēni, Aigars atbild: “Esmu badojies divas reizes un varu teikt, ka tas ir ļoti spēcīgs organisma attīrīšanas līdzeklis, kuru nebūtu ieteicams lietot bez priekšzināšanām. Kad cilvēks badojas, pirmajās trijās vai četrās dienās organisms apēd savas rezerves, bet pēc tam sāk pārtikt no saviem atkritumiem. Organisms velk ārā drazas no visdziļākajiem nostūriem, tās pārstrādā un izvada ārā. Notiek ļoti spēcīga attīrīšanās. Ja tomēr cilvēks ēd veselīgi visu laiku, attīrīšanās viņam nav aktuāla. Vispār cilvēkam pilnīgi pietiek ar vienu vai divām ēdienreizēm dienā. Piemēram, mana pirmā ēdienreize ir ap vieniem dienā, kad jau esmu patērējis zināmu daļu enerģijas un tiešām gribu ēst. Ideālā variantā pusdienās ir augļi, bet vakariņās – dārzeņi. Un tad kādas 16 stundas vispār neēdu. Ja visu laiku ievēro šādu ritmu, gavēnis nemaz nav nepieciešams. Diemžēl jāatzīst, ka man neizdodas ievērot tik ideālu ēšanas režīmu. Tā kā nodarbojos ar uzņēmējdarbību un man ir sabiedriskās aktivitātes, jāpiedalās arī lietišķās pusdienās, un ne jau visur piedāvā svaigus produktus. Tādos gadījumos palūdzu, lai man uztaisa veģetāru ēdienu. Es strikti nepieeju šīm lietām, esmu elastīgs. Reizi divos mēnešos varu iedzert arī glāzi vīna. Tā nav problēma – pa retam iemalkot vīnu vai kafiju. Galvenais – lai nebūtu piecas tasītes dienā.”

Bez kolām un čipsiem

Vērtējot svaigēšanas priekšrocības, uzņēmējs stāsta: “Toreiz mans veselības stāvoklis bija tik kritisks, ka svaigēšana – tā bija gandrīz vai pēdējā iespēja. Manuprāt, pārejas procesam uz veselīgu ēdienu jābūt pakāpeniskam, tas ir vispareizākais variants. Man sanāca citādi. Es sevi novedu līdz galējam stāvoklim, lai pēc tam krasi un vienā mirklī mainītu ēšanas paradumus. Es nogriezu kā ar nazi. Kad stāvoklis bija kritisks, lietoju tikai svaigu ēdienu. Tagad esmu atguvies un reizēm atļaujos arī ko citu. Tomēr ir produkti, kurus nelietoju vispār, piemēram – gaļu, zivis, olas. No piena produktiem lietoju tikai sieru, bet arī to maz.”

Aigars stāsta, ka viņa ģimenē aug divas meitas, piecus un divus gadus vecas. “Arī viņas pamatā ēd svaigu uzturu. Nelieto kolu, čipsus un konfektes. Saldumus taisām paši savējos – no medus, datelēm, riekstiem. Bērni faktiski neslimo, viņi arī nav potēti. Turklāt veiksmīgi sakārtojām arī manas mammas veselību, kas bija stipri sašķobījusies. Mammai bija onkoloģiskas problēmas, bet pēc septiņu mēnešu diētas viņai vairs nevajadzēja lietot zāles.” ­

Aigars uzsver, ka veselīgs ēdiens garantē arī labāku pašsajūtu ikdienā. “Svaigs ēdiens nodrošina labāku vielmaiņu. Tad ir vairāk enerģijas un gaišāks noskaņojums. Kā mēs labi zinām, pēc kārtīgas maltītes rodas nogurums. Tas tāpēc, ka pārtikas pārstrāde ir liela slodze organismam. Ja cilvēks sevi piestūmis ar kartupeļiem un karbonādi, nav iemesla brīnīties, ka nāk miegs. Toties, ja apēdam kādu augli, jūtamies možāki. Tur ir daudz dabiskā cukura, glikozes, kas dod enerģiju. Savukārt neveselīga pārtika rada dažnedažādas veselības problēmas, piemēram, dambē ciet asinsvadus. Kad tie aizdambējas, ceļas spiediens. Tad nevis jārij ripas, bet jātīra asinsvadi, ko var izdarīt ar gavēni vai veselīgu pārtiku. Kad asinsvadi iztīrās, spiediens normalizējas.”

Uzņēmējs piebilst, ka zināšanas par veselīgu dzīvesveidu viņu tik ļoti iedvesmojušas, ka viņš šajā jomā investējis naudu un Rīgā izveidojis veselības centru ReCure. “Tur pulcējam speciālistus gan no Indijas, gan vietējos. Centrā aktīvi darbojas arī mana sieva Guna. Paralēli tālmācības studijām pie austrālieša Džona Fīldera viņa apgūst medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē, studē uztura zinātni. Nākamgad studijas beigs.”

Andris Bernāts, žurnāls "100 Labi Padomi" / Foto: Rojs Maizītis, no izdevniecības Rīgas viļņi arhīva