Turpinām smēķēt un mirt. Ko par Latvijas panākumiem kaitīgā ieraduma apkarošanā saka statistika un ko - pulmonologs ar stāžu
Eiropas Savienībā (ES) lielākā daļa priekšlaicīgo nāvju ir saistāmas ar smēķēšanas izraisītām slimībām. Pasaulē katru gadu no šādām kaitēm mirst vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku. Turklāt ne visi no viņiem ir paraduši ikdienā saspiest lūpās cigareti un aizdedzināt to – daļu nāvē iedzen arī pasīvā smēķēšana.
Tas, ka smēķēšana nodara lielu ļaunumu, ir skaidrs jau sen, un attiecīgi civilizētajā pasaulē veselības nozares politika lielākoties tiek veidota ar domu – apkarot, mazināt, izskaust šo kaitīgo ieradumu.
Šī politika gan mēdz būtiski atšķirties. Un dažādas valstis sāk iet ļoti atšķirīgus ceļus īpaši pēdējos gados, kad tabakas un nikotīna lietotāju vidū arvien aktuālākas paliek smēķēšanas alternatīvas – elektroniskās cigaretes jeb “veipi”, tabakas karsēšanas ierīces vai zelējamā tabaka, ko Zviedrijā, kur tā ir daudzkārt populārāka par cigaretēm, sauc par “snus”.
Zviedrijas veiksmes stāsts
Runājot par Zviedriju, “snus” tur ir cieņā jau sen un tieši tā ir skaidrojams šīs valsts izrāviens visas Eiropas priekšā, ja salīdzina regulāro smēķētāju statistiku. Zviedrija ir ļoti tuvu tā saucamās “bez-dūmu valsts” statusam, kas pienākas, ja valstī smēķē mazāk nekā 5% pieaugušo iedzīvotāju.
Kopumā Zviedrija Eiropu apsteidz par aptuveni 17 gadiem un tas ir panākts nevis ierobežojot kā smēķēšanu tā smēķēšanas alternatīvas, bet gan koncentrējoties uz šīm alternatīvām. Arī Lielbritānijas Sabiedrības veselības aģentūra 2021. gadā atzina, ka pāreja uz tā saucamajām bezdūmu alternatīvām var būt efektīvs veids, kā atmest smēķēšanu. Aptaujā arī noskaidrots, ka britu salās tieši elektroniskās cigaretes ir populārākais un efektīvākais veids atmešanai, kuru piekopj tie, kuri atteikties no smēķēšanas uzreiz – nespēj.
Lielbritānijā gan uzsvaru liek arī uz diezgan stingriem cigarešu smēķēšanas ierobežojumiem. Vēl pērn Karalis Čārlzs apstiprināja valdības plānu par smēķēšanas aizliegumu Apvienotajā Karalistē, kas paredz katru gadu palielināt atļauto smēķēšanas vecumu par vienu gadu. Britu salās to dēvē par “smēķētāju ēras beigu sākumu”.
Latvijā stingri ierobežo arī smēķēšanas alternatīvas
Kā zināms, grozījumi likumos ar mērķi ietekmēt situāciju uz labo pusi šobrīd ir aktuāli arī Latvijā. Šovasar valdībā tika apstiprināti četri Veselības ministrijas (VM) virzītie Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti.
Cita starpā smēķēt, iegādāties tabakas izstrādājumus, kā arī tos pārdot nedrīkstēs personām līdz 20 gadu vecumam. Izmaiņas spēkā stāsies no 2025. gada 1. janvāra. Taču Latvijā izlemts ļoti stingri regulēt arī smēķēšanas alternatīvas. Spēkā nu ir stājies arī jau iepriekš pretrunīgi vērtētais aizliegums tirgot elektronisko cigarešu šķidrumus, kas satur aromatizētājus.
No e-cigarešu šķidrumu garšām aizliegtas ir visas, izņemot tabakas smaržu un garšu. Jaunie noteikumi nosaka detalizētas aprites prasības arī tabakas aizstājējproduktu (nikotīna spilventiņu) importētājiem, ražotājiem un tirgotājiem produktu laišanai Latvijas tirgū. Atsevišķs ir stāsts par to, kā šādi aizliegumi varētu “bagātināt” nelegālo šāda veida preču apriti, kas Latvijā ir liela problēma, kuras risināšanai likumsargiem nepietiek resursu.
Kā redzams, Latvijā, atšķirībā no Zviedrijas, smēķēšanas alternatīvas netiek pārāk cītīgi pozicionētas kā efektīvs ceļš projām no paša kaitīgākā nikotīna patērēšanas veida – smēķēšanas.
Kā vērtēt Latvijas panākumus?
Par to, kā vērtēt Latvijas panākumus cīņā ar smēķēšanu un ko domāt par “kaitējuma mazināšanas pieeju” – veselības politiku, kuras ietvaros tiek novērtētas smēķēšanas alternatīvas – vaicājām pieredzējušam pulmonologam, bijušajam Latvijas Medicīnas akadēmijas docentam, ilggadējam P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Pulmonoloģijas un alergoloģijas centra vadītājam (1999. g. - 2012. g.) Doc. Viesturam Šiliņam.
“Jautājums par smēķēšanu Latvijā ir jāsadala divās daļās – pieejamība un izplatība. Izplatība ir vairāk saistāma ar izglītību, izglītošanos ģimenē. Pieejamība, protams, vairāk saistāma ar tirdzniecību. Gan vienā, gan otrā pusē ir nepieciešami uzlabojumi, korekcijas. Īpaši jau būtiska ir izglītība, audzināšana ģimenē. Tas ir galvenais. Manuprāt, runājot par kaitīgo ieradumu izplatību, skola, sabiedrība nebūs galvenie ietekmētāji. Šis ir ģimenes jautājums. Izplatību, protams, var ietekmēt ar likumdošanu, taču jārēķinās ar pieejamiem apiešanas ceļiem, kas mums ir gana izplatīti,” situāciju valstī ieskicē Šiliņš.
Runājot par tā saucamo kaitējuma mazināšanas pieeju, pulmonologs saka – jārēķinās ar to, ka mums sabiedrībā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri savu veselību jau ir sabojājuši: “To zelējamo tabaku es nekad neesmu uzskatījis par īpaši labu. Tā rada savas problēmas, saistībā ar mutes dobuma gļotādu. Kas attiecās uz modernajiem nikotīna uzņemšanas veidiem – bērnu vecumā, ja tie tiem piekļūst – tie ir ļoti slikti. Taču tiem pieaugušajiem, kuri ir cigarešu smēķētāji ar stāžu, es uzskatu, ka modernās alternatīvas ir nedaudz labāks variants par vecajiem nikotīna uzņemšanas veidiem.”
Joprojām vieni no lielākajiem smēķētājiem Eiropā
Žurnālista Anša Pūpola īsfilmas “Spilventiņš” ietvaros, kur aplūkota Latvijas politika šajā jautājumā, Šiliņš mazāk kaitīgu nikotīna produktu ierobežošanu nodēvēja par “padomju laiku domāšanas ģenerētu ierēdņu sapņu piepildījumu”. “Šādi aizliegumi parasti nāk no ierēdniecības, kas šādā veidā atskaitās politiskajai vadībai par izdarītajiem darbiem,” filmā saka pulmonologs.
Ceļš projām no kaitīgā ieraduma – smēķēšanas – Latvijai vēl gan ir tikai priekšā. Statistika rāda, ka esam vieni no cītīgākajiem smēķētājiem ES. Vēl 2021. gadā, atsaucoties uz SPKC datiem, tika ziņots, ka Latvijā ikdienā smēķē 25% iedzīvotāju - 38% vīriešu un 12% sieviešu. Vidēji Eiropā (saskaņā ar Eiropas Komisijas 2019. gada datiem) ikdienā smēķē 18,4% iedzīvotāju.
Skaudri, taču Latvijā ir arī statistika par ar smēķēšanu saistītu slimību izraisīto nāvi vecuma grupā 15-49 gadi. Veselības metrikas un novērtēšanas institūta (IMHE) dati liecina, ka 2021. gadā, lielākoties respiratoro infekciju, audzēju un kardiovaskulāro saslimšanu dēļ mirušie sastāda 6,21% no kopā mirušajiem iedzīvotājiem. Lieki piebilst, ka šī statistika kļūst vairākkārt sliktāka vecuma grupā 50-69 gadi (13,1%).
