Veselības politika jābalsta zinātnē, nevis aizspriedumos - izcilais zviedru onkologs skaidro, kā Zviedrija kļūst par nesmēķētāju valsti

Skandināvijā plāni un apņemšanās nav tukši vārdi , un "bezdūmu" valsts statuss acīmredzami tiks sasniegts jau šogad.

Latvijā smēķēšanas izplatība ir pietiekami liela problēma - vēl dati par 2018. gadu liecina, ka smēķē 25% iedzīvotāju. Te turklāt figurē arī nepilngadīgie - smēķēšanas izplatība pētīta starp personām 15-74 gadu vecumā.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas tā laika datiem, puse no iedzīvotāju nāves gadījumiem Latvijā ir veselību ietekmējošu paradumu izraisīti.

25% nāves gadījumi ir smēķēšanas izraisītu slimību dēļ, 19%  - kaitīgu alkohola lietošanas paradumu dēļ.

Situācija nav diži iepriecinoša arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. ES ir apņemšanās sasniegt "bezdūmu” statusu" līdz 2040. gadam.

Zviedrijā smēķētāji ir izteikti minoritāte

Tādēļ grūti ignorēt un neieklausīties medicīnas doktora Larsā Erikā Rutkvistā - zviedru speciālistā, kurš ir pieredzes bagāts onkologs ar iespaidīgu zinātnisko karjeru.

1976. gadā Larss Eriks Rutkvists kļuva par medicīnas zinātņu doktoru, bet 1983. gadā viņam tika piešķirts doktora grāds vēža epidemioloģijā. 1985. gadā Lars Eriks Rutkvists saņēma vispārējās onkoloģijas speciālistu padomes sertifikātu. Kā ārsts ieņēmis vairākus vadošus amatus Karolinskas Universitātes slimnīcā, tostarp bijis Krūts vēža nodaļas vadītājs no 1986. - 1990. gadam, Stokholmas - Gotlandes reģiona Onkoloģiskā centra vadītājs no 1992. līdz 2000. gadam un Karolinskas Universitātes slimnīcas Onkoloģijas nodaļas vadītājs no 2000. līdz 2005. gadam. 2001. gadā viņš tika iecelts par onkoloģijas profesoru Karolinskas institūta Medicīnas katedrā.

Profesors Rutkvists šomēnes viesojās Latvijā, lai stāstītu plašākam interesentu lokam par  "Zviedrijas pieredzi" - ceļu prom no cigarešu smēķēšanas.

"Nevalstiskās organizācijas un valsts iestādes definē "bezdūmu" statusu kā apstākļus, kuros valstī ikdienas cigarešu smēķētāju īpatsvars nepārsniedz 5%. Jaunākie dati liecina, ka mēs [Zviedrija] jau šobrīd esam pie tiem 5%. Turklāt statistika starp jauniešiem - līdz 25 gadiem - ir vēl labāka," sakaprofesors.

"Saprotiet, valsts līmenī jau vismaz 50 gadus ir nostāja, ka jātiecas pretī veselīgākam dzīvesveidam un "bez-dūmu sabiedrībai”. Tā tas ir bijis ne tikai Zviedrijā un tas ir normāli - nevienam nevajadzētu smēķēt, tas ir pašsaprotami. Taču Zviedrijas gadījums ir īpašs vēsturiski iedibinātu apstākļu dēļ. Mums jau ilgu laiku ir pieejamas un tabakas cienītāju sabiedrībā plaši pieņemtas alternatīvas cigarešu smēķēšanai - tostarp, piemēram, "Snus" jeb zelējamā tabaka. Smēķētāji sāka pārslēgties uz zelējamo tabaku jau iepriekšējā gadsimta septiņdesmitajos gados," klāsta Rutkvists.

Speciālists gan piebilst, ka ir svarīgi nejaukt Zviedrijā, Skandināvijā pieejamos un izplatītos šāda veida produktus ar līdzīgiem, kuri tiek ražoti Ziemeļāfrikā, Dienvidāzijā.

"Ļoti sen, kad studēju medicīnu, mums tika mācīts, ka jebkādi tabakas produkti nozīmē lielu risku veselībai. Mūslaikos ir pētījumi, kas apliecina, ka tā nepavisam nav.  Jāsaka arī, ka, gadiem ritot, Zviedrijas varasiestādes īpaši nav atšķīrušās savos centienos ierobežot smēķēšanu, piemēram, no Somijas. Arī mums ir akcīzes nodokļa celšana, arī mums ir vecuma ierobežojumi, kas attiecas uz šiem produktiem. Taču mums vēl ir arī tas, kā nav citiem - vērā ņemams rezultāts," norāda profesors.

Rutkvists uzsver, ka pozitīvās tendences, kuras ir novērojamas, lielā mērā skaidrojamas tieši ar smēķēšanas alternatīvām, kuras ir pieejamas.

Izpratne par smēķēšanas alternatīvām nāk ar laiku

Taču Latvijā pret šādām alternatīvām - tostarp tabakas karsēšanas ierīcēm (karsē nevis dedzina tabaku), elektroniskajām cigaretēm (karsē speciālu šķidrumu, kas satur nikotīnu) un arī nikotīna spilventiņiem (satur nikotīnu, nesatur tabaku, izmantojami līdzīgi kā zelējamā tabaka) - tomēr ir plāni vērsties ar ierobežošanu vai aizliegšanu.

Tas viss - ignorējot Zviedrijas pieredzi un arī tuvāko Baltijas kaimiņu pieredzi, kuri šajos jautājumos jau ir gājuši aizliegšanas ceļu, sapratuši kļūdu un griezušies atpakaļ, nevēloties šādā veidā sagādāt attiecīgo produktu kontrabandistiem zelta laikmetu.

"Ziniet, arī man pirms vairākām desmitgadēm bija šādi uzskati. Pamatā jau ir saprotams, ka daudziem - tostarp valstu politikas veidotājiem - ir šādi uzskati un viņi nesteidzas tos mainīt. Es daudzus gadus esmu pētījis šo tabakas produktu reālo ietekmi un esmu bijis pakļauts šo zinātnisko pētījumu rezultātiem, secinājumiem. Šādā veidā - izrietot no zinātnes - mainās mūsu uzskati, uztvere. Tas ir lēns process, bet ļoti būtisks pareizu lēmumu pieņemšanai," stāsta profesors.

Speciālists norāda, ka Zviedrijā nostāja par, piemēram, to pašu "Snus" produktu ir  kardināli mainījusies. Pētījumos noskaidrotais - ka šī smēķēšanas alternatīva nav tik kaitīga, kā cigaretes - ir apstiprinājies sabiedrībā.

"Pie mums pētījumu rezultāti kā vēstījums lēnā garā tomēr ir sasniedzis plašāku sabiedrību un politiķus. Tas ir laika jautājums. Atceros pētījumu, kurš pirms aptuveni aptuveni deviņiem gadiem tika publicēts "The Lancet" [recenzēts, pasaulē ietekmīgākais akadēmiskais žurnāls] - tajā tika runāts par to, ka "Snus" lietotājiem nav paaugstinātu onkoloģijas risku. Divi ļoti atzīti tabakas pētnieki pēcāk publicēja kopēju op-ed [viedokļa raksts], kurā tika uzsvērts, ka smēķēšanas pārņemtā sabiedrībā nebūtu īpaši gudri aizliegt alternatīvus tabakas produktus," piebilst Rutkvists.

Profesors piemin, ka būtiski ir tieši tas, kā šāda citāda attieksme pret smēķēšanas alternatīvām ietekmē sabiedrības veselību. Lieki piebilst, ka Zviedrijas onkoloģisko slimību statistika var likt noprast, ka valstī cigaretes smēķē tikai 5% iedzīvotāju.

Vienlaikus jāpiebilst, ka tabakas produktu patēriņš (alternatīvos veidos) šajā Skandināvijas valstī nepavisam nav pats mazākais.

Būtiski arī tas, ka šīs alternatīvas ir saudzīgākas ne vien pret paša tabakas vai nikotīna lietotāja plaušām (bezdūmu faktors), bet arī citu plaušām, jo izpaliek smēķēšanas blakusparādība - pasīvā smēķēšana.

Tabakas vai nikotīna spilventiņu saturam un ietekmei pakļauts ir tikai to lietotājs.

Ir gan arguments, ka, padarot šādus produktus legāli pieejamus tirdzniecības vietās, riskam tiek pakļauti nepilngadīgie un bērni.

Profesors gan norāda, ka šis arguments skan dīvaini, ņemot vērā situāciju ar cigaretēm.

Rutkvists uzsver, ka ir jābūt elementārai vecāku un sabiedrības atbildībai, ir jābūt arī šādu produktu aprites regulējumam, taču tas nedrīkst būt absurds, nosakot ierobežojumus, kuri piemēram, tabakas vai nikotīna spilventiņu ražošanu padara bezjēdzīgu, jo smēķēšanas alternatīvu pieejamībai ir būtiska loma tabakas kaitējuma mazināšanas pieejas ieviešanā.

"Šobrīd īsti nav pierādījumu tam, ka šie produkti piesaista to cilvēku uzmanību, kuri jau pirms tam nav bijuši pakļauti tabakas produktu patērēšanai, smēķēšanai," piebilst speciālists.

Jānorāda arī, ka aizliegumu politika citās valstīs ir ātri vien novedusi pie kontrabandas uzliesmojuma un tās rezultātā virkni neskaidras izcelsmes produktu ir iespējams nopirkt sociālajos tīklos ("Telegram"), kur, domājams, nelegālajiem tirgotājiem maz interesē klientu vecums vai veselība, savukārt likumsargiem ir neticami grūti šādas aktivitātes izsekot, izbeigt un iesaistīto vainu pierādīt.

Vai Latvijā sagaidīsim nikotīna kontrabandas uzliesmojumu?

Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijā iecerētie grozījumi Tabakas likumā paredz noteikt maksimālo pieļaujamo nikotīna koncentrāciju beztabakas nikotīna spilventiņos 4 mg apjomā.

Trauksmi par to nu ceļ Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas norāda, ka šāda lēmuma visjūtamākās sekas būs zelta laikmets, kurā attapsies šīs produkcijas kontrabandisti.

Faktiski tas nozīmē, ka šī – vismazāk kaitīgā cigarešu alternatīva – pazudīs no legālā tirgus Latvijā, jo produkts ar šādu nikotīna koncentrāciju nav pieprasīts un pēc būtības nav pietiekams, lai aizstātu cigaretes pieaugušiem smēķētājiem.

Pašlaik tirgū esošajos produktos nikotīna koncentrācija nepārsniedz ap 20 mg.

Veselības ministrija, nākot klajā ar šādu ierobežojumu, atsaucas uz Somijas pieredzi, kur līdz šim brīvā tirdzniecībā bija pieejami produkti ar līdz 4 mg nikotīna koncentrāciju, kas faktiski nebija pieprasīti, bet uz augstākas koncentrācijas nikotīna spilventiņiem attiecās regulējums, kas noteica šos produktus kā medicīnas produktu, kuru iegādei bija nepieciešama recepte.

Tikmēr somi, kuriem šo produktu vajadzēja, pirka to kaimiņvalstīs - Zviedrijā un Igaunijā, kur šādi ierobežojumi nepastāv.

Drīz vien sekoja ar Somijas varasiestāžu reakcija. Saskaņā ar Somijas Zāļu aģentūras "Fimea" jauno novērtējumu nikotīna spilventiņi, kas paredzēti citiem, nevis medicīniskiem nolūkiem, vairs netiek klasificēti kā zāles.

Savukārt Somijas muita nekavējoties ņēma vērā šo jauno novērtējumu, veicot sākotnējo izmeklēšanu un nikotīna spilventiņu importa kontroli, teikts muitas tīmekļa vietnē.

Jaunās vadlīnijas attiecas uz nikotīna spilventiņu importu, sākot jau no 2023. gada 4. aprīļa.