Zinātnieki atklājuši, kuros vecuma posmos cilvēki noveco visstraujāk
ASV zinātnieku atklājumi liecina, ka novecošanās patiesībā nemaz nav lēns un vienmērīgs process, kas varētu izskaidrot veselības problēmu straujo pieaugumu noteiktā vecumā.
Ja esat pamanījis pēkšņu grumbu parādīšanos, sāpes vai vispārēju sajūtu, ka esat novecojis gandrīz vienas nakts laikā, iespējams, tam ir zinātnisks izskaidrojums. ASV veiktie pētījumi liecina, ka novecošana notiek vismaz divos paātrinātos posmos.
Pētījumā, kurā tika novērotas tūkstošiem dažādu molekulu 25 līdz 75 gadus veciem cilvēkiem, tika konstatēti divi galvenie ar vecumu saistīto izmaiņu viļņi aptuveni 44 gadu vecumā un vēlreiz 60 gadu vecumā. Šie atklājumi varētu izskaidrot, kāpēc noteiktos vecumos strauji pieaug dažas veselības problēmas, tostarp muskuļu problēmas, kā arī sirds un asinsvadu slimības.
“Mēs ne tikai pakāpeniski maināmies laika gaitā, ir vērojamas patiešām dramatiskas pārmaiņas,” teica profesors Maikls Snaiders, Stenforda universitātes Genomikas un personalizētās medicīnas centra direktors un pētījuma galvenais autors.
“Izrādās, ka 40 gadu vidus ir dramatisku pārmaiņu laiks, tāpat kā 60 gadu sākums, un tas attiecas uz jebkuru molekulu klasi, kuru jūs aplūkojat.”
Pētījumā tika novēroti 108 brīvprātīgie, kuri ik pēc dažiem mēnešiem no viena līdz gandrīz septiņiem gadiem iesniedza asins un izkārnījumu paraugus, kā arī ādas, mutes un deguna uztriepes. Pētnieki novērtēja 135 000 dažādu molekulu (RNS, olbaltumvielu un metabolītu).
Pirmais izmaiņu vilnis ietvēra molekulas, kas saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām un spēju metabolizēt kofeīnu, alkoholu un lipīdus. Otrais izmaiņu vilnis ietvēra molekulas, kas saistītas ar imūnregulāciju, ogļhidrātu vielmaiņu un nieru darbību. Abos laika posmos mainījās molekulas, kas saistītas ar ādas un muskuļu novecošanos. Iepriekšējie pētījumi liecināja, ka vēlākais novecošanās lēciens varētu notikt ap 78 gadu vecumu, taču jaunākajā pētījumā to nevarēja apstiprināt, jo vecākajiem dalībniekiem bija 75 gadi.
Šis modelis atbilst iepriekšējiem pierādījumiem, ka daudzu ar vecumu saistītu slimību risks nepalielinās pakāpeniski, jo Alcheimera un sirds un asinsvadu slimību risks strauji pieaug pēc 60 gadu vecuma. Iespējams, ka dažas izmaiņas varētu būt saistītas ar dzīvesveidu vai uzvedības faktoriem. Piemēram, izmaiņas alkohola metabolismā varētu būt saistītas ar alkohola patēriņa pieaugumu 40 gadu vidū, kas var būt stresa pilns dzīves periods.
Pētījuma autori norādīja, ka iegūtie secinājumi varētu palīdzēt mērķtiecīgi veikt intervences pasākumus, piemēram, palielināt fizisko aktivitāšu skaitu periodos, kad straujāk zūd muskuļi. “Es ļoti ticu, ka mums jāmēģina pielāgot savu dzīvesveidu, kamēr vēl esam veseli,” teica Snaiders.
