Lai ārstniecības augi palīdzētu, tie jālieto pareizi
Dziednieki atzīst, ka visefektīvāk darbojas pašu ievāktās zālītes, taču jāievēro daži nosacījumi. Kā sagatavot augus zinoši, kā aprēķināt devas un kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, pētīts žurnāla "100 Labi Padomi Par Veselību" jaunākajā numurā.
Senāk augi pavadīja cilvēku visa mūža garumā – no dzimšanas līdz pēdējam elpas vilcienam. Tos izmantoja vannošanai, lietoja tējās, ar ārstniecības augu pulveri apkaisīja brūces. Kas ir īpaši svarīgi, visā cilvēces attīstības ciklā dziednieki rūpīgi pētīja, kā konkrēti augi var palīdzēt, kādās devās tos labāk lietot, kādas blaknes novērojamas, vai efektīvāks ir novārījums, uzlējums vai ziede. Augu un cilvēku dzīve vienmēr plūda paralēli, savstarpēji pielāgojoties un mijiedarbojoties.
Tā kā augiem ir bagātīgs bioķīmiskais sastāvs, tie spēj ļoti daudzpusīgi iedarboties – no iekaisuma samazināšanas līdz organisma aizsargspēju mobilizēšanai. Atšķirībā no medikamentiem augu iedarbība ir maigāka un ilgstošāka, blaknes ir salīdzinoši retāk un vājāk izteiktas, taču nevajag pretnostatīt medikamentus un augus. Slimības akūtajā fāzē galvenā loma ir medikamentiem, jo tie iedarbojas ātrāk. Dažkārt augi var nepagūt palīdzēt. Taču ārstniecības augus var izmantot kā palīglīdzekli, šādi nostiprinot imūnsistēmu un atbalstot organismu atveseļošanās procesā.
5 visbiežāk pieļautās kļūdas
1. Ārstniecības augus lieto bez īstas skaidrības. Cilvēkam ir jābūt izmeklētam, jābūt noteiktai diagnozei.
2. Ārstniecības augus nepazīst. Piemeklējot augus, jāvēršas pie zinoša fitoterapeita vai pašam jābūt labām zināšanām par augiem.
3. Nav skaidrības par iespējamu reakciju. Ir jāzina, vai nav alerģijas no kādiem augiem vai vielām.
4. Neatbilstoši sagatavo ārstniecības augus. Jāzina, kā augi pareizi jāgatavo, kādās devās jālieto, kad tie ir jālieto – pirms vai pēc ēšanas.
5. Neievēro disciplīnu. Pašam sirgstošajam jābūt atbildīgam, lietojot augu preparātus, un gluži tāpat kā ar medikamentiem ir jāievēro ārstēšanās kursa ilgums.
Kā pareizi ievākt ārstniecības augus
1. Augu virszemes daļas jāvāc jaunā mēnesī, jo tad viss labums no saknēm paceļas uz lakstiem. Novērots, ka pareizi ievākti laksti labāk žūst un saglabā dabisko krāsu un aromātu.
2. Saknes jārok vecā mēnesī, jo tad aktīvās vielas no lakstiem pārvietojas uz saknēm. Tās var rakt gan pavasarī, gan rudenī, tomēr vasaras nogalē saknes ir spēcīgākas.
3. Augus nav ieteicams vākt, kad Mēness nav redzams vispār – nevis mākoņu, bet astronomisko faktoru dēļ.
4. Augus, kas satur steroīdus (piemēram, tauksakni), vāc pilnmēness laikā.
5. Augus, kuros ir daudz alkaloīdu, vāc agri no rīta vai pat naktī, jo šīs vielas augos visaktīvāk veidojas tumsā (strutenes, tīruma kosa, ežziedes u. c.).
6. Augus, kuros pārsvarā ir glikozīdi, iesaka vākt pēcpusdienā. Pie tādiem augiem pieder liepu ziedi, gaiļbiksītes, bērzu lapas un pumpuri, kastaņu ziedi, āboliņa, lavandas, deviņvīruspēka ziedi, asinszāle, madara, pieneņu saknes un laksti.
Ievērojot šos noteikumus, svarīgi tomēr saglabāt veselo saprātu. Nebūtu prātīgi, piemēram, gaidīt jaunu mēnesi, ja kumelītes tajā laikā jau būs pārziedējušas.
Sagatavojam augus zinoši
Fitoterapeiti rekomendē ievāktos augus nekavējoties sasmalcināt. Tādējādi sagatavotus augus ir vieglāk žāvēt, arī gatavās drogas izskats ir labāks.
Žāvēt vajag pēc iespējas tumšākā telpā, jo ultravioletais starojums noārda bioloģiski aktīvās vielas.
Ieteicamā žāvēšanas temperatūra ir 40–50 ℃, bet augi, kuros ir ēteriskās eļļas, jāžāvē 30–35 grādos.
Atsevišķus augus, piemēram, kumelītes, kaķpēdiņas, ieteicams žāvēt dabiski, nevis izmantojot žāvēšanas skapi vai cepeškrāsni.
Gatavo drogu vislabāk uzglabāt stikla traukā vai arī kartona kastēs, audekla maisos.
Ārstniecības augu devas
Aprēķinot ieteicamās ārstniecības augu devas, ņem vērā vispārējo veselības stāvokli, vecumu un ķermeņa masu. Pašiem sagatavojot tēju vai novārījumu, vispareizāk ir vadīties pēc receptē ieteiktā daudzuma. Pieaugušajiem visbiežāk tā ir ēdamkarote uz 200 ml ūdens. Sarežģītāk ir ar bērniem.
● Bērniem līdz gada vecumam iesaka 1/12–1/8 no pieaugušo devas, no gada vecuma līdz 4 gadiem – 1/4 no pieaugušo devas, 4–6 gadu vecumā – 1/3 no pieaugušo devas, 7–10 gadus veciem bērniem – 1/2 devas, 10–14 gadu vecumā – 3/4 no pieaugušo devas. Piemēram, gadu vecam bērnam jādod 1/10 daļa no pieauguša cilvēka devas, tātad 200 ml dalām ar 10, iegūstam 20 ml. Sanāk, ka mazulim jādod 4 tējkarotes tējas 3 reizes dienā.
Tējas gatavošanai ir nozīme
Vispareizāk ir apliet augus ar istabas temperatūras ūdeni un uz mazas uguns novest līdz viršanas temperatūrai, bet nevārīt, tad atdzesēt. Izmantojot šādu sagatavošanas metodi, tējā nonāks maksimums vērtīgo vielu, kas ir augā.
Receptēs mēdz norādīt, ka uzlējums jāiztur termosā. Tad atcerieties, ka termosa korķi nevajag uzreiz cieši noslēgt, jāļauj tējai kādu brīdi “paelpot”. Tikai pēc tam aizskrūvējiet vāciņu.
Ko darīt, ja mājās nav termosa? Aplejiet tēju, kā norādīts receptē, un aši pārlejiet stikla burkā, aizskrūvējiet vāciņu un burku silti sasedziet.
Lielākoties sagatavotā tēja vai novārījums jāizlieto diennakts laikā, taču dažkārt receptēs teikts, ka gatavo tēju 3–4 diennaktis var glabāt ledusskapī.
Citus noderīgus padomu rakstus par veselību lasi žurnālā “100 labi padomi Par Veselību”. Tas nopērkams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
