Kādas ir pirmās pazīmes vēzim, kurš pazudināja 53 gadus veco "Beverlihilsas 90210" zvaigzni Dohertiju

Šenona Dohertija, kurai ir daudz fanu arī Latvijā, skatītājiem visvairāk pazīstama no kulta seriāliem “Beverlihilsa 90210” un “Amulets”. Ka viņu skāris vēzis, aktrise uzzināja 2015. gadā; kopš tā laika viņa cīnījās par savu dzīvību un regulāri arī publiski runāja par savu veselību, tādējādi izglītojot sabiedrību un aicinot sievietes pārbaudīties. Diemžēl vēzis izrādījās stiprāks.

“Ar smagu sirdi apstiprinu, ka aktrise Šenona Dohertija ir devusies mūžībā. Sestdien, 13. jūlijā, viņa zaudēja cīņu ar vēzi pēc ilgstošas ​​cīņas ar šo slimību,” žurnālam People paziņojumā sacīja aktrises preses pārstāve Leslija Slouna. 

Lai gan šīs slimības cēloņi vēl nav pilnībā skaidri, mediķi ir noteikuši dažus faktorus, kas palielina krūts vēža risku. Lielāks risks saslimt ar krūts vēzi ir sievietēm, kurām jau iepriekš ir bijis krūts vēzis, kurām ir bijuši labdabīgi krūts audzēji, kuras ir izmantojušas hormonu aizstājterapiju menopauzes laikā, lietojušas kontracepcijas tabletes, nekad nav dzemdējušas un nav barojušas bērnu ar krūti, kurām ir bijušas agrīnas mēnešreizes un vēlīna menopauze, kurām ir liekais svars menopauzes laikā, kā arī tām, kuras ilgu laiku pārmērīgi lietojušas alkoholu. Tiek uzskatīts, ka neliels skaits krūts vēža gadījumu var būt saistīti arī ar iedzimtību.

Slimība ir mānīga ar to, ka ļoti mazs ļaundabīgais mezgliņš krūtīs neizraisa simptomus un parasti ar pirkstiem nav sataustāms. Šādus mazus mezgliņus var noteikt tikai ar mamogrāfiju vai krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju. Ja audzējs ir jau lielāks, ārsts vai pati sieviete var sataustīt nesāpīgu bumbuli krūtī. Atkarībā no tā, cik liels tas ir un kurā krūts daļā šis bumbulis ir konstatēts, tas vai nu ieaug ādā, vai ļaundabīgais process iekļūst visā krūtī. Var būt jūtami šādi simptomi: izmaiņas krūšu izmērā un formā, izmaiņas ādā virs audzēja - āda atgādina citrona miziņu, krūtis ir cietas, krūtsgals ir ievilkts, krūtsgals ir pietūcis, šis apvidus atgādina ādas ekzēmu, retos gadījumos var būt asiņaina izdalījumi no krūtsgala, ir sataustāmi palielināti paduses limfmezgli. Sāpes krūtīs ir rets krūts vēža simptoms, un tās jūt tikai tad, ja vēzis ir ļoti progresējis.

Farmaceite Ieva Zvagule portālā Jauns.lv jau iepriekš ir nosaukusi svarīgākos principus, kas būtu jāievēro katrai sievietei. Atgādinām tos:

• Krūšu pašizmeklēšanu ir vērts sākt jau no 20 gadu vecuma, un tā jāveic regulāri – reizi mēnesī.
• Ja tiek konstatētas jebkādas audu blīvuma izmaiņas, iespējami veidojumi, izdalījumi no krūts gala, ādas vai krūts gala izmaiņas, tajā pašā dienā ir jāpiesakās vizītei pie ārsta, un šo gājienu uz klīniku nekādu iemeslu dēļ nedrīkst atcelt, arī tad, ja konstatētās pazīmes pēkšņi pazudušas.
• 35-40 gados veikt pirmo mamogrāfiju, bet 40-50 gadu vecumā mamogrāfiju ir vēlams veikt katru otro gadu. 
• Nevajag ignorēt no Nacionālā veselības dienesta saņemto uzaicinājuma vēstuli uz mamogrāfijas veikšanu. To organizē un apmaksā valsts katru gadu sievietēm, kurām šajā gadā paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66 un 68 gadi. Vizīti mamogrāfijas veikšanai ieteicams pieteikt jau tajā dienā, kad uzaicinājuma vēstule saņemta, jo papīri mēdz pazust, bet to, kas nav acu priekšā, var viegli aizmirst.
• Savukārt tām sievietēm, kuras ir saskārušās ar diagnozi krūts vēzis, Ieva Zvagule aicina atbildīgi izturēties pret ārstēšanas procesu, precīzi pildīt sava ārstējošā ārsta norādījumus, noteikti izmantot palīdzību, t.sk. psiholoģisko atbalstu, ko piedāvā nevalstiskās organizācijas, kā arī akli nesekot dažādiem mītiem. Jāatceras, ka valsts kompensējamie medikamenti ir iegādājami visās aptiekās, nevis tikai kādās konkrētās. “Neizglītotība un dažādi maldi diemžēl joprojām ir izplatīti sabiedrībā, un tieši smagu slimību diagnozes gadījumos tas var novest pie traģiska rezultāta vai būtiski apgrūtināt ārstniecības procesu. Taču tādā situācijā ir svarīgi, ka pacients kritiski izvērtē informāciju, ko saņem,” uzsver  farmaceite.
• Valsts apmaksāts skrīnings onkoloģiskajām saslimšanām Latvijā ir pieejams kopš 2009. gada, un krūšu mamogrāfiju valsts apmaksātas programmas ietvaros ir iespēja veikt 50-69 gadu vecām sievietēm.