Stress veicina audzējus, tāpēc svarīgi to novērst

"Es ļoti nopietni aicinātu ikvienu uz dziļu sarunu pašam ar sevi, ar Dievu, ar veselības aprūpes speciālistu, uzticamu draugu vai ģimenes locekli, lai saprastu, vai dzīvē nav kāds emocionāls konflikts, kas būtu jāatrisina," saka Konelija. Ārste stāsta, ka savā klīniskajā praksē atklājusi, ka stress, ko rada pastāvīgi emocionāli konflikti – nelaimīga laulība, sliktas attiecības starp vecākiem un bērniem, nesaskaņas brāļu un māsu vidū –, ļoti spēcīgi ietekmē pacientu slimības attīstības gaitu. "Jūs sapratāt pareizi – neatrisināti konflikti, vienalga, vai tie būtu pagātnes notikumi vai šodienas attiecības, ārkārtīgi ietekmē mūsu labsajūtu. Šo ilgi glabāto jūtu apspiešanai ir milzīgs negatīvs iespaids, un tas liek stresam burtiski rūgt ķermenī. Esmu par to tik ļoti pārliecināta, ka savā grāmatā The Cancer Revolution veltīju veselu nodaļu stresa samazināšanas nozīmei."

Kā stress ir saistīts ar vēzi?

Nav grūti saprast, kādā veidā hronisks stress negatīvi ietekmē organismu. “Cīnies vai bēdz” reakcija, kas cilvēkam dota, lai ļautu pasargāt sevi no plēsējiem vai citiem draudiem, ir paredzēta darboties īsu brīdi. To darbina limbiskā sistēma, paaugstinot asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu un liekot virsnieru dziedzeriem izdalīt adrenalīnu, kortizolu un noradrenalīnu. Kad briesmas ir veiksmīgi novērstas, hormonu līmenis stabilizējas un organisms atgriežas līdzsvara stāvoklī. Taču tad, ja stress nemitīgi ir liels, šie stresa hormoni paliek asinsritē un palielina dažādu veselības traucējumu risku, tostarp depresiju, trauksmi, gremošanas traucējumus, problēmas ar sirdi, miegu un atmiņu. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Saskaņā ar ASV Nacionālā vēža institūta ziņoto hronisks stress negatīvi ietekmē imūnsistēmas darbību un veicina audzēju attīstību. Kādā nozīmīgā pētījumā ar dzīvniekiem pētnieki pārliecinājās, ka tad, ja peles, kam bija injicētas cilvēka vēža šūnas, nošķīra no pārējām pelēm (situācija, kas tām radīja stresu), bija lielāka iespēja, ka audzējs attīstīsies un veidosies metastāzes.

"Stresa hormoni, kurus pieminēju iepriekš, īpaši kortizols un noradrenalīns, arī veicina iekaisumu un vēža augšanu. Un stress pats par sevi nomāc imūnšūnu veidošanos organismā, kas rada lielisku vidi, lai ļaundabīgās šūnas ņemtu virsroku un vairotos."

Stresa samazināšanas stratēģijas, kas piemērotas ikvienam maciņam, darba grafikam un fiziskās sagatavotības līmenim

Ir vairāki vienkārši  risinājumi, kā efektīvi samazināt stresu. Un labākais ir tas, ka gandrīz visas šīs stresa samazināšanas metodes var izmantot mājās – nav nepieciešama veselības aprūpes speciālista uzraudzība. Šie efektīvie rīki un procedūras iedarbojas ne tikai uz prātu, bet arī uz visu ķermeni, palīdzot atjaunot iekšējo mieru un novērst trauksmi.

"Mēs esam dzirdējuši pacientus atrunājamies, ka viņi ir pārāk aizņemti, metodes ir pārāk dārgas un paši nav pārāk labā formā, lai kaut ko darītu. Šos ieteikumu var piemērot ikvienam darba grafikam, ikvienam budžetam un fiziskās sagatavotības līmenim. Jūs noteikti varat atrast dažas lietas, kam pievērsties jau šodien."

1. Joga

Kombinācija, kurā apvienotas jogas pozas, ritmiska elpošana un meditācija, samazina stresu un uzlabo vispārējo pašsajūtu. Šāda veida fiziskās aktivitātes harmonizē prātu, ķermeni un garu, palīdz atslēgties no pasaules, apklusināt prāta dialogus un pievērsties garīgumam.

Pierādīts, ka joga papildus garīgās veselības ieguvumiem vairo enerģiju, padara ķermeni lokanāku un spēcīgāku, veicina asinsriti, stimulē imūnsistēmas darbību un sekmē organismā ķīmisku savienojumu veidošanos, kuri uzlabo garastāvokli.

Pētījumos ir pierādīta jogas lietderība vēža ārstēšanā. Kādā pētījumā, ko veica Teksasas Universitātes Andersona Vēža centrā, pētnieki atklāja, ka vēža slimnieki ar limfomu, kas praktizēja Tibetas jogu, gulēja ilgāk un dziļākā miegā, salīdzinot ar pacientiem, kas nepievērsās jogai. Viņiem arī bija nepieciešams mazāk miegazāļu.

Lai samazinātu kortizola līmeni, nomāktu iekaisumu un atbrīvotos no stresa, ir ļoti svarīgi labi izgulēties. Ja nav iespēju apmeklēt jogas nodarbības klātienē, ir vairākas lētas vai pat bezmaksas alternatīvas, piemēram, var iegādāties jogas DVD vai piedalīties jogas nodarbībās tiešsaistē, izmantojot You Tube vai citas platformas.

2. Dziļā elpošana un meditācija

Lielakā daļa cilvēku nepievērš uzmanību tam, kā elpo. Mēs to uztveram kā pašsaprotamu procesu, jo tas notiek automātiski. Bet, runājot par stresa samazināšanu, apzināta elpošana var būt ļoti svarīga.

Cilvēki parasti elpo sekli – caur krūtīm, nevis ar diafragmu. Šāda elpošana atņem organismam skābekli. Dziļā elpošana ne tikai piesātina ķermeni ar skābekli, bet arī atslābina un ļauj atpūsties. Tā pat var palīdzēt cīnīties ar vēzi vai pieveikt citas veselības likstas, jo samazina brīvo radikāļu daudzumu, kuri bojā šūnas, un ļauj pazemināt cukura un insulīna līmeni asinīs.

Lai elpotu dziļi, nav noteikti jāmeditē, taču meditācija ļoti palīdz kontrolēt prātu un domas. Tā arī samazina augstu asinsspiedienu un var sekmēt ar audzēju saistīto simptomu atvieglošanu, piemēram, sāpes un nogurumu.

Lai dziļā elpošana un meditācija kļūtu par ikdienas ieradumu, būs vajadzīgs laiks un neatlaidība, bet ir vērts tam pievērsties. Ir daudz lietotņu, kuras var lejupielādēt savā viedtālrunī, kā arī apmācības tiešsaistē un straumēšanas piedāvājumi, kas var palīdzēt apgūt piemērotāko meditācijas veidu, un tas viss pieejams lielākoties par minimālu samaksu.

3. Ciguns un taiči

Ja vēlaties apvienot meditāciju ar viegliem vingrojumiem, varat izmēģināt cigunu vai taiči. Vārds cigun ķīniešu valodas mandarīnu dialektā nozīmē “enerģijas prakse”, tā veicina dziedināšanu un relaksāciju, līdzsvarojot enerģijas plūsmas ķermenī. Taiči ir ciguna atzars, un tas prasa nedaudz vairāk fiziskās un garīgās piepūles. Abi šie vingrinājumu veidi labi noder cīņā ar stresu un lai līdzsvarotu enerģiju.

Kāpēc ir svarīgi saglabāt enerģijas līdzsvaru? Visiem bioķīmiskajiem procesiem, kas noris organismā, ir vajadzīga enerģija. Ja enerģijas plūsma nav pareiza vai līdzsvarota, tas ietekmē pašsajūtu.

Lai gan ciguns pastāv jau tūkstošiem gadu un taiči praktizē kopš 17. gadsimta, Rietumu medicīnā šīs senās prakses kļuvušas populāras tikai nesen. Arī pētījumos apstiprināta to efektivitāte. Kāds 13 kontrolētu pētījumu sistemātiskais pārskats, kas kopumā aptvēra 592 dalībniekus, liecina, ka ciguns un taiči cilvēkiem, kas to praktizēja, uzlaboja dzīves kvalitāti, stiprināja imunitāti, samazināja nogurumu un pazemināja kortizola līmeni.

Cigunu var apgūt no video pamācībām, taču, lai kārtīgi iemācītos taiči kustības un tehnikas, varētu būt nepieciešama instruktora palīdzība.

Par citām metodēm, kā samazināt stresu, lasi žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā. Vēl žurnālā intervija ar mākslinieci Zitu Vēveri, raksts par zarnu mikrobioma nozīmi veselības uzturēšanā, labsajūtas hormona ietekmi, badošanās imitācijas diētu un ārstniecības augiem, kas var būt īpaši noderīgi sievietes veselības problēmu risināšanā.