Avoti: decembrī Eiropas Savienība pieņems ļoti svarīgu lēmumu par Ukrainu
Ukraina cenšas panākt, lai tās Eiropas sabiedrotie 2025. gada decembrī pieņemtu politisku lēmumu par 140 miljardu eiro kredīta piešķiršanu, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus.
"Reuters" 19. novembra ziņojumā norādīts, ka Ukrainas valdība ir nobažījusies par finansējuma trūkumu valsts budžetā 2026. gadam un par sekām lielam korupcijas skandālam ap valsts uzņēmumu "Energoatom", kurā varētu būt iesaistītas augsta ranga valsts amatpersonas un prezidenta Volodimira Zelenska tuvumā esoši cilvēki.
2025. gada oktobrī Eiropas līderi nespēja vienoties par "reparāciju kredītu" Ukrainai 140 miljardu eiro apmērā, izmantojot iesaldētās Krievijas aktīvus. Tagad šo jautājumu viņi atkal apspriedīs 18. decembrī paredzētajā samitā. Ja kredīts beidzot tiks saskaņots, Kijiva pirmo lielo laidienu saņems 2026. gada otrajā ceturksnī.
Pret Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas finansēšanai iebilst Beļģija. Tas saistīts ar faktu, ka Beļģijā atrodas starptautiskās kompānijas "Euroclear" galvenā mītne, kas darbojas kā depozitārijs, un tās kontos glabājas iesaldētie Krievijas aktīvi.
Beļģija baidās, ka, ja Krievija uzvarēs tiesas prāvā, tai būs jāatmaksā šie līdzekļi pašai. Krievija jau solījusi vērsties tiesā, ja tās aktīvi tiks konfiscēti. Tāpēc Beļģija uzstāj, ka visas ES valstis uzņemtos konsolidētu saistību atmaksāt Krievijai līdzekļus, ja tiesa pieņems lēmumu par aktīvu atgriešanu. Taču ES valstis nevēlas uzņemties šādu saistību.
Eiropas Savienībā pašlaik tiek izskatīti vēl divi Ukrainas finansēšanas varianti. Pirmais - ES valstis brīvprātīgi piešķir divpusējus dotācijas ES, kuras tālāk tiktu nodotas Kijivai. Otrais - ES izsniedz kredītu, piesaistot līdzekļus finanšu tirgos, un Ukraina to atmaksātu pēc tam, kad saņemtu reparācijas no Krievijas.
