Latvijā netrūkst donoru siržu, bet trūkst saņēmēju
Stradiņa slimnīcas kardiologi ir nobažījušies: pacienti, kuriem ir sirds mazspēja, uz orgāna transplantāciju nesteidzas. Sirds transplantācijas gaidītāju rindas mums ir mazākas nekā pārējā Eiropā. Tomēr tas nenozīmē, ka ir mazāk slimnieku. Visticamāk, cilvēki vienkārši nezina par šādu iespēju. Tāpēc Stradiņa slimnīcas mediķi apceļo visu valsti, palīdzot kolēģiem noteikt, kurš pacients primāri jānovirza sirds transplantācijai.
Uldis Strazdiņš un Artis Kalniņš ir kolēģi. Katrs strādā savā Daugavas krastā. Viens - Stradiņa slimnīcā, otrs - Gaiļezerā. Ar vizītēm lielajās mednīcās sākas Stradiņa kardiologu turneja pa Latvijas slimnīcām. Tā mērķis ir palīdzēt noteikt pacientus, kuriem nepieciešama tieši transplantācija, stāsta portāla "Rus.lsm" raidījums "Šovakar".
"Tā ir milzīga nelaime gan pacientam, gan ārstam. Cilvēks zina, ka viņš ir neārstējami slims, un viņu glābt var vai nu transplantācija, vai mākslīgais vārsts. Tā nu viņš staigā pa medicīnas iestādēm. Kad nonāk pie mums, tad izrādās, ka viņš slimo jau gadus piecus sešus, un [visu šo laiku] iet no ārsta pie ārsta. Mūsu pašu uzdevums ir risināt šī pacienta lietu,” stāsta Stradiņa slimnīcas sirds ķirurģijas centra virsārsts Uldis Strazdiņš.
ASV gada laikā notiek aptuveni 10 sirds transplantācijas uz miljonu iedzīvotāju. Eiropā - četras līdz sešas. Latvijā nav pat divas. Turklāt valsts piešķir nepieciešamos līdzekļus: nauda ir gan donoru uzturēšanai, gan pašai transplantācijai. Bet trūkst tikai orgānu saņēmēju.
"Mums ir pārpārēm sirds donoru, bet saņēmēju trūkst. Nācās pat atteikties no dažiem orgāniem, jo mums nebija tādu, kam nepieciešama palīdzība," atzīmē Stradziņš.
Latvijas transplantācijas gaidītāju rindā ir tikai 13 cilvēki. Ir gan divdesmit, gan trīsdesmit gadus veci, jauni, darbspējīgi cilvēki, kuriem strādāt traucē sirds mazspēja.
Par šo sarakstu atbild kardioloģe Baiba Barone. Katrs viņas zvans kādam dod lielākas cerības.
"Emocionāli tas ir smagi - gan pacientam, gan viņa ģimenei. Starp mūsu aizbilstamajiem ir tādi, kuriem esam zvanījuši vairākas reizes, bet galu galā kaut kāda iemesla dēļ viņiem ir nācies atteikt un izvēlēties kādu, kurš šajā situācijā ir labāk piemērots. Mums kā ārstiem tas ir izaicinājums: mēs pārdzīvojam par katru," viņa atzīst.
Baiba pieļauj, ka viņas kolēģi kardiologi brīžiem vienkārši neaizdomājas par transplantāciju. Tā ir sarežģīta operācija, jo donoram un saņēmējam jāsakrīt daudziem parametriem. Tomēr dažiem pacientiem transplantācija ir vienīgā cerība.
"Ārstē šos slimniekus labi, bet par transplantāciju neaizdomājas, un pie mums nesūta. Tā nenotiek tikai Rīgā. Laikam nav informācijas par to, kādiem kritērijiem vajadzētu sakrist," saka Barone.
Stradiņa slimnīcas speciālisti apciemo kolēģus kardiologus visā Latvijā. Viņu uzdevums ir panākt, lai pacienti nonāk rindā uz transplantāciju. Pats pacients nevar noteikt, vai viņam vajag jaunu sirdi vai ne - to var izdarīt tikai ārsts. Šogad Latvijā veiktas divas sirds transplantācijas, turklāt mūsu valsts šajā rādītājā ieņem priekšpēdējo vietu Eiropā.
