Cerība spārno, lai tiešām visi varētu! Cilvēkiem ar invaliditāti Siguldā ir iespēja darināt brīnumainas lietas
Te katrs ir pieņemts un novērtēts – jau vairāk nekā divdesmit gadu Siguldā darbojas biedrība “Cerību spārni”, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti. Līdztekus dažādām terapijām ir darbnīcas, kur tapušie ražojumi iegādājami pašu labdarības veikalā un internetā, bet līdzekļi atgriežas tālākai attīstībai. Biedrības paspārnē darbojas sociālais uzņēmums “Visi var”.
Lai redzētu, ko var, “Kas Jauns Avīze” kādā rosīgā darbdienā devās ciemos pie siguldiešiem. “Šeit mūsu mājā ir pieejami sociālie pakalpojumi, kurus saņem gan ģimenes, kurām ir bērni ar invaliditāti, gan arī jaunieši un pieaugušie. Bērniem vairāk orientēts uz sociālo rehabilitāciju, dažādām terapijām – Montesori pedagoģija, logopēds, fizioterapeits, mūzikas, mākslas terapijas, ergoterapija, kanisterapija,” stāsta biedrības vadītāja Eva Viļķina.
No bērniem līdz pensionāriem
Šeit var pavadīt visu dienu no pulksten 8 līdz 18. Šobrīd darbojas 54 bērni, visi no Siguldas novada, pieaugušie ir no 18 gadu vecuma un arī pensijas vecumā.
“Pieaugušajiem mēs nodrošinām dažādas amatu prasmju apmācības darbnīcās, kurās viņi iemācās izgatavot roku darbus, kurus novedam līdz tādai gatavībai, ka tos var pārdot, bet naudiņa atgriežas darbnīcās – mēs tās varam uzturēt un nodrošināt labus materiālus,” teic Viļķina.
Biedrības paspārnē ir septiņas grupu mājas, kurās mīt cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem – trīs Siguldas novadā, pa vienai Bauskā, Smiltenē, Cēsīs un Cēsu novada Spārē. Darbojas pieci dienas centri, divas specializētās darbnīcas, kas ir atelpas brīžu pakalpojums vecākiem. “Viss paredzēts cilvēkiem ir dažādiem funkcionāliem traucējumiem – intelektuāliem, psihiskiem, fiziskiem. Bērniem vairāk ir tendence uz autismu,” paskaidro Eva.
Paklājs vēl stellēs, bet jau nopirkts
Iegriežamies aušanas darbnīcā, kur ar klientiem darbojas meistare Lolita Apaļka. “Top austi paklājiņi – cilvēki ziedo apģērbu, vairāk noder tieši trikotāža, mēs ļoti daudz strādājam uz otrreizējo pārstrādi. Arī aušanas darbnīcā visi satītie kamoli ir no ziedotiem apģērbiem, un tālāk top austi paklāji. Pasūtītāji izvēlas krāsu toņus un liek kopā. Citreiz, kad paklāji vēl stellēs, cilvēki jau piesakās pirkšanai – vēl nav gatavs, bet ir jau nopirkts,” priecājas Eva.
Šobrīd gan materiālu ziedotāju aktivitāte nedaudz samazinājusies, jo daudzi izmanto jaunieviestos tekstila konteinerus, un brīžiem pat pietrūkst materiālu. Vajadzīga konkrēti T krekli un trikotāžas materiāls, jo tas ir piemērotāks tieši paklāju aušanai.
Ir uzņēmumi, kas noorganizē kādu akciju. Piemēram, “Altum” darbinieki braukuši ciemos, atveduši trikotāžu, džinsus, olu bretes. Labdarības veikalā Visi var Siguldas novada iedzīvotāji ved paši katru dienu – tur atrodas lāde un iespējams ziedot apģērbus un sadzīves preces.
Top sveces pret ziemas tumsu
Viskuplāk apmeklēta ir sveču darbnīca. Meistari speciāli apguvuši metodes, kā organizēt darbu arī cilvēkiem ar smagākiem funkcionāliem traucējumiem. Tiek izlietas sveču plāksnes, un strādātāji sēž, laužot vaska gabaliņus, kurus pēc tam ievieto formās un izgatavo sveces.
“Šobrīd ir pasūtījums Latvijas karoga krāsas svecēm. Top arī otrreizējās pārstrādes iekuri no olu bretēm. Gan bērnudārzi, gan skolas, gan uzņēmumi organizē sveču galiņu vākšanas akcijas. Ir arī no baznīcas sveču atlikumi – mēs tos pārstrādājam, izkausējam sveču galus, piesūcinām ar parafīnu olu bretes, un tādā veidā rodas produkts,” procesu izskaidro Eva.
Pēc svecēm ir liels pieprasījums, īpaši ziemā, tāpēc vasarās rit aktīvs darbs, lai sagatavotos aukstajam laikam. Un ir arī prece īpašai vasarai – pretodu sveces.
Keramikas trauki prezidentam
Eva iepazīstina ar puisi adītāju, kurš darina krāšņas šallītes – pats uzmet valdziņus, noada un arī sašuj kopā, visu izdarot ļoti perfekti. Apmēram divi gadi pagājuši, kopš viņš iemācījies šo tehniku, bet tagad visu veic pilnīgi patstāvīgi. Esot arī liela pacietība, un, ja rokdarbnieks pamanot, ka valdziņš nojucis, visu uzreiz izjauc un sāk no jauna. Līdzās Aigars veido puķu podus mozaīkas tehnikā.
“Mums ziedo arī džinsus, un Varis darina šabloniņus, kurus sūtam uz šūšanas darbnīcu, kur no otrreizējām izejvielām darina gultām pārklājus un somas. Rodrigo ir izšūšanas meistars – perfekti izšuj, viņam tas arī patīk. Puiša darbu izstāde bija arī mūsu dienas centrā,” teic vadītāja.
Keramikas darbnīcā pasniedzējas Madaras Zeiles vadībā top trauki. “Arī Prezidenta kanceleja un Labklājības ministrija dāvanām pasūtījuši pie mums keramikas traukus. Top arī olu trauciņi, sviesta trauki, svečturi. Mēs nopietni piedomājam, lai visiem produktiem būtu kvalitāte. Tāpēc arī katrā darbnīcā ir meistari, kuri palīdz un pamāca – lai darbs ir kārtīgi izdarīts. Vēlamies, lai mūsu darbu nopērk tāpēc, ka tas ir kvalitatīvs, nevis tādēļ, ka mūs žēl,” uzsver vadītāja.
Gatavi lieliem izaicinājumiem
Indra Seļuka vada biedrības paspārnē izveidoto sociālo uzņēmumu “Visi var”, labdarības veikals ar tādu pašu nosaukumu atrodas Siguldā, Institūta ielā 5a. Pastāv arī interneta veikals.
“Veikalā nonāk viss darbnīcās saražotais, sociālajam uzņēmumam ir arī šūšanas un kokapstrādes darbnīcas. Papildus savam veikalam meklējam sadarbības partnerus. Šobrīd 14 “Elvi” veikali tirgo mūsu sveces. Mūsu uzdevums ir atbilstoši savām spējām atrast to, ko varam piedāvāt. Ziemassvētkos bija liels “Bites” pasūtījums, tiešām milzīgs izaicinājums, bet mēs to paveicām. Saražojām “Bitei” jaunu spēli, kam pamatā “Bingo”, bet dizainu izstrādāja mūsu puiši. Šūšanas darbnīcas meitenes izstrādāja jaunu piegrieztni, un tapa dāvanas – sašuvām lāčus,” lepojas Indra.
“Ar mūsu šūtajām cepurītēm galvā, šķiet, staigā puse Siguldas novada bērnu. Meklējam kvalitatīvus audumus, sekojam līdzi modes tendencēm. Šūšanas darbnīcā sievietes pašas izdomā modeļus, modei atbilstošus. Ļoti iecienīta ir baltā keramika ar zelta akcentu – tā ir neizsmeļama vērtība,” novērojusi Indra.
Tomēr šis nav vienkārši bizness, pamatā galvenais ir, lai var nodarbināt savus cilvēkus. Piemēram, pērn uz Ziemassvētku laiku kāds uzņēmums vēlējies vienkrāsainas sveces. Nācās atteikt, jo svarīgi, lai cilvēki var lauzt vaska gabaliņus svecēm, bet tie ir dažnedažādās krāsās un visi kopā.
Atbalsts vecākiem
Citā telpā nodarbību vada ergoterapeite Sabīne Zizlāne, kas tobrīd darbojas kopā ar Esteri. “Mēs klientus sākumā novērtējam, ievācam anamnēzi. Runājam arī ar vecākiem, izvērtējam bērna funkcionālo stāvokli – ko pats spēj darīt, kādas ir ikdienas grūtības. Šobrīd Estere iesaistās ar mērķi uzlabot roku koordināciju, motoriku, precizitāti. Viņai ir ierobežots kustību apjoms kreisajai rokai, bet labajai rokai trīce – līdz ar to jādomā, kā aktivitāti nedaudz pielāgot. Piemēram, galds nedaudz pacelts, lai meitene nav saliekusies uz priekšu un iekārtojusies, kā viņai visērtāk,” darba specifiku raksturo ergoterapeite.
Iekārtota mājīga telpa bērniem, kur var atvest uz noteiktām stundām, un viņi piedalās dažādās terapijās. “Sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību mēs 2006. gadā atvērām speciālās izglītības klases Mores pamatskolā. Pašvaldība nodrošina transportu, katru rītu aizved bērnus. Šo skolu plānoja slēgt, tagad tajā mācās ap 60 audzēkņiem pēc speciālām programmām, bet kopā ir 150 bērnu. Pēcpusdienā mūsējos uz dienas centru atved, un līdz vakaram viņi šeit saņem papildu terapijas un pakalpojumus. Arī vecāki var plānot savu laiku, un tas ir liels atbalsts ģimenēm,” saka Eva.
No spītības radās kas vairāk
Šis “Cerību spārniem” ir jau 21. darbības gads. Kā tā izveidojās? “Pats sākums ir cieši saistīts ar mani un manu ģimeni,” atklāj Eva. “Mūsu meitai Signei dzemdību traumas rezultātā radās smadzeņu bojājumi un ir garīga rakstura traucējumi. Viņai tagad ir 31 gads. Es ļoti daudz darīju meitas labā, meklēju iespējas, kuru tajā laikā bija ļoti maz. Speciālisti bieži atteica palīdzību, viņi ar tādiem bērniem nestrādājot. Aizgāju pie ārsta, kurš man pateica: ko tu ņemies, kāds tev tas bērns ir, tāds paliks! Tas manī radīja spītību – ir jāizdara vēl vairāk!”
Eva nepadevās, meklēja dažnedažādas iespējas, piedzīvoja daudzas situācijas, kad nav īsti vietas ne bērnudārzā, ne skolā, vien piedāvājums atstāt bērnu uz diennakti vai pat nedēļu projām no mājām. Ģimene šādu risinājumu noraidīja, jo vēlējās būt ar bērnu kopā ikdienā.
Pieredze pamazām bija uzkrājusies, un 2002. gadā sāka satikties vecāki, kuriem arī bērni ar invaliditāti. “Dalījāmies pieredzē – kuri ir speciālisti un kā strādā, tas viss, protams, maksāja bargu naudu, tur aizgāja visi ģimenes nopelnītie līdzekļi. Tomēr galvenais bija ieguldīt bērna attīstībā. 2003. gadā nolēmām izveidot organizāciju – lai ir juridiskais statuss gūt atbalstu, kādu mazo projektu uzrakstīt. Toreiz vēl nedomājām, ka būsim liela pakalpojuma sniedzēji un tik daudzās vietās nodrošināsim atbalstu un palīdzību,” atzīst Eva.
Viņu motivēja pašas personīgā pieredze un vēlme, lai arī citas ģimenes saņem palīdzību: “Tas ir dzinulis, kas dod spēku iet uz priekšu. Kādreiz arī nedomāju, ka izpletīsimies ārpus Siguldas novada robežām. Taču arī tas nāca diezgan dabīgi.” Drīz jauns dienas centrs būs arī Iecavā, uzrunājusi Valkas pašvaldība, tur taps sociālais uzņēmums.
Katram atrast to, ko viņš var
Kā šo visu uzturēt? “Viens no avotiem ir ziedojumi, bet pamatfinansējumu sniedz pašvaldības, gan Siguldas, gan pārējās iesaistītās, kuras maksā par konkrētiem pakalpojumiem. Taču mēs cenšamies izdarīt daudz vairāk, nekā var atļauties par pašvaldību līdzekļiem, un ļoti daudz arī paši rakstām projektus, aicinām ziedot īpašām vajadzībām. Mums Siguldā ir īpašums, kur veidojam dienas centru, nepieciešami līdzekļi remontam. Ir atbalsts no uzņēmumiem, kuri ziedo materiālus remontdarbiem, un arī līdzcilvēki atsaucas, lai palīdzētu,” pateicīga ir Eva. Rīgas Hanzas Rotari klubs jau vairākus gadus atbalsta, palīdz ar dažāda aprīkojuma iegādi, ir iecere paplašināt darbnīcu piedāvājumu.
Šeit cilvēki jūtas ļoti labi, jo nevienam nav jānāk piespiedu kārtā, tā ir katra brīva izvēle. Katru dienu ir vairāk nekā 50 jauniešu un pieaugušo. Daudzi ir no laika, kad biedrība sāka darboties – kādreizējie bērni ir izauguši. Ir pat ģimenes, kuras speciāli pārcēlušās dzīvot uz Siguldu tuvāk “Cerību spārniem”.
Te cenšas, lai ikdiena ir interesanta un aizraujoša, lai visi ir pieņemti. “Pamatdarbībā mums ir princips – cieņas pilna attieksme pret cilvēku. Ir klienti ar smagākiem funkciju traucējumiem, ir ar vieglākiem, bet katram mēs atrodam savu darbiņu, ko viņš spēj veikt un ir noderīgs.”
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Mūsējie saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
