Kas jāzina, ja piedalies maratonā? Stāsta pēdas ķirurgs Juris Brūklis
Tuvojoties maratonam, var redzēt arvien vairāk skrējēju, kuru motivācija ir kāda no maratona distancēm.
Konsultē Orto klīnikas traumatologs, ortopēds, pēdas ķirurgs Juris Brūklis.
Ja vispār nekad neesi skrējusi, tad šis nav īstais brīdis, lai pieteiktos un piedalītos maratonā, pat ne īsākajā distancē. Sāc trenēties tagad un startē nākamgad, jo nesagatavotam ķermenim arī 5 km var kļūt par lielu izaicinājumu.
Pirms starta
* Ja esi iesācēja, paturi prātā, ka nav ieteicams skriet distanci, kas ir garāka par 10 % no ierastās, pretējā gadījumā būs pārslodze.
* Skriešanai neizmanto novalkātus vai pilnīgi jaunus apavus, bet tādus, ko kādu laiku jau nēsā un kuros kājas jūtas labi.
* Neforsē! Skrienot vienatnē, optimālu tempu ir vieglāk noturēt, bet maratonā var rasties sajūta, ka jāskrien ātrāk, lai iekļautos plūsmā. Ja tā darīsi, ātrāk nogursi, un organisms izsīks.
Sāpes pēc skriešanas
Ja pēc skriešanas (neatkarīgi no distances garuma) jūti sāpes kājās vai mugurā, atpūties un kādu laiku neskrien, lai organisms atjaunojas. Pret sāpēm var palīdzēt vēsas kompreses un pretiekaisuma ziedes. Ja sāpes nepāriet pāris nedēļu laikā, vērsies pie speciālista, lai noteiktu sāpju iemeslu un piemeklētu atbilstošu ārstēšanu.
* Visbiežāk skrējējiem ir sāpes ceļos, kas rodas saites un cīpslas kairinājuma dēļ.
* Nereti sāp papēdis, ja pārslodzes dēļ iekaisusi pēdas saite.
* Ja esi pārvērtējusi savus spēkus un radījusi organismam pārāk lielu slodzi vai skrējusi nepiemērotos apavos, tad pie papēža vai potītes sāpēm var būt vainojams pat kaula plīsums vai lūzums.
