Ārsts kliedē mītus par sauļošanos, D vitamīnu un saules aizsargkrēmiem

Pirmkārt, 311 nanometrus garie viļņi nonāk šūnas graudainajā endoplazmatiskajā tīklā – ādas struktūrā, kas šī starojuma radītā kairinājuma ietekmē sāk “ražot” D vitamīna “priekšteci”. Pēc tam šī viela tiek nogādāta uz nierēm, aknām utt. – sākas D vitamīna sintēzes process. Vienlaikus šie 311 un 313 nanometrus garie viļņi iekļūst arī šūnas kodolā, kurā atrodas tās ģenētiskā informācija, izraisot tur DNS mutācijas, kas tur krājas un krājas, līdz organisms vairs nespēj šīs kļūdas izlabot un rodas pirmā ļaundabīgā šūna, kas ar ģeometriskās progresijas ātrumu sāk nekontrolēti dalīties. 

Saule, protams, ir dabīgs D vitamīna sintēzes ceļš. Bet ir pierādīts (tas redzams arī endokrinologu “piesauktajos” datos), ka no aprīļa/maija līdz jūlijam D vitamīna līmenis mūsu organismā paaugstinās, un tas ir saistīts ar saules iedarbību, bet vasaras otrajā pusē tā vairs nenotiek. Proti, septembrī mums nav augstāks D vitamīna līmenis nekā, piemēram, jūnija beigās.

Skaidrojums ir vienkāršs – mūsu ādā D vitamīna “priekštecis” veidojas tikai tik ilgi, kamēr tā nav iedegusi. Tiklīdz iedegums izveidojies, šī “rūpnīca” veras ciet. Proti, kad saražots pieteicami daudz D vitamīna “izejvielas”, tā sāk veicināt pigmenta rašanos jeb iedegumu, pārtraucot iesaistītes D vitamīna sintēzē un tādējādi pasargājot ādu un DNS struktūras no bojājuma.

Proti, saule D vitamīna sintēzē palīdz labi, kamēr esam bāli, bet tas nav uz ilgu laiku. Tāpēc dermatologs Karls aicina ikvienu apzināties nepieciešamību kontrolēt savu D vitamīna līmeni, uzņemt to papildus, un nekādā gadījumā neuzskatīt, ka nosauļota āda liecina par to, ka iegūtas D vitamīna rezerves veselam gadam. 

Kliedējam mītus – saules aizsarglīdzekļi

Nerimst arī runas par ultravioletā starojuma aizsarglīdzekļu kaitīgo ietekmi – kā uz dabu, tā cilvēka organismu. Pēc daktera Karla domām, tās ir tendenciozas un nepatiesas.

Piemēram, salīdzinoši nesen izskanējušās ziņas par to, ka vairākos koraļļu rifos analīžu rezultātā atrastas saules aizsardzības līdzekļos izmantotās vielas. Diemžēl parasti tiek aizmirsts piebilst, ka jaunās paaudzes saules aizsardzības līdzekļu sastāvā tās vairs nav iekļautas. Pārsvarā uz visu saules aizsardzības līdzekļu iepakojumiem šobrīd ir marķējums – marine friendly (jūrai draudzīgs) vai reef safe (rifiem drošs). 

Tāpat nereti izskan apgalvojumi, ka saules aizsardzības līdzekļu sastāvā esošo vielu mazizmēra daļiņas pārāk labi iesūcas cilvēka organismā un tāpēc var būt kaitīgas. Ārsts uzsver, ka jebkura viela var būt zāles vai inde – viss atkarīgs no koncentrācijas un ka saules aizsargkrēmu sastāvs ir stingri reglamentēts kā Eiropā, tā ASV – attiecībā gan uz cilvēka, gan dabas drošību. Arī pētniecība šajā jomā ir aktīva un nopietna.

Piemēram, para-aminobenzoskābe (PABA), kas kādreiz bija iekļauta pirmo saules aizsardzības līdzekļu sastāvā, šobrīd tās kaitīguma dēļ vairs izmantota netiek. Dakteris Karls ir pārliecināts, ka, vadoties no šodien mediķu rīcībā esošajiem datiem un zināšanām, šobrīd pieejamie saules aizsardzības līdzekļi nodrošina nepieciešamo aizsardzību, nevis kaitējumu, kā tas ir apgalvots arī Baltijas dermatologu pērn pieņemtajā Baltijas paziņojumā par saules aizsardzības līdzekļiem un saules aizsardzību (Baltic Statement on Sunscreens and Sunprotection 2023).

No Baltijas paziņojuma par saules aizsardzības līdzekļiem un saules aizsardzību:

• Ir zinātniski pierādīts, ka ultravioletais (UVA un UVB) starojums ir kancerogēns (vēzi izraisošs) faktors. Samazinot UV starojumu biežumu un kumulatīvo devu, Baltijas valstu iedzīvotājiem ir iespējams ierobežot ļaundabīgu ādas audzēju risku. Tas panākams ar saules aizsardzību. Aktīvā saules aizsardzība – saules aizsarglīdzekļi ar SPF faktoru, pasīvā – izvairīšanās no atrašanās saulē. 
• Ir dažādi saules aizsarglīdzekļi – to aktīvās vielas (piemēram, avobenzons, oktokrilēns, benzofenoni u.c.) vai nu absorbē UV starojumu, neļaujot tam nonākt ādas dziļākajos slāņos, vai arī to atstaro (piemēram, tādas minerālvielas kā cinka oksīds, titāna dioksīds).
• Saules aizsardzības līdzekļi veic savu funkciju, ja tiek lietoti pareizi un pareizajā apjomā. Vispārējs ieteikums – izmantot 2mg/cm2 vai 30–35 g (ml) saules aizsarglīdzekļa, to vienmērīgi uzklājot visam ķermenim. Atkarībā no to sastāva, tie jāuzklāj 20–30 minūtes vai tieši pirms došanās saulē (skatīt norādes uz iepakojuma vai produkta), kā arī ik pēc 2 stundām (ja saulē tiek pavadīts ilgāks laiks) vai pēc katras peldēšanās (ūdensizturīgiem saules aizsardzības līdzekļi ir konkrētas norādes).
• Saules aizsardzības līdzekļu izmantojums nenozīmē, ka atļauts uzturēties saulē ilgāku laiku.
• Saules aizsardzības līdzekļi nepasargā no visa UV starojuma spektra.
• Ir zinātniski pierādīts, ka pareizs saules aizsardzības līdzekļu lietojums samazina D vitamīna līmeni asinīs. Saules aizsardzības līdzekļu lietotājiem ir svarīgi kontrolēt tā līmeni un nepieciešamības gadījumā uzņemt šo vitamīnu papildus.