Ko veselības labā dara kolagēns un ko ēst, lai to uzņemtu dabiski?
Daudziem kolagēns saistās vienīgi ar skaistumkopšanu, taču par tā trūkumu organismā liecina ne tikai dziļas grumbas un trausli nagi, bet arī locītavu stīvums un sāpes.
Kolagēns ir olbaltumvielu veids, kas ādas, gļotādas, kaulu, saišu, cīpslu, skrimšļu, orgānu, zobu, matu, muskuļu un asinsvadu audiem piešķir struktūru. Tā ir līme (kolla grieķu valodā nozīmē ‘līme’), kas satur kopā mūsu ķermeņa saistaudus.
Liels un vajadzīgs
Tā kā kolagēna molekula ir liela un sarežģīta, ārīgi lietota, tā nespēj iekļūt dziļi ādā.
Tādējādi ražotāji nonāca līdz idejai par iekšķīgi lietojamu kolagēnu – uztura bagātinātāju, kam vajadzēja kļūt par organismam visvieglāk absorbējamo formu. Iekšķīgi lietojamā kolagēnā, kas var būt gan pulvera, tablešu, kapsulu, gan šķidrā formā, tā garā, sarežģītā molekula ir sašķelta, lai, nonākot kuņģa un zarnu traktā, spētu pilnīgāk uzsūkties. Pēc jaunākās tehnoloģijas kolagēns tiek hidrolizēts – sadalīts aminoskābēs un peptīdos. Un, lai gan kolagēnu var nopirkt arī tīrā veidā, vēl labākam efektam ražotāji pievieno, piemēram, hialuronskābi, C vitamīnu, melleņu un citu augu ekstraktus, kas veicina uzsūkšanos un šūnu aktivitāti.
Šķidrais kolagēns, ko iepako gan vienas devas ampulās, gan pudelītēs, satur arī tīru ūdeni vai augļu sulu.
Neatgriezeniski hidrolizēts kolagēns ir arī labi zināmais želatīns – caurspīdīgs, bezkrāsains un sausā veidā trausls olbaltumvielu maisījums bez garšas, ko iegūst no dzīvnieku kolagēna un plaši izmanto pārtikas rūpniecībā.
Kā lietot?
Kolagēna uztura bagātinātāji pieejami plašā klāstā un cenu amplitūdā. Tos izvēloties, noteikti der pievērst uzmanību kolagēna koncentrācijai, tipam un izcelsmes avotam. Kolagēna lietošanas devas joprojām nav noteiktas un varētu būt atkarīgas no tā, kādas formas kolagēnu lieto un kādam mērķim. Ieteicams vadīties pēc norādēm uz produkta etiķetes.
Uztura bagātinātājos visbiežāk izmantotas trīs kolagēna formas.
1. Hidrolizēts kolagēns – iegūts no dzīvniekiem vai jūras produktiem un sašķelts mazākās un vieglāk uzsūcamās peptīdu daļiņās; saskaņā ar pētījumiem droša un efektīva deva ir 2,5–15 g kolagēna peptīdu dienā: 2,5 g efektīvi pret locītavu sāpēm, ādas veselībai un mitrināšanai; 5 g dienā var uzlabot kaulu veselību, un 15 g dienā var lietot muskuļu masas un ķermeņa uzbūves uzlabošanā.
2. Nedenaturēts kolagēns – nepārstrādāts kolagēns no vistas skrimšļa, tā molekulas nav sašķeltas; daži pētījumi liecina, ka 10–40 mg nedenaturēta kolagēna dienā var uzlabot locītavu veselību.
3. Želatīns – vārīts kolagēns, ko iegūst no dzīvnieku izcelsmes produktiem, lielās molekulas sašķeltas mazākās daļās; to retāk izmanto uztura bagātinātājos, bet bieži lieto dažādos produktos un ēdienos.
Jebkurā variantā kolagēnu uzskata par drošu uztura bagātinātāju, kam nav atklātas blaknes un ko arī grūti pārdozēt. Provizoriski pētījumi liecina, ka iekšķīgi lietots kolagēns var uzkrāties ādā un skrimšļos. Risks saistīts ar šaubīgu kompāniju ražotajiem uztura bagātinātājiem, ja kolagēns iegūts no piesārņotiem avotiem un var saturēt, piemēram, kadmiju, dzīvsudrabu vai citus smagos metālus.
Svarīgi ēst šo
Apgādāt ķermeni ar kolagēnu iespējams arī dabiski, vairāk uzmanības pievēršot produktiem, ko ēdam.
Kaulu buljons. Lai gan zinātnieki nav pārliecināti par šā šķidruma “kolagēno” kvalitāti, tautā to uzskata par kaut ko līdzīgu “šķidrajam kolagēnam”, kad vārīšanas laikā no kauliem tiek iegūts kolagēna ekstrakts. Un ne tikai – kauli satur arī kalciju, magniju, fosforu, glikozamīnu, hondroitīnu, aminoskābes un daudzas citas barības vielas. Buljona kvalitāte gan atšķirsies atkarībā no izejvielām.
Vistas gaļa. Ne velti daudzi kolagēna uztura bagātinātāji iegūti tieši no vistas, sevišķi daudz kolagēna ir skrimšļos un baltajā gaļā, kā arī saistaudos.
Zivis un vēžveidīgie. Lai arī jūras produktu kolagēns ir vieglāk absorbējams, tomēr visvairāk tā ir nevis gaļā, bet daļās, ko parasti neēdam, – zivs galvā, zvīņās un acs ābolā. Kolagēna peptīdus, piemēram, iegūst no zivju ādas.
Olas baltums. Baltums satur daudz prolīna – vienu no aminoskābēm, kas nepieciešama kolagēna sintēzei.
Augļi, ogas, tomāti, paprika. Citrusaugļi, tropu augļi (mango, kivi, ananass) un ogas satur daudz C vitamīna, kam ir svarīga loma kolagēna priekšteča prokolagēna ražošanā. Tomāti un paprika arī nodrošina lielu daudzumu C vitamīna, turklāt satur arī citus antioksidantus.
Ķiploki. Satur daudz sēra, kas piedalās kolagēna sintēzē un pasargā no tā sabrukšanas.
Pupas. To sastāvā ir daudz olbaltumvielu, kuras bieži vien satur arī aminoskābes, kas nepieciešamas kolagēna veidošanai. Turklāt to veicina arī varš, kas pupās atrodams diezgan daudz.
