Kāpēc tik populārs kļuvis šķidrais kolagēns, un kāda no tā vispār jēga?

Kolagēns ir olbaltumvielu tips, kas piešķir struktūru audiem ādā, gļotādā, kaulos, saitēs, cīpslās, skrimšļos, orgānos, zobos, matos, muskuļos un asinsvados. Patiesībā kolagēns ir līme (kolla grieķu valodā nozīmē ‘līme’), kas satur kopā mūsu ķermeņa saistaudus. Izpētīts, ka kopumā kolagēns veido ap 30% no cilvēka ķermeņa kopējās olbaltumvielu masas, un to uzskata par teju vissvarīgāko olbaltumvielu, ko tas ražo.

Atklāti vismaz 28 dažādi kolagēni. Vislielākajā daudzumā – vairāk nekā 90 % no visa kolagēna cilvēka organismā – sastopams 1. tipa kolagēns. Piemēram, āda satur 1., 2., 3. tipa kolagēnu, skrimšļos ir 2. tipa kolagēns, bet 6. tipa kolagēns atklāts muskuļos.

Kolagēna zudums organismā sākas 18–29 gadu vecumā, pēc 40 gadiem cilvēka ķermenis var zaudēt aptuveni vienu procentu kolagēna gadā. 80 gadu vecam cilvēkam salīdzinājumā ar jaunieti kolagēna ražošana organismā var būt samazinājusies par 75 procentiem.

Jau pēc 30 gadu vecuma āda pakāpeniski atslābst, sāk veidoties grumbas, ķermenis zaudē elastību un kļūst stīvāks. Un saprotams, ka cilvēki, it sevišķi sievietes, sāk interesēties par kolagēna uztura bagātinātājiem.

Kāpēc kļuvis populārs šķidrais kolagēns?

Ārīgi lietojams kolagēns – ādas krēmos un ziedēs – skaistumkopšanas nozarē zināms jau sen, taču ar laiku arī kļuvis skaidrs, ka tas nav nekāds brīnumlīdzeklis pret grumbām, lai gan sejas izskatu uzlabo. Tagad zinātnieki noskaidrojuši, kāpēc kolagēns neiedarbojas tik efektīvi, kā mums gribētos. Tā kā kolagēna molekula ir liela un sarežģīta, tā nespēj iekļūt dziļi ādā. Kolagēna krēmi un citi kosmētiskie līdzekļi iedarbojas tikai uz ādas virsējo slāni, izveidojot gaiscaurlaidīgu plēvīti, kas intensīvi piesaista un saglabā mitrumu, tā padarot ādu gludāku, izlīdzinot sīkās grumbiņas, kā arī viegli savelkot ādu. Savukārt kolagēna injekcijas iedarbojas tikai lokāli.

Tādējādi ražotāji nonāca līdz idejai par iekšķīgi lietojamu kolagēnu – uztura bagātinātāju, kam vajadzēja kļūt par organismam visvieglāk absorbējamo formu. Iekšķīgi lietojamā kolagēnā, kas var būt gan pulvera, tablešu, kapsulu, gan šķidrā formā, tā garā, sarežģītā molekula ir sašķelta, lai, nonākot kuņģa un zarnu traktā, spētu pilnīgāk uzsūkties. Pēc jaunākās tehnoloģijas kolagēns tiek hidrolizēts – sadalīts aminoskābēs un peptīdos. Un, lai gan kolagēnu var nopirkt arī tīrā veidā, vēl labākam efektam ražotāji pievieno, piemēram, hialuronskābi, C vitamīnu, melleņu un citu augu ekstraktus, kas veicina uzsūkšanos un šūnu aktivitāti. Šķidrais kolagēns, ko iepako gan vienas devas ampulās, gan pudelītēs, satur arī tīru ūdeni vai augļu sulu.

Starp citu, neatgriezeniski hidrolizēts kolagēns ir arī sen zināmais želatīns jeb dzīvnieku līme – caurspīdīgs, bezkrāsains un sausā veidā trausls olbaltumvielu maisījums bez garšas, ko iegūst no dažādu dzīvnieku kolagēna un plaši izmanto pārtikas produktos.

No liellopiem vai jūras?

Hidrolizētais kolagēns visbiežāk tiek iegūts no dzīvnieku valsts produktiem, tādēļ ir ļoti svarīga kolagēna izcelsme. Liellopu audi ir visizplatītākais kolagēna avots, un organisms spēj labi absorbēt liellopu kolagēnu. Arī cūku kolagēns viegli uzsūcas, jo ir līdzīgs cilvēka kolagēnam. Sastopami arī uztura bagātinātāji, kuros kolagēns iegūts no aitām, vistām, pīlēm, trušu ādas.

Patlaban farmācijas, kosmētikas un pārtikas rūpniecībā priekšroka tiek dota jūras izcelsmes kolagēnam. Jūras kolagēnu iegūst no zivīm, jūras zīdītājiem, vēžveidīgajiem, medūzām, astoņkājiem, jūras ežiem, sūkļiem. Tas ir jāņem vērā cilvēkiem, kam mēdz būt alerģiska reakcija no zivīm vai citiem jūras produktiem.

Tomēr, kā liecina kāds 2020. gada pārskats, jūras kolagēnam ir vairākas priekšrocības. Atšķirībā no dzīvnieku izcelsmes kolagēna no jūras avotiem iegūtais kolagēns vieglāk uzsūcas, tam ir maza molekulmasa, un ražotāji to labprāt izvēlas tā zemā iekaisuma reakciju līmeņa un mazā piesārņotāju daudzuma dēļ. Biosaderības un aminoskābju satura ziņā jūras kolagēns ir līdzīgs cūku vai liellopu izcelsmes kolagēnam. No jūras organismiem lielā daudzumā iegūst 1. tipa kolagēnu.

Jūras kolagēns ir iecienīts reģeneratīvajā medicīnā, kas koncentrējas uz audu inženieriju, lai atjaunotu vai aizstātu slimības vai traumu dēļ bojātus audus.

Daudzsološs ādai, nagiem, matiem, locītavām

Ir veikti simtiem pētījumu par hidrolizēta kolagēna efektu, kas liecina par potenciāli labvēlīgu iedarbību uz ķermeni. Tie liecina, ka šie uztura bagātinātāji var nozīmīgi uzlabot ādas stāvokli: palēnināt smalko līniju un grumbu veidošanos, uzlabot ādas spējas uzsūkt un uzturēt mitrumu, samazināt ādas pigmentāciju un padarīt to gaišāku, atjaunot elastību un tvirtumu, stimulēt ādas šūnu atjaunošanos, labvēlīgi ietekmēt ādas struktūru, blīvumu, biezumu, saīsināt brūču dzīšanas laiku, samazināt celulītu un ādas negludumus.

Kolagēns var palīdzēt arī tiem, kam ir problēmas ar nagu un matu veselību. Piemēram, kādā nelielā pētījumā, kurā tika iesaistītas 18–50 gadu vecas sievietes ar trausliem nagiem, pētījuma dalībnieces 24 nedēļas lietoja īpašus bioaktīvus kolagēna peptīdus. Pētnieki secināja, ka 2,5 g lielā deva, kādā sievietes uzņēma šos bioaktīvos peptīdus, veicināja nagu augšanas ātrumu un gandrīz uz pusi samazināja nagu nolūšanas biežumu. Lielākā daļa pētījuma dalībnieču piekrita, ka bioaktīvo kolagēna peptīdu lietošana uzlaboja viņu nagu izskatu, un bija pilnībā apmierinātas ar ārstēšanas rezultātu.

2020. gadā vācu zinātnieki no Kolagēna pētniecības institūta publicēja placebo kontrolētu pētījumu par hidrolizēta kolagēna ietekmi uz matu biezumu. Pētījuma dalībnieces – 44 veselas sievietes, kas bija 39–75 gadus vecas, – katru dienu 16 nedēļas lietoja 2,5 g bioaktīvo kolagēna peptīdu vai placebo līdzekli. Pētnieki atzina, ka tām, kas lietoja bioaktīvos kolagēna peptīdus, par 30 % ātrāk veidojās jaunas šūnas.

Viens no pamatīgākajiem pētījumiem, ko 2018. gadā veica britu un itāļu zinātnieki, atklāja, ka kolagēna bioaktīvie peptīdi kopā ar citiem uztura bagātinātājiem var būtiski uzlabot ne tikai ādas, bet arī locītavu stāvokli, kas, cilvēkam novecojot, pasliktinās. Šajā dubultaklajā, randomizētajā, placebo kontrolētajā pētījumā piedalījās 120 dalībnieki, kuri 90 dienas lietoja šķidru uztura bagātinātāju ar hidrolizētu zivju kolagēnu, antioksidantiem un vitamīniem vai placebo līdzekli. Dalībniekiem, kas lietoja uztura bagātinātāju, būtiski uzlabojās ādas elastība un samazinājās locītavu sāpes, kā arī locītavās atjaunojās kustīgums, un tie patiešām ir daudzsološi rezultāti. Tiesa, tos nevar attiecināt tikai uz kolagēnu, jo pētījumā izmantotā uztura bagātinātāja sastāvā bija arī hondroitīna sulfāts, glikozamīns, L-karnitīns, vitamīni un minerālvielas.

2020. gadā ir veikts arī 41 pētījuma pārskats par kolagēna efektu uz osteoartrītu un skrimšļa atjaunošanu. Tajā minēts, ka lielākajā daļā līdz šim publicēto pētījumu atzīta kolagēna atvasinājumu labvēlīgā ietekme un tie varētu kalpot osteoartrīta slimnieku ārstēšanā. Pierādīts, ka kolagēna atvasinājumi spēj samazināt skrimšļa zudumu vai veicināt skrimšļa atjaunošanos, turklāt neatkarīgi no kolagēna avota (vistas, zivis, cūkas, liellopi, kalmāri) vai molekulmasas. “Faktiski, visos publicētajos klīniskajos pētījumos konstatēts, ka iekšķīgi lietojami uztura bagātinātāji ar kolagēna atvasinājumiem vai to ievadīšana ar injekciju locītavā uzlaboja osteoartrīta slimnieku stāvokli un dzīves kvalitāti,” secināja autori.

Lietošanas ieteikumi

Kolagēna uztura bagātinātāji pieejami plašā klāstā un cenu amplitūdā. Tos izvēloties, noteikti der pievērst uzmanību kolagēna koncentrācijai, tipam un izcelsmes avotam. Kolagēna lietošanas devas joprojām nav noteiktas un varētu būt atkarīgas no tā, kādas formas kolagēnu lieto un kādam mērķim. Ieteicams vadīties pēc norādēm uz produkta etiķetes.

Uztura bagātinātājos visbiežāk izmantotas trīs kolagēna formas:

1. Hidrolizēts kolagēns – iegūts no dzīvniekiem vai jūras produktiem un sašķelts mazākās un vieglāk uzsūcamās peptīdu daļiņās; saskaņā ar pētījumiem droša un efektīva deva ir 2,5–15 g kolagēna peptīdu dienā: 2,5 g efektīvi pret locītavu sāpēm, ādas veselībai un mitrināšanai; 5 g dienā var uzlabot kaulu veselību, un 15 g dienā var lietot muskuļu masas un ķermeņa uzbūves uzlabošanā.

2. Nedenaturēts kolagēns – nepārstrādāts kolagēns no vistas skrimšļa, tā molekulas nav sašķeltas; daži pētījumi liecina, ka 10–40 mg nedenaturēta kolagēna dienā var uzlabot locītavu veselību.

3. Želatīns – vārīts kolagēns, ko iegūst no dzīvnieku izcelsmes produktiem, lielās molekulas sašķeltas mazākās daļās; to retāk izmanto uztura bagātinātājos, bet bieži lieto dažādos produktos un ēdienos.

Jebkurā variantā kolagēnu uzskata par drošu uztura bagātinātāju, kam nav atklātas blaknes un ko arī grūti pārdozēt. Provizoriski pētījumi liecina, ka iekšķīgi lietots kolagēns var uzkrāties ādā un skrimšļos. Risks saistīts ar šaubīgu kompāniju ražotajiem uztura bagātinātājiem, ja kolagēns iegūts no piesārņotiem avotiem un var saturēt, piemēram, kadmiju, dzīvsudrabu vai citus smagos metālus.

Vai derēs visiem?

Vesela cilvēka gremošanas traktam kolagēns nekaitē. Ja ir kādas gremošanas trakta slimības vai arī no kolagēna lietošanas rodas nepatīkamas sajūtas vēderā, tad gan būtiski padomāt, vai to lietot – vai tas nav kaitīgi un vai mērķis attaisno līdzekļus. Kolagēna uzsūkšanos var samazināt dažādu medikamentu lietošana, kas palēnina gremošanas procesus. Piemēram, protonu sūkņa inhibitori (omeprazola grupas zāles) samazina kuņģa skābes daudzumu, līdz ar to var apgrūtināt arī kolagēna šķelšanu.

Jebkurā gadījumā kolagēns var būt tikai daļiņa no kopējā veselības uzturēšanas plāna un visa dzīvesveida. Visi ārsti uzsver, ka osteoartrīta slimniekiem pats būtiskākais ir turpināt iespēju robežās kustēties, savukārt ādas jaunību palīdzēs saglabāt pirmām kārtām svaigs gaiss un veselīgs uzturs.