Kāpēc rodas žagas, un par ko tās signalizē?
Žagas rada diafragmas spazmveida kustības. Tās ir neapzināta, īsa ieelpa aizvērtas balss spraugas laikā, kas notiek diafragmas saraušanās dēļ. Kāpēc tā notiek?
Diafragma ir muskulis, kas darbojas elpošanas kustību laikā. Saraujoties tā ļauj gaisam nonākt plaušās, atslābstot izdala gaisu no plaušām. Krūškurvī atrodas nervi, kas savienojas ar diafragmu un sazarojas tajā. Ja nervu galus diafragmā kairina, impulss tiek novadīts uz galvas smadzenēm, un tās savukārt sūta atbildes impulsu diafragmai, liekot tai sarauties.
Spazmatiskas diafragmas saraušanās gadījumā plaušas gaisa uzņemšanu sāk spontāni, un, gaisam ejot caur puspavērtu balss spraugu, rodas žagošanās skaņa. Žagu laikā faktiski nenotiek elpošanas kustība, jo žagu tipiskās skaņas laikā balss sprauga aizveras.
Žagu iemesls saistāms ar pārlieku ātru ēšanu un dzeršanu, kuras laikā norij arī gaisu. Piemēram, ātra taukaina, kalorijām bagāta ēdiena apēšana traucē kuņģa iztukšošanās procesam, tādā veidā papildus kairinot diafragmu un veicinot žagas.
Ar nopietniem veselības traucējumiem žagas parasti nedraud, taču reizēm var liecināt par problēmām. Mokošas žagas mēdz parādīties pneimonijas pacientiem; šis simptoms attīstās kā diafragmu un krūškurvja nervus kairinošas infekcijas sekas. Ilgstošas, mokošas žagas, īpaši smēķētājiem, var norādīt uz onkoloģiskas slimības attīstību krūškurvī. Žagu ilgums var būt no dažām sekundēm, bet tās var traucēt arī ilgāku laiku.
Līdz šim nav izskaidrojuma, kā žagas veiksmīgi un ātri apturēt, taču, ja tādas piemeklē, cilvēki mēdz aizturēt uz brīdi elpu, tad veikt dziļu izelpu un ieelpu, iedzert ūdeni, izmantot citus paņēmienus, kas palīdz apturēt nepatīkamās spazmveida kustības.
