Kopā ar Lolitu Neimani kliedējam mītus par organisma attīrīšanu pavasarī
Pavasaris ir laiks, kad daudzi sāk pievērst pastiprinātu uzmanību uzturam – kāds sāk gavēni, cits pievēršas jaunai diētai. Tomēr speciālisti iesaka par organismu rūpēties pastāvīgi, nevis kampaņveidīgi.
Diētas ārste Lolita Neimane uzsver, ka mūsu organisms aktīvi strādā visu gadu, tāpēc par veselīgu uzturu arī vajadzētu domāt nepārtraukti. “Es to dēvētu par tādu kā biznesa situāciju. Ir pavasaris, un mēs sākam iet uz dažādiem kursiem un sākam meklēt jaunus attīrīšanās produktus. Protams, ir labi, ka cilvēki domā par to, ka var dzīvot veselīgāk, bet būtu labi, ja tas nebūtu akciju veidā.” Speciāliste dalās novērojumos, ka pavasaris ir veselīga dzīvesveida meklējumu laiks, bet jau vasarā, tuvojoties Jāņiem, labie nodomi sāk izgaist, un uz Ziemassvētkiem visi ēd visu un vispār pārstāj domāt par to, kas organismam būtu vērtīgi.
Ūdens – obligāta ēdienkartes daļa
Lolita Neimane noraida apgalvojumus, ka ūdeni organismam vajag pavisam nedaudz, un vērš uzmanību, ka nevajadzētu aizrauties ar apšaubāmu avotu izplatīto informāciju par šo jautājumu. “Es savā praksē bieži saskaros ar cilvēkiem, kuri savā ēdienkartē iekļauj ļoti maz ūdens. Daždien gadās, ka liela auguma vīrietis patērē tikai litru vai pusotra dienā. Ik pa brīdim parādās informācija, ka ūdeni nemaz tik daudz nevajag. Ar šiem ieteikumiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tas, ko mēs varam izlasīt internetā, ne vienmēr atbilst patiesībai.”
Speciāliste iesaka dienā izdzert apmēram 35 mililitrus ūdens uz kilogramu svara, bet fiziski aktīviem cilvēkiem pat vairāk. Viņa uzsver, ka tieši ūdens rūpējas par organisma attīrīšanās sistēmu – nierēm un zarnām. Diētas ārste atgādina, ka pavasarī ieteicams izmantot dabas dāvanu – kļavu un bērzu sulas. “Kļavu, kas visdrīzāk jau iet uz beigām, un bērzu sulas tiešām ir dāvana, ko pavasarī vajag izmantot. Kļavu sulas satur vairāk cukura, un tās nevajadzētu dzert litriem, bet bērzu sulas, kurās ir neliels cukura daudzums, var dzert droši, un tās jāizmanto, cik vien ir iespējams.”
Šķiedrvielas – ūdens palīgi
Kā otru būtisko faktoru, kas nodrošina organisma attīrīšanos, Lolita Neimane min šķiedrvielu iekļaušanu uzturā. “Šķiedrvielas, īpaši, ja runājam par zarnu sistēmu, palīdz ūdenim izvadīt no organisma to, kas tajā lieks. Tātad šķidrums un šķiedrvielas būtu jālieto cauru gadu, ne tikai pavasarī.”
Dienā nepieciešamais šķiedrvielu daudzums ir no 25 līdz 35 gramiem. Lai arī tas nešķiet daudz, tomēr jāzina, ka tādos šķiedrvielu avotos kā augļi un dārzeņi uz 100 gramiem ir vidēji 2–3 grami šķiedrvielu. Tātad, lai šādā veidā uzņemtu nepieciešamo daudzumu, jāapēd vismaz pāris kilogramu augļu un dārzeņu. Tomēr, kā uzsver Neimane, galvenie šķiedrvielu avoti ir pilngraudi – gan putraimi, gan pilngraudu maize, gan pilngraudu pasta. Senos laikos labākie skaitījās balto miltu izstrādājumi, bet tagad speciālisti atzīst, ka ir pilnīgi otrādi – jo tumšāks, jo labāks. Tāpat ēdienkartē būtu jāiekļauj tādi produkti kā klijas un linsēklas, kas uzskatāmas par koncentrētu šķiedrvielu avotu. Lolita Neimane iesaka izvēlēties bioloģiski audzētas klijas, ko tāpat kā linsēklas var pievienot putrām vai salātiem.
Kopumā, kā atzīst Lolita Neimane, mūsu ēdienkartē šķiedrvielu ir pārāk maz, tāpēc ir vērts īpaši piedomāt par to iekļaušanu uzturā. “Šķiedrvielas ne tikai attīra organismu un izvada no tā lieko, bet arī veido mūsu zarnu mikrobiomu, tāpēc jāatceras augļus un dārzeņus, īpaši sezonālos, lietot biežāk. Patlaban tie varētu būt apcirkņos saglabātie sakņaugi, drīz sagaidīsim jauno ražu, sākot ar pirmajiem zaļumiem, tad parādīsies rabarberi, pēc tam jau atkal viss Latvijas dārzeņu un augļu klāsts.”
