Kāpēc sportojot sāp galva?

Pārāk liela piepūle bez iesildīšanās

Ja esat atteikušies no fiziskajām aktivitātēm, jo tās jums izraisa galvassāpes, ir svarīgi saprast, kuras kustības un kādā intensitātē rada šādu problēmu. Uzskata, ka šādas sāpes rodas no piepūles un signalizē, ka darbojaties pārāk aktīvi vai pārāk ātri.

Galvassāpes, kas rodas no piepūles, ir arī labs atgādinājums, ka fiziskās aktivitātes nevar nošķirt no kopējām rūpēm par savu ķermeni un veselību. Ūdens vai miega trūkums, cukura līmeņa palielināšanās asinīs vai atsevišķi pārtikas produkti, piemēram, šokolāde, alkohols vai kofeīns – tas viss var radīt galvassāpes gan vingrošanas laikā, gan nesaistīti ar kustībām. Piepūle var izrādīties pagrieziena punkts, kas izgaismo problēmu, bet tikpat svarīgi ir arī citi faktori.

Nereti tā sauktās piepūles galvassāpes skaidri norāda, ka pirms fiziskajām aktivitātēm ir nepieciešams iesildīšanās posms, lai pamazām kāpinātu ķermeņa temperatūru un veicinātu asins cirkulāciju. Iespējams, galvassāpes saistītas ar paaugstinātu asinsspiedienu smadzenēs, un tās parasti izpaužas stipras piepūles laikā, piemēram, braucot ar velotrenažieri, skrienot vai ceļot svarus. Iesildieties, lēni ejot vai uz vietas skrienot, kāpjot augšup vai lejup pa kāpnēm vai stāvus izpildot kustības, kas paredz roku celšanu virs galvas. Tādējādi spiediens ķermenī paaugstināsies lēni un droši.

Kā pareizi elpot slodzes brīdī?

• Izelpā ķermenis kļūst itin kā vieglāks, muskuļi atslābinās. Ja ieelpo un tad aiztur elpu, ķermenis sasprindzinās un, piemēram, vingrojot nevar tik tālu pastiepties, kā tas būtu iespējams izelpā. Savukārt izelpojot ķermenis atbrīvojas, un ir vieglāk izpildīt gan stiepjošas kustības, gan, piemēram, kāju cilāšanu.
• Izelpā nedrīkst celt smagumus, tā var sastiept muguru, jo izelpā ķermenis ir pārāk atbrīvojies. Smagumi jāceļ ar aizturētu elpu, ar sasprindzinātiem muskuļiem.
• Kāpjot augšup pa kāpnēm, jāelpo ar garākām ieelpām, bet lejup kāpjot – ar garākām izelpām.