Kā atšķirt muguras sāpes no nieru sāpēm?
Daudzi pacienti pie muguras sāpēm vaino nieres, īpaši cilvēki gados, bet tas reti ir pamatoti. Visbiežāk nieres sāp divos gadījumos – ja attīstījies nieres iekaisums vai izveidojušies nierakmeņi. Par nieru sāpju dabu un ārstēšanu stāsta Bauskas slimnīcas un Slaigo Universitātes slimnīcas Īrijā internists nefrologs Georgijs Moisejevs.
Kā atšķirt muguras un nieru sāpes?
Cilvēki nereti jauc muguras sāpes un sāpes sānos. Par muguras sāpēm runājam, kad sāp aptuveni 5–6 cm uz abām pusēm no mugurkaula, kur ar roku var sataustīt mugurkaulu, savukārt viss pārējais ir sāni, un nieres atrodas sānos.
Muguras sāpes parasti parādās pēc kāda notikuma – cilvēks ir pacēlis kaut ko smagu, neveikli pagriezies, ilgstoši vai smagi strādājis piespiedu pozā, bijusi trauma. Ja muguras sāpes izstaro, tas notiek pa nervu gaitu, piemēram, no krūšu daļas pa ribu gaitu, no jostas uz dibenu un lejā pa kāju. Visbiežāk šīs sāpes ir konstantas, un cilvēks izjūt atvieglojumu, kad apguļas vai atrodas miera stāvoklī.
Savukārt nieres sāp sānos, sāpes izplatās pa urīnvada gaitu un aiziet līdz cirksnim vēdera lejasdaļā. Nieru sāpes lielākoties ir ļoti stipras, mugura tik stipri nemēdz sāpēt. Pacienti stāsta, ka tās ir lielākās sāpes, ko viņi savā dzīvē piedzīvojuši. Sāpju raksturs ir atkarīgs no saslimšanas – nieru iekaisuma gadījumā tās ir konstantas un vienādas intensitātes, savukārt nierakmeņi rada viļņveida sāpes. Nav tādas ķermeņa pozas, kurā apsēžoties vai apguļoties sāpes varētu atvieglot.
Slimnīcu uzņemšanas nodaļās var novērot, ka šie pacienti nemitīgi kustas, jo ķermenis intuitīvi meklē pozu, kurā sāpētu mazāk, bet tādas pozas nav. Nieru sāpes pavada papildu simptomi – slikta dūša, vemšana, paaugstināta temperatūra –, savukārt muguras sāpēm tas nav raksturīgs.
E.coli posta darbi
Ar nieres bļodiņas iekaisumu jeb pielonefrītu anatomisku īpatnību dēļ biežāk slimo sievietes, kurām urīnizvadkanāls ir īsāks un platāks. Iekaisumu rada baktērijas, 80 % gadījumu vainīga ir zarnu nūjiņa E.coli. Nereti 2–3 dienas pirms nieres iekaisuma ir cistītam jeb urīnceļu iekaisumam raksturīgi simptomi – biežāka urinācija, dedzināšana, sāpes vēdera lejasdaļā, asa urīna smaka. 85 % gadījumu nieres infekcija attīstās šādi – baktērija no urīnizvadkanāla nonāk urīnpūslī un tālāk pa urīnceļiem virzās uz augšu, līdz nonāk nierē.
Attīstoties nieres iekaisumam, parasti ir augsta temperatūra – vairāk par 38 grādiem. Šādi pacienti parasti nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļās, īpaši, ja ir stipras sāpes un vemšana. Ja temperatūru nav iespējams samazināt ar paracetamolu un stipra vemšana turpinās, pacientu 2–3 dienas patur slimnīcā, pārējiem izraksta antibiotikas un sūta ārstēties mājās.
Tikai antibiotikas!
Nieres iekaisumu vienmēr ārstē ar antibiotikām. Dažkārt sievietes, kuras bieži slimo ar urīnceļu infekciju, jau ļoti labi pazīst simptomus, un, ja pirmajā dienā sāk lietot dzērveņu kapsulas, tad infekciju var apstādināt, bet vēlāk bez antibiotikām to izdarīt nav iespējams. Vēl jo mazāk, kad jau attīstījies nieres iekaisums.
Pēc izārstēšanās vairs nav nepieciešams veikt analīzes, ja nav bijuši nekādi riska faktori. Ja sieviete nonākusi slimnīcā, jāievēro ārsta rekomendācijas, kas katrai pacientei būs atšķirīgas. Pēc saslimšanas svarīga ir nespecifiska profilakse – samazināt saaukstēšanās riskus un ievērot personīgo higiēnu.
Ja nu nierakmens iesprūst?
Vīriešiem nierakmeņi attīstās divreiz biežāk nekā sievietēm. Liela loma ir dzīvesveidam, un tas vismaz daļēji izskaidrot, kāpēc vīrieši no tiem cieš biežāk, proti, nierakmeņu attīstību veicina sarkanās gaļas, sāls un alkohola lietošana, kā arī dārzeņu un augļu neēšana. Šādas izvēles vairāk raksturīgas tieši vīriešiem.
Ja nierakmens ir neliels (4–5 mm), to parasti izvada kopā ar urīnu. Tad cilvēks jūt diskomfortu, pārejošas sāpes, urīnā var parādīties asinis. Sāpes rodas, ja akmens ir lielāks un pilnībā vai daļēji nosprosto urīnvadu, kas nieri savieno ar urīnpūsli. Tādā gadījumā ir traucēta urīna nonākšana no nieres urīnpūslī, bet niere turpina ražot urīnu, un rodas spiediens, kas izraisa ļoti stipras sāpes. Sāpēm pievienojas arī vemšana, augsta temperatūra. Šie pacienti vienmēr nonāk slimnīcā, jo mājās ar šādām sāpēm neviens nevar tikt galā.
Pacientus izmeklē ar datortomogrāfiju, kurā var skaidri redzēt, vai tas ir nierakmens, nevis audzējs, kas nospiež urīnvadu no iekšpuses vai ārpuses. Tāpat datortomogrāfija ļauj izanalizēt, kur akmens atrodas, kāds ir tā blīvums, vai nierē nav arī vēl citi akmeņi, kas sāpes nerada. Akmens blīvums ir svarīgs rādītājs, kas ļauj urologam pieņemt lēmumu par tālāku ārstēšanu. Ja nierakmeni var izņemt uzreiz, pacientam iedod anestēziju, urīnizvadkanālā ievada speciālus instrumentus un sāpju izraisītāju izņem. Ja akmens ir ļoti liels un uzreiz to izņemt nav iespējams, tad nodrošina urīna izvadīšanu no nieres caur speciālu caurulīti, izārstē nieres iekaisumu, kas šādos gadījumos parasti attīstās, un pēc tam izņem nierakmeni.
Izrevidē ēdienkarti
Diemžēl ir liela varbūtība, ka nierakmeņi atkārtosies. Lai samazinātu risku, jāmaina ēšanas paradumi. Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc attīstās nierakmeņi. Ja pie vainas ir kāda saslimšana, piemēram, podagra, nierakmeņi atkārtosies, ja vien cilvēks neārstēs podagru. Ja nierakmeņi nav kādas citas slimības simptoms vai blakne, var palīdzēt uztura izmaiņas, bet svarīgi zināt, kāda vieda akmens tas ir, jo no tā ir atkarīgi uztura ieteikumi. Nierakmeņu sastāvs mēdz būt ļoti atšķirīgs, lielākajai daļai cilvēku tie sastāv no kalcija un oksalāta, kas ir vielmaiņas galaprodukts un izdalās ar urīnu. Bet ir arī nierakmeņi, kas satur urānu, kalcija fosfātu un citas vielas. Latvijā nierakmeņu analīzi valsts neapmaksā, kamēr attīstītās valstīs tos sūta uz laboratoriju bez maksas.
