Arvien vairāk jaunu cilvēku saslimst ar resnās zarnas vēzi
Kādam resnās zarnas vēzis var šķist vecāka gadu gājuma cilvēku problēma, taču, ņemot vērā pieaugošo tendenci, ka šī slimība tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem, ir ļoti svarīgi būt informētam un proaktīvam. Martā atzīmē kolorektālā vēža apzināšanās mēnesi, kas ir laiks, lai izglītotu cilvēkus par šo izplatīto un potenciāli nāvējošo slimību, kuras izplatība pieaug, vēsta CNN.
Dr. Džamins Brahmbahs uzsver: "Kā ķirurgs es ļoti labi apzinos, kādu ietekmi var atstāt vēzis. Esmu zaudējis dārgu draugu - ārstu, tēvu un vīru, kurš 2017. gadā saslima ar resnās zarnas vēzi. Viņam bija tikai 38 gadi. Viņa piemiņa man pastāvīgi atgādina, cik svarīga ir informētība un agrīna diagnosticēšana cīņā pret resnās zarnas vēzi."
"Tikai gadu pēc viņa zaudēšanas es sāku izjust asas sāpes vēderā un izmaiņas savos zarnu paradumos. Neskatoties uz to, ka esmu urologs, es joprojām baidījos un baidījos no ļaunākā. Konsultējos ar savu ārstu un man tika veikta datortomogrāfija, kas, par laimi, neuzrādīja vēzi. Tomēr ārsts ieteica man veikt kolonoskopiju.
Man bija 30 gadi, tāpēc neatbildu skrīninga kolonoskopijas kritērijiem, bet viņam tā bija nepieciešama diagnostikas nolūkos, lai pabeigtu manus izmeklējumus vēdera simptomu dēļ. Tehniski kolonoskopija nebija obligāta, bet, domājot par drauga piemiņu, es nevilcinājos.
Lielākajai daļai cilvēku būtu jāsāk veikt skrīninga kolonoskopijas līdz 45 gadu vecumam, iesaka eksperti. Atsevišķai grupai var būt nepieciešams sākt agrāk nekā 45 gadu vecumā; uzsākot sarunu ar savu primāro ārstu, var palīdzēt izstrādāt ceļvedi, kad sākt un cik bieži to darīt," skaidro Dr. Džamins.
Resnās zarnas vēža risks
Amerikas Vēža biedrība lēš, ka šogad Amerikas Savienotajās Valstīs būs aptuveni 106 590 jaunu saslimšanas gadījumu ar resnās zarnas vēzi, kas gandrīz vienmērīgi sadalīti starp vīriešiem un sievietēm. Kopš 80. gadu vidus resnās zarnas vēža diagnosticēšanas gadījumu skaits kopumā ir samazinājies, galvenokārt tāpēc, ka cilvēki sāk veikt skrīningu un maina ar dzīvesveidu saistītos riska faktorus.
Tomēr šī samazināšanās tendence galvenokārt vērojama gados vecākiem pieaugušajiem. Personām, kas jaunākas par 55 gadiem, kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus saslimstība ar zarnu vēzi ir palielinājusies par 1 % līdz 2 % gadā.
Kopumā risks saslimt ar kolorektālo vēzi dzīves laikā ir aptuveni 1 no 23 vīriešiem un 1 no 25 sievietēm. Tomēr atkarībā no kolorektālā vēža riska faktoriem risks katram cilvēkam var būt lielāks vai mazāks. Ne visiem ir jāveic agrīna kolonoskopija, taču ikvienam ir jāzina par pazīmēm, simptomiem un ieguvumiem no skrīninga.
Biežākie simptomi ir šādi:
- asinis izkārnījumos,
- daudz gļotu izkārnījumos,
- vēdera izejas pārmaiņas – šķidra vēdera izeja vai aizcietējums,
- sāpes vēderā,
- ķermeņa masas samazināšanās,
- vājums, nespēks.
Taču neviens no šiem simptomiem nav specifisks tikai kolorektālā vēža gadījumā. Piemēram, asinis izkārnījumos var rasties hemoroīdu gadījumā, bet caureju var izraisīt resnās zarnas infekcija.
