Dzemdību nams nav dzemdētājām nedroša vieta, izteikumi ir nepareizi interpretēti, apgalvo veselības ministrs
Nesen publiski izskanējušie apgalvojumi par to, ka Rīgas Dzemdību nams nav dzemdētājām droša vieta, ir nepareiza interpretācija sarunām, kuru laikā Veselības ministrija (VM) ar Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteju diskutēja par veselības aprūpes pakalpojumu attīstības virzieniem nākotnē, uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), apmeklējot ārstniecības iestādi.
Lai diskutētu par dzemdību palīdzības attīstības iespējām Rīgā un Rīgas Dzemdību nama vietu nākotnes attīstības koncepcijā, šodien kopā ar ministru iestādi apmeklēja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs un Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte, pavēstīja iestādes pārstāve Baiba Auzāne.
Tiekoties ar Rīgas Dzemdību nama kolektīvu, veselības ministrs uzsvēra, ka viens no primārajiem vizītes mērķiem ir Dzemdību nama darbiniekiem un sabiedrībai kopumā apliecināt, ka iestādē tiek sniegti augsti kvalitatīvi pakalpojumi. Savukārt nesen publiski izskanējušie apgalvojumi par to, ka Dzemdību nams nav dzemdētājām droša vieta, esot nepareiza interpretācija sarunām, kuru laikā VM ar Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteju diskutēja par veselības aprūpes pakalpojumu attīstības virzieniem nākotnē.
Ministrs uzsvēra, ka viņa nākotnes redzējums ir multidisciplinārās sadarbības stiprināšana ar universitātes slimnīcām, kas pacientiem pašvaldību slimnīcās pakalpojumus padarīs vēl drošākus. Vienlaikus tika izteikta atzinība Dzemdību nama ieguldījumam perinatālās jomas attīstībā valstī.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Radzevičs pozitīvi izteicās par veselības ministra vēlmi stratēģiski domāt par attīstības virzieniem, jo šī brīža vājais punkts ir plānošanas dokumenta trūkums, kurā nākotnes mērķi būtu definēti.
Tikšanās ar nozares profesionāļiem un konstruktīvs dialogs ir labākais veids, kā izprast attīstības virzienus un tos attīstīt, atzina abas amatpersonas.
Jau ziņots, ka VM ir vērsusies arī pie Rīgas pašvaldības, lai noskaidrotu viedokli par Rīgas 2.slimnīcas un Rīgas Dzemdību nama stacionāro pakalpojumu attīstību. Ministrijas skatījumā pacientu interesēs ir jāvirzās uz multidisciplināras komandas iesaisti stacionārā ārstēšanas procesā, ko Rīgā var nodrošināt klīniskās universitātes slimnīcas, un ir jāņem vērā, ka pieprasījums pēc tādiem veselības aprūpes pakalpojumiem kā hronisko pacientu aprūpe, terapija, paliatīvā aprūpe un medicīniskā rehabilitācija ilgtermiņā tikai palielināsies, tāpēc ar Rīgas pašvaldību un slimnīcām kopīgi būtu jāvērtē šo profilu attīstīšana.
