Bezmaksas, pieejams un var izglābt dzīvību! Kāpēc 70% Latvijas sieviešu ignorē būtisku izmeklējumu?

Šobrīd sievietēm noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules ar aicinājumu veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu vai krūts vēža skrīningu jeb profilaktisko pārbaudi. Uzaicinājums tiek sūtīts uz:

• deklarēto dzīvesvietas adresi pa pastu;
• www.latvija.lv e-adresi, ja sieviete tādu ir izveidojusi.

Sabiedrībā daudz diskutēts, vai šāda skrīninga metode ir efektīva. Dati rāda – sieviešu atsaucība ir patiešām maza. Bet, kāpēc? 

Izmeklējums pieejams jau nākamajā dienā

Portālam Jauns.lv, sazinoties ar vairākām lielākajām valsts slimnīcām un populārākajām privātajām klīnikām, kas piedāvā šo pakalpojumu (krūšu mamogrāfiju), izdodas noskaidrot, ka lielākajā daļā klīniku krūšu skrīninga pakalpojums ir pieejams ātri – pat tās pašas dienas ietvaros. Dažviet jāgaida nedēļa, citur divas. 

Ja izmeklējums ir tik pieejams, kāpēc sievietes to neveic? 

Pētījumā par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem (2023) tika noskaidrots, ka no pētījumā aptaujātajām sievietēm, 19,7% skrīninga vecumam atbilstošo sieviešu uzaicinājumu nebija saņēmušas. Te varētu mest akmeni Nacionāla veselības dienesta lauciņā, bet vai tiešām, apsverot citas uzaicinājuma metodes uz skrīningu, tās būtu efektīvākas? 

No sievietēm, kuras ziņoja, ka ir saņēmušas uzaicinājumu veikt izmeklējumu, 26,1% nav veikušas izmeklējumu. Kā biežākie iemesli tiek minēti – laika trūkums (38,9%), uzskats, ka izmeklējums nav nepieciešams (29,2%), profilaktiskā apskate tiek veiktas neatkarīgi no uzaicinājuma (18,1%), lai arī izmeklējums ir valsts apmaksāts var būt citi papildus izdevumi (15,2%), papildus izdevumi par transportu (6,4%), no uzaicinājuma nebija skaidrs, kas jādara, lai veiktu izmeklējumu (4%).

Lai individuāli uzrunātu sievietes, kuras noteiktos vecumos tiek aicinātas veikt valsts apmaksātas vēža skrīninga pārbaudes, Nacionālais veselības dienests strādā pie tā, lai nākamgad, papildus uzaicinājuma vēstuļu nosūtīšanai pa pastu vai uz www.latvija.lv e-adresēm, varētu uzsākt arī aicinošu īsziņu nosūtīšanu sievietēm, mudinot veikt profilaktisko pārbaudi un rūpēties par savu veselību (t.i. īsziņas neaizvietos uzaicinājuma vēstules). Vai tas darbosies? 

Jāpanāk, lai uzaicinājumu saņemtu visas sievietes!

Kā stāsta Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), pirmkārt būtu būtiski panākt, lai visas sievietes saņem sev paredzētās uzaicinājuma vēstules.

"Saistībā ar situācijām, kad vēstules netiek saņemtas jāmin, ka dažkārt sieviete nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā, tāpēc vēstule var nesasniegt adresātu. Ja ir izveidota e-adrese, bet tā netiek ikdienā lietota, tad būtu lietderīgi izvēlēties paziņojumu opciju. Tāpat jāmin, ka noteiktās situācijās sievietei vēstule var netikt nosūtīta, piemēram, ja nav deklarētas dzīvesvietas Latvijas Republikā vai saskaņā ar NVD sistēmā esošo informāciju sievietei gada laikā līdz vēstules sagatavošanas datumam ir veikts mamogrāfijas izmeklējums, vai sievietei ir diagnosticēts krūts ļaundabīgs audzējs,” skaidro SPKC. 

Zināšanu trūkums un bailes no diagnozes

Pētījumu dati parāda, ka būtiskākais iemesls izmeklējumu neveikšanai ir sūdzību neesamība vai uzskats, ka izmeklējums nav nepieciešams. 

"Šāds uzskats varētu būt saistīts ar informētības un zināšanu trūkumu, jo vēža skrīninga izmeklējumi ir paredzēti tieši cilvēkiem, kuri jūtas veseli un kuriem nav sūdzību vai slimību radītie simptomi, lai profilaktiski uzraudzītu veselības stāvokli,” skaidro SPKC. 

"Kā arī jāmin, ka mamogrāfija ir efektīvākā un informatīvākā metode savlaicīgai krūts vēža diagnostikai sievietēm vecumā virs 50 gadiem, un ar tās palīdzību var atklāt izmaiņas, kuras pašpārbaudes laikā var nepamanīt. Tas nozīmē, ka nepieciešams izglītojošs un informatīvs darbs ar sabiedrību, lai veicinātu izpratni par vēža skrīninga nozīmi savas veselības uzraudzīšanā."

Kāpēc Zviedrijā strādā, bet pie mums ne? 

Tikmēr ķirurgs, mamologs un onkologs Dr. med. Arvīds Irmejs Jauns.lv skaidro, ka, viņaprāt, pilnveidota skrīninga izziņošanas metode varētu mainīt esošo sieviešu neatsaucību. Ārsts uzsver, ka, kopš 2009. gada, kad skrīnings tika uzsākts, atsaucība uz to bijusi līdzīga no gada uz gadu. 

“Krūts vēža pacienšu organizācijas pārstāvji šo lietu ir mēģinājuši risināt. Kā piemēru varu minēt Talsu rajonu, kur pacienšu biedrība “Vita”, sadarbojoties ar ģimenes ārstiem, bija šīs sievietes, kurām būtu bijis jāierodas uz skrīningu, apzvanījuši. Tas parādīja, ka, ja sievieti uzrunā telefoniski, viņa atsaucās,” teic Irmejs. 

Ārsts arī norāda, ka Zviedrijā vai Nīderlandē uz šo pašu skrīningu atsaucība ir pat 80%, un sievietei pietiek ar to, ka viņai atsūta uzaicinājuma vēstuli – viņa atsaucas, bet atšķirība ar Latviju ir tāda, ka šajās valstīs vēstulē tiek norādīta konkrēta veselības iestāde, datums un laiks, kurā izmeklējums ir jāveic. Tāpat norādīts telefona numurs, uz kuru jāzvana, ja šajā laikā uz izmeklējumu tikt nav iespējams. “Tā ir mega atšķirība,” uzsver Irmejs. 

“Labā ziņa ir tāda, ka šo sistēmu pilnīgi noteikti ir iespējams uzlabot. Sievietei ir jābūt ļoti konkrētam uzaicinājumam – nevar būt tā, ka ir norādītas piecas pilsētas un nav iedots ne datums, ne laiks. Tad šī vēstule arī nestrādā,” skaidro ārsts. 

“Vienīgais veids ir šīs sievietes paņemt pie rokas. Vai tas ir telefona zvans, vai šīs personalizētās vēstules, bet tas ir sākums. Ar norādēm uz vietu, datumu un laiku. Mēs nevaram pateikt, ka tas nestrādā, kamēr mēs to neesam pamēģinājuši.”. 

Tāpat Dr. Irmejs visām sievietēm atgādina, ka mūsdienās krūts vēža ārstēšana ir tik laba, kā nekad tas nav bijis. “Ja veic skrīningu un atrod audzēju agrīni, ārstēšanas rezultāts ir ļoti labs. Ja iegadās tāda forma, kas attīstās vairākas vietās vienlaicīgi, valsts apmaksā krūts rekonstrukciju, arī krūts vēža medikamenti pie mums ir pieejami tie paši, kas bagātajās rietumvalstīs. Tas varētu iedrošināt, ka tā strausa politika var nodarīt tikai ļaunu”.