Ar Latvijas recepti uz aptieku ārzemēs. Vai svešā zemē izdosies tikt pie vajadzīgajām zālēm?
Dodoties uz ārzemēm, daudziem var būt nepieciešamība iegādāties zāles arī turienes aptiekās, taču ģimenes ārsta pakalpojums tur nebūs pieejams.
Gunita “Likumam un Taisnībai” jautā: “Ir plānots uz pusgadu doties mācībās uz Vāciju, taču man ir problēma – regulāri jālieto konkrētas zāles, kuras varu iegādāties tikai ar recepti. Ģimenes ārsts vienā reizē var izrakstīt tikai trīs mēnešu porciju, tāpēc tās būs jāpērk arī pagaidu mītnes zemē. Kā man rīkoties, vai ir vajadzīga oficiāli tulkota recepte vai arī tas izdarāms elektroniskā veidā?”
Der visā ES blokā
2012. gada 20. decembrī ir pieņemta speciāla direktīva, kura paredz pasākumus, kas atvieglo citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī izsniegtu recepšu atzīšanu.
Informatīvajā portālā Europa.eu skaidrots – ja jūsu valsts ārsts izrakstījis recepti kādā no ES valstīm, tad tā ir derīga arī visās pārējās bloka dalībvalstīs – tiesa gan, izrakstītās zāles var būt arī nepieejamas vai tām var būt cits nosaukums. Tas tādēļ, ka Latvijā apritē var būt arī medikamenti, kuru tirdzniecība citā ES valstī nav atļauta.
Kas noteikti jānorāda receptē
Citās ES valstīs izmantošanai domātai receptei nav paredzēta kāda īpaša veidlapa vai formāts, jo vairumā gadījumu Latvijā izsniegtā receptē ir pietiekama informācija, lai to saprastu jebkurš Eiropas farmaceits.
Tajā jābūt norādītai vismaz šādai informācijai:
* ziņas par pacientu – pilns vārds un uzvārds, dzimšanas datums;
* receptes izrakstīšanas datums;
* ziņas par ārstu, kas izraksta recepti – pilns vārds un uzvārds, profesionālā kvalifikācija, darba adrese (norādot arī valsti), tiešā kontaktinformācija un paraksts (rokrakstā vai elektroniski);
* ziņas par parakstītajām zālēm – to parastais nosaukums (ne zīmolvārds, kas dažādās valstīs var atšķirties), to forma (tabletes, šķīdums, pulveris u.c.), daudzums, stiprums un deva.
Ja esat pārliecināti, ka medikamentu iegāde ārvalstīs ir neizbēgama, tad noteikti būtu jānoskaidro, ka ārsts visu šo nepieciešamo informāciju receptē ir norādījis, un tad nekādām problēmām nevajadzētu būt.
Ārzemēs nebūs kompensācijas
Jāņem vērā, ka uz recepšu medikamentu iegādi attieksies tās valsts normatīvie akti, kurā zāles tiek izsniegtas, un tas nozīmē, ka tas var ietekmēt izsniegšanas periodu vai devas daudzumu.
Tāpat ārvalstīs nav iespējams iegādāties medikamentus, kas satur psihotropās vai narkotiskās vielas, un zāles, kuras aptiekās izgatavo pēc pasūtījuma. Arī Latvijā kompensējamo medikamentu sistēma ārvalstīs nedarbosies, un tās būs jāapmaksā pilnībā no saviem līdzekļiem.
E-receptei pievienojas arī citas valstis
Nacionālais veselības dienests savā mājaslapā informē, ka no 2024. gada 1. janvāra e-veselības sistēmā ieviesta virkne jaunumu, ieskaitot izmaiņas identifikācijā. Plānots, ka 1. februārī e-receptes datu apmaiņu ar Latviju uzsāks Igaunija, Lietuva, Čehija, Polija, Spānija, Portugāle un pakāpeniski šim sarakstam pievienosies arī pārējās ES valstis.
Dodoties uz kādu konkrētu valsti, būtu arī jāpārliecinās, kādi tur ir recepšu derīguma termiņi – ir valstis, piemēram, Čehija, kur receptes jāizmanto 14 dienu laikā, un pēc šā termiņa tās kļūst nederīgas.
Zinot ka e-veselības sistēmu daudzu gadu garumā ir piemeklējušas dažādas likstas, der atcerēties sakāmvārdu – dubults neplīst, tāpēc drošības dēļ ieteicams nodrošināties arī ar recepti papīra formātā.
