Trīs mazāk zināmi insulta simptomi, kurus var nepamanīt, bet nedrīkstētu ignorēt

Viena no šīm pazīmēm ir līdzsvara traucējumi. Tas ir pēkšņs koordinācijas zudums, grūtības staigāt, līdzsvara zudums, reibonis, slikta dūša un/vai vemšana. Vēl viena insulta pazīme ir redzama acīs. Ja pēkšņi rodas problēmas redzēt ar vienu vai abām acīm, tas jāuztver nopietni. Redzes problēmas var būt viens no neatpazītākajiem insulta simptomiem.

Insults, kas skar pakauša daivas, kuras atrodas smadzeņu aizmugurējā daļā, parasti izpaužas ar redzes problēmām. 

Galvassāpes ir trešais insulta simptoms, kas nereti paliek nepamanīts. Galvassāpes ir standarta sūdzība cilvēkiem, kuri piedzīvo išēmisku insultu, kad asins receklis pārtrauc asins pieplūdi smadzenēm. Išēmiskais insults veido aptuveni 85 % no visiem insultiem. Turklāt intensīvas pēkšņas galvassāpes un apziņas traucējumi var būt novērojami hemorāģisko insultu gadījumā. Hemorāģiskie insulti veido aptuveni 15 % no visiem insultiem.

Iedzīvotāju skaita pieaugums un novecošanās nozīmē, ka no insulta mirušo cilvēku skaits pieaugs no 6,6 miljoniem gadā 2020. gadā līdz 9,7 miljoniem 2050. gadā, norāda Pasaules Insulta organizācijas un „Lancet” Neiroloģijas komisijas Insulta sadarbības grupa.

Insultu ne vienmēr ir iespējams novērst, jo daži riska faktori nav maināmi. Pie tiem pieder vecums - visvairāk insultu piedzīvo 60 un 70 gadus veci cilvēki, lai gan potenciāli var ciest ikviens -, kā arī ģenētika, ģimenes vēsture un etniskā izcelsme (insulta risks parasti ir augstāks Dienvidāzijas, Āfrikas vai Karību jūras reģiona iedzīvotāju kopienās). Ar insultu var būt saistītas arī dažas citas veselības problēmas.

Tomēr, ņemot vērā statistiku, ir lietas, ko mēs varam darīt, lai samazinātu risku, jo īpaši attiecībā uz augsta asinsspiediena, 2. tipa diabēta un augsta holesterīna līmeņa, kas ir galvenie riska faktori, profilaksi un kontroli.