Kā ir patiesībā: uztura speciāliste kliedē mītus par olām un holesterīnu
Mītam par "sliktu" holesterīnu vēl arvien tic daudz cilvēku. Taču jaunākie pētījumi pierāda - olās esošā holesterīna saistība ar insultu un asinsvadu slimībām nav apstiprinājusies.
Vēl pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem tika uzskatīts, ka holesterīns ir slikts, kaitīgs veselībai un ka ar uzturu jāuzņem ne vairāk kā 0,2–0,3 grami holesterīna dienā – apjoms, kuru satur 1–1,5 olas. Tomēr pētījumi nav apstiprinājuši olās esošā holesterīna saistību ar insultu un asinsvadu slimībām, saka kustības "Olas ir spēks!" eksperte uztura speciāliste Alise Kindzule Dunavska.
Mītam par "sliktu" holesterīnu vēl arvien tic daudz cilvēku un, baidoties no šīs "kaitīgās" taukvielas, dažkārt liedz savam organismam uzņemt vērtīgas uzturvielas. Taču patiesībā holesterīns ir vajadzīgs. Katra cilvēka organisma šūna sastāv no holesterīna, sevišķi šūnu apvalki. Holesterīns nodrošina arī hormonu sintēzi.
"Ķermenis arī pats "ražo" holesterīnu – 70%–80% mūsu organismā esošā holesterīna sintezē aknas, tas nozīmē, ka mazāko daļu, tikai 20%–30%, mēs uzņemam ar uzturu," stāsta Alise Kindzule Dunavska.
Labā ziņa ir tā, ka cilvēks arī ar uzturu var regulēt savu holesterīna līmeni, kas parādās asinsainā.
Holesterīnu iedala "labajā" un "sliktajā". "Sliktais" holesterīns "rūpējas" par to, lai tauki, kas uzņemti ar ēdienu, nogulsnētos asinsvados, kas palielina infarkta vai insulta riskus. Savukārt "labais" holesterīns "ved" taukus no asinsvadiem uz tālāku pārstrādi aknās. Tātad – jo mazāk "slikto" tauku ēdienkartē, jo asinsaina vairāk uzlabosies.
"Ikdienā jādomā, kā uzņemt "labos" taukus, jo tā mēs veicināsim "labā" holesterīna sintēzi un spēsim samazināt kopējo holesterīna daudzumu asinīs," saka uztura speciāliste. Viņa arī kliedē populārus mītus par holesterīnu.
