Kā atšķirt pārtikas alerģiju no nepanesības?

Kā noteikt un cīnīties ar pārtikas nepanesību, skaidro Meijas un Havensones dietoloģijas ārste, uztura speciāliste Guna Havensone.

Alerģija vai nepanesība?

Pārtikas alerģijas un nepanesības simptomi nereti ir līdzīgi – sāpes vēderā, caureja, vēdera pūšanās, ādas nieze, tūska, nātrene, pat apgrūtināta elpošana un citi. Atšķirīgs ir mehānisms jeb organisma reakcija uz vainīgo produktu. Ja cilvēks apēdis pārtikas produktu, pret ko viņam ir alerģija, trauksmes signālus zvana imūnā sistēma, ar dažādiem simptomiem liekot skaidri manīt, ka tai šis ēdiens nepavisam nepatīk.

Pārtikas alerģija nav izplatīta – uzskata, ka no tās cieš tikai 2 % pieaugušo. Visbiežāk novēro alerģiju pret pienu, kviešiem, olām, soju, riekstiem, zivīm un vēžveidīgajiem. Alerģijas simptomi parādās pat no niecīga pārtikas produkta daudzuma. Literatūrā ir aprakstīts arī gadījums, kad cilvēkam, kam ir alerģija pret vēžveidīgajiem, parādījās simptomi pēc skūpstīšanās ar partneri, kurš vēžveidīgos pirms brīža ēdis. Tas nozīmē, ka alergēnu iespējams pārnest arī ar siekalām.

Gadījumos, kad cilvēkam ir kāda pārtikas produkta nepanesība, par simptomiem ir atbildīga nevis imūnā, bet gan gremošanas sistēma. Šajā gadījumā var apēst krietni vairāk produkta, līdz parādās nepatīkamie simptomi. Pētījumi par laktozes nepanesību liecina, ka tā izpaužas, ja apēd 20–50 g laktozes dienā, un tas ir diezgan daudz.

Piemēram, glāzē jogurta ir 8–10 g laktozes, tāpēc no divām glāzēm jogurta nevajadzētu būt simptomiem, bet, ja vēl apēd biezpienu, kādu šķēlīti siera un izdzer glāzi piena, tad simptomi parādās. Svarīgi paturēt prātā arī to, ka daļa produktu kļūst labāk panesami, ja tos pareizi pagatavo. Piemēram, ja cilvēks cieš no glutēna nepanesības, viņam noteikti jāizvēlas raudzēta maize, jo tādu gremošanas traktam ir vieglāk sagremot.

Kas to izraisa?

Pārtikas nepanesība var attīstīties cilvēkiem ar cukura diabētu un citām slimībām, bet tā mēdz rasties arī pilnīgi veselam cilvēkam pēc kuņģa vai zarnu iekaisuma vai izmeklējuma, kura laikā cietusi gremošanas trakta gļotāda. Tomēr šāda nepanesība lielākoties ir īslaicīga – tiklīdz gļotāda atjaunojusies, tā pāriet.

Vainīgo var atrast arī starp ķīmiskām vielām, ko pievieno pārtikai, jo diemžēl daļa cilvēku nezināmu iemeslu dēļ pret tām ir jutīgāki. Tās ir dažādas pārtikas piedevas, piemēram, garšas pastiprinātājs nātrija glutamāts; sulfīti, kas atrodami ne tikai sarkanvīnā, bet arī baltvīnā, žāvētos augļos un citos produktos, kas dabiski brūnē (sulfītus izmanto, lai brūnēšanu novērstu).

Nepanesību var izsaukt arī benzoāti, turklāt jāpatur prātā, ka ir ne tikai ķīmiski radīti, bet arī dabā atrodami benzoāti, piemēram, dzērvenēs. Jāmin arī histamīns, kas dabiski veidojas fermentētos produktos – sierā, kafijā, skābējumos.

Pārtikas nepanesība var veidoties arī tad, ja gremošanas traktā trūkst enzīmu, kas sagremo kādu konkrētu pārtikas produktu vai tā sastāvdaļu. Pierādīts, ka arī asi ēdieni, tostarp karijs, veicina nepanesības attīstību.

Pēdējos gados arvien biežāk mediķi runā par to, ka gremošanas traktam ir sava nervu sistēma, tāpēc, ja tu esi spriedzē, neesi izgulējusies, tad zarnu motorika darbojas pastiprināti un zarnas kustas daudz ātrāk. Ja tā notiek, var attīstīties laktozes vai glutēna nepanesība, jo tie ir sarežģīti lielmolekulāri savienojumi, un, ja tie ātri izskrien cauri gremošanas traktam, organisms nespēj tos sagremot.

Nepanesība var pāriet

Ja ilgstoši ir sūdzības par gremošanas traktu – vēdera pūšanās, sāpes, caureja –, pret to jāizturas nopietni, nevis, atmetot ar roku, jāēd produkti, pēc kuru lietošanas ir slikti. Šie pārtikas produkti visu laiku kairina zarnas un var veicināt cauro zarnu sindromu, kā rezultātā attīstās klusais iekaisums, kas savukārt negatīvi ietekmē imunitāti. Turklāt pārkairinātas kuņģa-zarnu trakta gļotādas dēļ var pievienoties pārtikas nepanesība arī pret kādu citu produktu. Piemēram, ja tev ir laktozes nepanesība un tu to ignorē, pēc kāda laika var pievienoties arī glutēna nepanesība.

Savukārt, ja uzmanīgi izturēsies pret savu veselību, iespējams panākt pretēju efektu – nepanesība pāries vai arī būtiski samazināsies. Tātad, ja tu nepanes kādu pārtikas produktu un šī iemesla dēļ 4–6 nedēļas no tā atsakies, tad, atsākot to ēst, simptomi var būt mazāk izteikti, jo šajā laikā būs atjaunojusies kuņģa-zarnu trakta gļotāda. Te gan svarīgi, lai zarnu traktā mītošo baktēriju kopums, ko sauc par mikrobiomu, būtu labvēlīgs. Būtiska piebilde par produktu atkārtotu iekļaušanu ēdienkartē – tam jānotiek pakāpeniski, piemēram, ja ir runa par glutēnu, tad sākumā ēd ne vairāk par vienu maizes šķēlīti dienā.

Kādā pētījumā par laktozes nepanesību dalībnieki no uztura izslēdza laktozi saturošus produktus, vienlaikus viņi lietoja probiotikas, kas satur konkrētus bifidobaktēriju celmus, jo ir pierādīts, ka laktozi vislabāk fermentē bifidobaktērijas, un tāpat viņi uzņēma arī prebiotiķus galaktooligosaharīdus, kas lielā daudzumā atrodami mātes pienā. Kad pēc 30 dienām cilvēki atsāka lietot laktozi saturošus produktus, nepanesības simptomi bija mazāk izteikti.

Kā atrast vainīgo?

Pārtikas nepanesību parasti diagnosticē ar izslēgšanas metodi. Vispirms svarīgi noskaidrot, vai pie vainas nav pārtikas alerģija, un to var darīt divos veidos – veicot asinsanalīzes, kurās pārbauda IgE rādītājus, kā arī alergologa konsultācijas laikā, veicot ādas testu. Ja alerģiju nekonstatē, tad jāizslēdz citas slimības, piemēram, kairinātu zarnu sindroms, atviļņa slimība.

Ja ir pamatotas aizdomas, ka tā ir pārtikas nepanesība, tad uz 5–7 dienām neēd vainīgo produktu, piemēram, ogļhidrātus, kas satur glutēnu (no graudaugiem glutēnu nesatur tikai kukurūza, rīsi, griķi). Ja nedēļas laikā simptomi pāriet, tad vaininieks ir atrasts. Šo hipotēzi iespējams pārbaudīt, arī veicot asinsanalīzes, kurās pārbauda IgG antivielas (sarunvalodā šo analīzi sauc par pārtikas paneli).

Kā rīkoties pirms analīžu veikšanas?

• 5–7 dienas neēd aizdomīgo produktu vai produktu grupu (laktozi vai glutēnu saturoši produkti).
• Tikpat ilgi uzņem ļoti maz tādu produktu, kas rada diskomfortu gremošanas traktā un satur cukuru. Šajā sarakstā noteikti ir visi saldumi, bet var būt arī, piemēram, sīpoli, sēnes, pākšaugi.
• 8–10 stundas pirms analīžu nodošanas neko neēd (nodod analīzes tukšā dūšā).

Šie ieteikumi ir būtiski, lai rezultāti būtu pēc iespējas ticamāki. Ja gribi pārbaudīt, piemēram, glutēna nepanesību, bet pirms analīžu nodošanas apēd vairākas sviestmaizes, analīzēs glutēna nepanesība uzrādīsies lielāka, nekā ir patiesībā.

Svarīgi!

Analīzes nodod tikai tad, ja nav papildu sūdzību par kuņģa-zarnu traktu, piemēram, caureja, vēdervīruss.

Zināšanai

Dietologi un uztura speciālisti atzīst, ka, analizējot analīžu rezultātus, teju katram novēro banānu nepanesību. Pētījumu par to nav, tikai pieņēmums, ka mūsu reģiona iedzīvotājiem banāni ir sveši produkti, mēs tos ēdam pārāk nesen, tāpēc organismā veidojas antivielas, kas saglabājas diezgan ilgi.