Dietologs no Lietuvas nosauc, kuras eļļas ir vislabākās veselībai, bet kuras noteikti nedrīkst lietot cepšanai

Dietologs no Lietuvas - Edvardas Grišinas, portālam „Lrytas” skaidro, ka eļļa ir viens no tīrākajiem taukskābju avotiem mūsu organismam, tāpēc tai ir jābūt daļai no sabalansēta ikdienas uztura. Tauki un to skābes cilvēka organismā veic ļoti dažādas funkcijas, sākot no taukaudu mehāniskās aizsardzības un beidzot ar enerģijas ražošanu. 

Ārsts par savu iecienītāko nosauc tīru olīveļļu, kas, starp citu, ir, iespējams, daudzpusīgākā no visām eļļām, jo sniedz lieliskus ieguvumus veselībai, un ir piemērota arī ātrai produktu cepšanai.

„Lieliska alternatīva var būt kaņepju un linsēklu eļļas. Piemēram, linsēklu eļļa satur pat 18 procentus mononepiesātinātās taukskābes un ārkārtīgi augstas polinepiesātinātās taukskābes. Lielākais polinepiesātināto taukskābju daudzums tajā ir Omega-3 alfa-linolēnskābe. Tā ir viena no trim mūsu organismam svarīgākajām Omega-3 taukskābēm. Tiesa, linsēklu eļļu nav ieteicams lietot cepšanai, jo Omega-3 taukskābes ir ļoti nestabilas un cepšanas laikā zaudē visas labvēlīgās īpašības,” skaidro dietologs. 

Viņš arī atzīmē, ka no riekstiem vai augu sēklām izgatavotās eļļas organismam ir ārkārtīgi noderīgas. Piemēram, mandeļu, valriekstu, kā arī ķirbju, sezama sēklu eļļa satur daudz polifenolu, antioksidantus un mononepiesātinātās taukskābes. Tomēr ir svarīgi neaizmirst, ka šīs eļļas ir paredzētas tikai pārtikas aromatizēšanai, nevis ēdiena gatavošanai.

Ārsts paskaidro, ka cilvēka organismam nepieciešamās polinepiesātinātās taukskābes karsējot ātri oksidējas, veidojot kaitīgos brīvos radikāļus.

Lielākie ļaunumi, runājot par eļļas izmantošanu ēdiena gatavošanā, saistās ar ēdiena gatavošanas laikā izdalītajām vielām - tie ir policikliskie aromātiskie savienojumi, aldehīdi, ketoni, kuriem piemīt vēzi izraisošas īpašības.