Pētnieki identificē Alcheimera slimības gadījumus, kas, domājams, pārmantoti no donoriem
Ir konstatēti pieci Alcheimera slimības gadījumi, kas, domājams, ir radušies ārstēšanas rezultātā, pirms vairākiem gadu desmitiem izmantojot donoru hormonus. Pētnieki apgalvo, ka atklājumi var būtiski ietekmēt slimības izpratni un ārstēšanu.
Jaunajā pētījumā sniegti pirmie pierādījumi par Alcheimera slimību dzīviem cilvēkiem, kas, šķiet, ir iegūta medicīniskā ceļā no mirušiem donoriem un ir saistīta ar slimības izraisošā toksiskā proteīna nodošanu.
Pēc Londonas Universitātes koledžas un Londonas Universitātes koledžas slimnīcas pētnieku domām, atklājumiem var būt svarīga nozīme Alcheimera slimības izpratnē un ārstēšanā.
Lai gan procedūra, kas izraisīja šo pārnešanu, tika pārtraukta astoņdesmitajos gados, eksperti iesaka pārskatīt medicīniskās procedūras, lai nodrošinātu, ka reti Alcheimera slimības pārnešanas gadījumi nenotiks arī nākotnē.
Nekas neliecina, ka proteīnu (beta amiloīdu) var nodot tālāk ikdienas dzīvē vai ikdienas medicīniskās vai sociālās aprūpes laikā.
Alcheimera slimību izraisa olbaltumvielu uzkrāšanās smadzenēs, un parasti tā rodas vēlāk pieaugušā vecumā bez īpašas ģimenes saistības, vai retāk tā var būt iedzimta slimība, kas rodas bojāta gēna dēļ.
Visi pētījumā aprakstītie cilvēki bērnībā tika ārstēti ar cilvēka augšanas hormonu, kas ņemts no mirušiem donoriem.
No 1959. līdz 1985. gadam ar šo hormonu Apvienotajā Karalistē ārstēja vismaz 1848 cilvēkus, un to lietoja dažādu maza auguma cēloņu koriģēšanai - kad bērns vai pusaudzis ir ievērojami īsāks par savu vienaudžu vidējo augumu.
Taču 1985. gadā ārstēšana tika pārtraukta pēc tam, kad tika atzīts, ka dažas c-hGH partijas ir inficētas ar prioniem (infekcioziem proteīniem), kas dažiem cilvēkiem izraisīja Kreicfelda-Jakoba slimību (CJD) - retu un nāvējošu slimību, kas skar smadzenes.
Pēc tam c-hGH aizstāja ar sintētisku augšanas hormonu, kas neradīja CJD pārnešanas risku.
Pētījuma galvenais autors, Prionu slimību institūta direktors un UCLH konsultants neirologs profesors Džons Kolindžs sacīja: "Nekas neliecina par to, ka Alcheimera slimību var pārnest starp cilvēkiem ikdienas dzīves vai ikdienas medicīniskās aprūpes laikā. Mūsu aprakstītajiem pacientiem tika veikta specifiska un sen pārtraukta ārstēšana, kuras laikā pacientiem injicēja materiālu, kas, kā tagad zināms, ir inficēts ar Alcheimera slimību saistītiem proteīniem.”
