Ārste dalās trīs padomos no savas ikdienas, kas palīdz krasi samazināt sirds slimību risku
foto: Shutterstock
Runā speciālists

Ārste dalās trīs padomos no savas ikdienas, kas palīdz krasi samazināt sirds slimību risku

Jauns.lv

Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē. Tās ietver virkni slimību, kas ietekmē sirdi un asinsrites sistēmu, piemēram, sirds mazspēju, insultu un koronāro sirds slimību. Ieviešot vien pāris izmaiņas savā ikdienā, ir iespējams ievērojami samazināt sirds slimību risku.

Lai gan dažiem cilvēkiem sirds un asinsvadu slimību risks var būt lielāks ģenētisko iezīmju dēļ, liela ietekme ir arī noteiktiem dzīvesveida paradumiem. Piemēram, jūsu uzturs, fizisko aktivitāšu biežums un smēķēšana var ietekmēt risku saslimt ar sirds slimībām. 

Ja ārsts ir nobažījies, ka jums varētu attīstīties sirds slimība, viņš var arī izrakstīt medikamentus, lai samazinātu risku. Statīni ir viens no šādiem medikamentiem, kas var samazināt sliktā holesterīna līmeni un palīdzēt saglabāt jūsu sirds veselību.

Taču ir arī citas, ar medikamentiem nesaistītas metodes sirds slimību riska samazināšanai. Naturopātijas ārste Dr. Janīna Bovringa atklāj trīs vienkāršus veidus, kā to izdarīt: 

  • Uzturieties vairāk saulē
  • Lietojiet magniju
  • Lietojiet K2 vitamīnu

Saule veicina asinsriti un paaugstina D vitamīna līmeni. Vienā pētījumā, kas 2022. gadā publicēts žurnālā „Journal of Epidemiology”, secināts, ka D vitamīna trūkums var izraisīt iekaisumu, kas savukārt var veicināt sirds un asinsrites slimību rašanos.

Magnijs ir kalcija antagonists, kas nozīmē, ka tas sacenšas ar kalciju par uzsūkšanos nierēs un ieplūšanu šūnās. Šīs darbības dēļ magnijs tiek dēvēts par dabisku kalcija kanālu blokatoru. Pētījumos ar dzīvniekiem ir atklāts, ka pietiekams magnija daudzums uzturā palīdzējis aizsargāt un pat samazināt artēriju pārkaļķošanos un asinsvadu sieniņu bojājumus.

Magnijs ir arī cieši saistīts ar šūnu elektrolītu (šķidruma un minerālvielu) līdzsvara uzturēšanu. Pietiekams magnija daudzums uzturā ir nepieciešamas, lai saglabātu normālu kālija līmeni, un tam ir liela nozīme regulāra sirds ritma nodrošināšanā.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ aterosklerotiskās plātnītes ir tik bīstamas, ir kalcifikācija – tās kļūst cietas, nestabilas un var izraisīt trombu rašanos. Pētījums parādīja, ka sievietēm, kuras uzturā lietoja vairāk K vitamīna, kalcifikācija asinsvados novērojama retāk. Pēc tam bija vairāki līdzīgi pētījumi, kas atklāja, ka K vitamīns reizē gan pazemina kalcifikāciju asinīs, gan paaugstina to kaulos, padarot tos stiprākus. Izrādās, K vitamīns piedalās procesos, kad no asinīm tiek aizvākts kalcijs un iesaistīts tālāk kaulu vielmaiņā. Tāpēc K vitamīnu bieži min saistībā ar osteoporozes profilaksi. Tiesa, šie procesi iespējami tikai tad, ja ir pietiekams D vitamīna līmenis.