Apkopt rūpju bērnus kļūs vēl dārgāk
Kā šokējošs pārsteigums rūpju bērna mammai Jolantai Kalniņai nākusi ziņa, ka ar nākamo gadu pamatīgi sadārdzināsies mitrās salvetes – neaizstājams kopšanas līdzeklis viņas 18 gadus vecajam dēlam invalīdam.
Robertam kopš dzimšanas ir smaga invaliditāte ar dziļu garīgo atpalicību, savu mūžu viņš vada autiņbiksītēs un prasīties nokārtot savas vajadzības nekad neiemācīsies. Tāpat no viņa puses nav ne mazākās līdzestības, bet drīzāk pretošanās, kad viņu pēc nokārtošanās māte sakopj.
Mēnesī klāt vēl 122 eiro
Slimo puisi jāprot apkopt ātrā tempā un precīzi, noslaukot izkārnījumus no dibena, muguras, stilbiem – jums varbūt to ir nepatīkami lasīt, bet mātei tā ir ikdiena. “Vienā reizē aiziet paka – 80 mitro salvešu. Vēdera izeja Robim ir katru otro dienu,” "Kas Jauns Avīzei" saka Jolanta.
Tikmēr Saeima 7. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā. Palielinātais nodoklis par plastmasu saturošajām mitrajām salvetēm ir ievērojams – 12,2 eiro par vienu kilogramu. Tie ir 12 eiro par trijām pakām, bet mēnesī sadārdzinājums vien Jolantai izmaksā vēl 122 eiro.
Pret šo sadārdzinājumu iestājās opozīcijas deputāti. Edgars Tavars un Andris Kulbergs (abi "Apvienotais saraksts") aizstāvēja jaunos vecākus, kuriem svarīgi iegādāties lētas mitrās salvetes, un pauda rūpi arī par vecu un slimu cilvēku kopšanu.
Tikmēr pozīcijas deputāte, Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāja Jana Simanovska ("Progresīvie") aicināja kolēģus nemaldināt sabiedrību – nodoklis pielikts tikai plastmasu saturošajām mitrajām salvetēm, un pircēji varot izvēlēties ekoloģiskās salvetes, kas nesatur plastmasu.
Atklāta pieredze
Viens ir teoretizēt Saeimā, kas cits – reālā dzīve ģimenēs ar mūžīgajiem bērniem vai guļošiem sirdzējiem gados.
“Lai atnāk un parāda, kā Robi ar tām var sakopt pēc lielajām darīšanām!” sašutusi ir Kalniņa. “Esmu pa šiem gadiem izmēģinājusi visdažādākās salvetes, arī ekoloģiskās. Tās ne tikai ir ļoti dārgas, bet arī neatbilst manām vajadzībām. Man neder tādas, kas nepietiekami efektīvi tīra vai, kurām pirksti ātri izšļūk cauri. Pieauguša cilvēka izkārnījumu smaka tad tik ļoti ieķeras aiz nagiem, ka nomazgāt ir gandrīz neiespējami, pat beržot ar birstīti. Es nevaru atļauties smirdēt, arī Robim jābūt sakoptam.”
Nauda aiziet arī par autiņbiksītēm, matu mazgājamām cepurītēm, un kopā tas jau tāpat bez jaunā nodokļa ir daudz. Jolanta piekrīt, ka vide ir jāsargā un, kad vien var, jāizvēlas ekoloģiskāki risinājumi, taču viņas gadījumā plastmasu nesaturošās salvetes nederēs. “Vai tad pamperi arī ir bez plastmasas? Vai arī tiem būtu jāpalielina nodoklis?”
Vajadzīga kompensācija
Piekrītot, ka daudzi mitrās salvetes lieto bez lielas vajadzības, Kalniņa uzskata, ka valstī vajadzētu ieviest kompensāciju mehānismu mitrajām salvetēm, kas nepieciešamas gulošu invalīdu apkopšanai. Latvijā ir ap 2650 kopjamu cilvēku līdzīgā situācijā kā viņas Robis. “Viņiem ir dziļa garīgā atpalicība, un paši savus dibenus netīrīs.”
Kaut arī mitrās salvetes izmanto zīdaiņu apkopšanai, tomēr tā ir atšķirīga situācija – bērnu var mācīt pašam prasīties, mazuli ir vieglāk apkopt un aiznest nomazgāt dibenu zem krāna.
Mitro salvešu sadārdzināšanās ietekmēs arī aprūpes namus jeb pansionātus, tas nozīmē, ka jāpalielina pašvaldību dotācijas kopšanas līdzekļiem.
Kad tomēr var iztikt
Bieži vien dabā, pat iecienītās atpūtas vietās, mētājas salvetes, ar kurām pēc nokārtošanās cilvēki slaucījuši savus dibenus. Ja būtu izmantots parastais tualetes papīrs, kas nesatur plastmasu, tas būtu ātri sadalījies.
Tomēr daudzi nezina, ka vairums mitro salvešu satur plastmasu un saglabāsies dabā pat simtiem gadu. Piemēram, Lielbritānijā ap 90% no materiāliem, kas rada sastrēgumus notekūdeņu attīrīšanas sistēmās, ir mitrās salvetes.
Mitrās salvetes ir reklamētas kā noderīgs līdzeklis ne tikai slimnieku un zīdaiņu kopšanai, bet daudzām citām vajadzībām, kur tomēr iespējams izmantot tualetes papīru, mitrus dvieļus vai ūdeni.
Padomājot par dabas saudzēšanu, piknikā vai izbraucienā var paņemt līdzi kastīti ar papīra virtuves dvieļiem. Var izmantot arī auduma dvielīšus, kuru vienu galu saslapina ar siltu ūdeni. Tad noslauka rokas vai bērna ar biezeni noķellētos vaigus ar dvieļa mitro galu un pēc tam nosusina ar sauso galu.
Ja jāiet nokārtoties dabā, labāk izmantot tualetes papīru, kuru iekašņāt zem sūnām vai lapām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Mūsējie" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
