Profesors no Viļņas brīdina par mānīgu vēzi, kas neizraisa sāpes, taču "nodod sevi" citā veidā
Lai gan pasaulē lielāko daļu nāves gadījumu izraisa sirds un asinsvadu slimības, pacientiem vislielākās bažas izraisa tieši onkoloģiska rakstura problēmas. Kā norāda Viļņas universitātes slimnīcas Santaras klīnikas Pulmonoloģijas un alergoloģijas centra vadītājs profesors Edvards Danilas, viens no biežākajiem un mānīgākajiem ir plaušu vēzis.
Lietuvā ik gadu tiek diagnosticēti aptuveni 1500 jauni plaušu vēža gadījumi (Latvijā ap 1000). Katru gadu tā dēļ mirst aptuveni 1100 lietuviešu. Daudzus no šiem nāves gadījumiem būtu bijis iespējams novērst, ja plaušu vēzis būtu atklāts agrīnā stadijā. Tomēr līdzšinējā realitāte ir tāda, ka lielākajai daļai pacientu slimība tiek diagnosticēta jau III-IV stadijā, vēsta portāls "Lrytas".
Kāpēc plaušu vēzi ir grūti savlaicīgi diagnosticēt?
Plaušu vēzis visbiežāk sastopams cilvēkiem vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Tās saknes parādās bronhos, retāk plaušu audos. Plaušās nav sāpju receptoru, cilvēks nejūt sāpes, ignorē vai neatpazīst pirmos simptomus, tāpēc plaušu vēzis parasti tiek diagnosticēts ļoti progresējošā stadijā. Jo īpaši tāpēc, ka tas jau ilgu laiku aug, neizrādot nekādas pazīmes.
Parasti šo slimību pavada klepus, ko īpaši ignorē smēķētāji. Viņi zina, ka ir tā sauktais smēķētāju klepus, kas kļūst tik izplatīts, ka vairs nepievērš tam uzmanību, pat aizmirstot, ka klepo.
Ja pacientam nejautā, vai tiešām nav klepus, vai no rītiem nav klepus, viņi to pat nepiemin vai atbild: "Dakter, es klepoju tāpat kā visi citi". Savā pieredzē saskarsmē ar pacientiem dalās prof. E. Danila. - Plaušu vēzi var pilnībā izārstēt izņēmuma gadījumos, ja tas tiek diagnosticēts savlaicīgi.
Ar 1. stadijas plaušu vēzi piecu gadu izdzīvošanas rādītājs ir aptuveni 50 procenti, bet desmit gadu izdzīvošanas rādītājs ir aptuveni 40 procenti. Bet trešās vai ceturtās stadijas plaušu vēzis, ko diagnosticē visbiežāk, ievērojami samazina paredzamo dzīves ilgumu: piecus gadus izdzīvo tikai 3-4 procenti.
Plaušu vēža cēloņi
Galvenais plaušu vēža cēlonis joprojām ir smēķēšana . Cigarešu dūmi satur vismaz 70 kancerogēnu, t.i., vielas, kas izraisa vēža izmaiņas plaušu šūnās. Svarīgi zināt, ka, cilvēkam atmetot smēķēšanu, var izzust pirmsvēža stāvokļi.
„Ne mazāku kaitējumu nodara e-cigaretes un smēķējamā tabaka, kas kļūst arvien populārākas – tās izraisa strukturālas un ģenētiskas izmaiņas plaušu šūnās un bronhu gļotādā. Pat nesmēķētāji var saslimt ar plaušu vēzi. Ļaundabīgi plaušu audzēji var veidoties arī spontānu ģenētisku izmaiņu dēļ.
Kopumā ģenētisko mutāciju pieaugums ir saistīts ar telomēru saīsināšanu cilvēka ķermeņa šūnu kodolā, kuru garums kodē šūnas dzīves ilgumu. Cilvēkam ilgāk dzīvojot, telomēri saīsinās un rada labvēlīgu vidi onkoloģisko slimību attīstībai,” skaidro prof. E. Danila.
Pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība
Klepus iedala akūtā un hroniskā. Akūta klepus laikā gļotāda atjaunojas aptuveni pusotra līdz divu mēnešu laikā un klepus izzūd pats.
"Uzmanības centrā ir hronisks klepus, ko parasti izraisa tabakas smēķēšana vai hroniskas plaušu slimības (tostarp plaušu vēzis). Smēķētājs brīnās: ja es smēķēju, nav brīnums, ka klepoju, kāpēc gan, lai es eju pie ārsta, kurš liks atmest smēķēšanu,” pacientu vārdus citē profesors.
Taču hronisks bronhīts, smēķētāju slimība, ir pirmais solis ceļā uz hronisku obstruktīvu plaušu slimību un plaušu vēzi.
Pastiprinošs klepus, asiņu atkrēpošana, pastiprināta krēpu izdalīšanās, elpas trūkums ir biežākie onkoloģiskās plaušu slimības priekšvēstneši. “Vēzim izplatoties, kad tas sāk pieskarties plaušu gļotādai, ķermeņa sānos ir sāpes. Un tas ir signāls, ka audzējs jau ir diezgan liels. Ja vēzis ieaug bronhā iekšā, tas to sašaurina, tad cilvēkam sāk trūkt gaisa”, – simptomus nosauc profesors.
