Zinātnieki izskaidro, kāpēc no sarkanvīna dzeršanas rodas galvassāpes
ASV pētnieki apgalvo, ka, iespējams, ir atklājuši, kāpēc dažiem cilvēkiem sāp galva jau pēc nelielas glāzes sarkanvīna, lai gan viņi labi jūtas, dzerot cita veida alkoholu.
Kalifornijas Universitātes komanda apgalvo, ka tas ir saistīts ar sarkanajās vīnogās esošo savienojumu, kas var ietekmēt alkohola metabolismu organismā, vēsta BBC.
Šis savienojums ir antioksidants jeb flavanols, ko sauc par kvercetīnu. Pētnieki apgalvo, ka saulainajā Napas ielejā audzētajās vīnogās ir augsts šī savienojuma saturs.
Sarkanās vīnogas ražo vairāk kvercetīna, ja tās ir pakļautas saules iedarbībai. Tas nozīmē, ka dārgāki sarkanie vīni, nevis lēti, cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz galvassāpēm, ir pat sliktāki, pastāstīja viens no pētniekiem, profesors Endrjū Voterhauss.
"Lētās vīnogu šķirnes tiek audzētas uz vīnogulājiem ar ļoti lieliem vainagiem un daudz lapām, tāpēc tie nesaņem tik daudz saules," skaidro pētnieks. "Savukārt augstas kvalitātes vīnogas audzē mazākās kultūrās ar mazāku lapu skaitu. Saules gaismas daudzums tiek rūpīgi pārvaldīts, lai uzlabotu vīna kvalitāti."
Iespējamais vaininieks
Ir izvirzītas vairākas teorijas, kā izskaidrot sarkanvīna galvassāpes, kas var sākties 30 minūšu laikā pat pēc neliela alkohola daudzuma izdzeršanas.
Daži ir izteikuši pieņēmumu, ka cēlonis varētu būt sulfīti - konservanti, kas paildzina vīna glabāšanas laiku un saglabā to svaigu. Tomēr parasti sulfītu saturs ir lielāks saldajos baltvīnos, nevis sarkanajos vīnos.
Lai gan dažiem cilvēkiem var būt alerģija pret sulfītiem un viņiem no tiem vajadzētu izvairīties, ir maz pierādījumu, ka tie ir vainojami galvassāpju izraisīšanā. Vēl viens iespējamais vaininieks ir histamīns - sastāvdaļa, kas biežāk sastopama sarkanvīnā nekā baltvīnā vai rozā vīnā.
Histamīns var paplašināt asinsvadus organismā, kas var izraisīt galvassāpes. Taču arī šajā gadījumā trūkst absolūtu pierādījumu.
Eksperti zina, ka vairāk nekā katrs trešais Austrumāzijas izcelsmes cilvēks nepanes jebkāda veida alkoholu - alu, vīnu un stipro alkoholu - un dzerot izjūt sejas apsārtumu, galvassāpes un sliktu dūšu.
Tas ir saistīts ar gēnu, kas ietekmē alkohola metabolisma enzīma ALDH2 jeb aldehīdu dehidrogenāzes darbību.
Alkohols organismā sadalās divos posmos - tas pārvēršas toksiskā savienojumā acetaldehīdā, ko ALDH2 pārvērš nekaitīgā acetātā, kas būtībā ir etiķis. Ja tas nevar notikt, kaitīgais acetaldehīds uzkrājas, izraisot simptomus.
Pētnieki apgalvo, ka līdzīgs ceļš ir iesaistīts arī sarkanvīna galvassāpēs. Viņi laboratorijā pierādīja, ka kvercetīns var netieši bloķēt ALDH2 darbību, izmantojot vienu no saviem metabolītiem.
