Dzīve pēc insulta. 3 ārsta ieteikumi veselības uzlabošanai
Insults jeb pēkšņi smadzeņu asinsrites traucējumi ir otrs izplatītākais nāves cēlonis pasaulē un trešais galvenais invaliditātes iemesls. Katru gadu Latvijas slimnīcās nonāk 6500 cilvēku ar šo diagnozi. Lai mazinātu insulta sekas, cilvēkam svarīgi maksimāli ātri saņemt specifisku ārstēšanu, kā arī kopš šī gada 1. aprīļa ir iespēja saņemt valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu. Tomēr nereti, neskatoties uz savlaicīgi saņemto ārstēšanu, insulta pacientam var saglabāties dažādas pakāpes funkcionāli traucējumi, kur nepieciešama multiprofesionālas rehabilitācijas komandas palīdzība, skaidro neiroloģe Dr. Iveta Haritončenko.
“Insults ir smadzeņu bojājums, kas rodas asinsvadu plīsuma vai nosprostojuma rezultātā. Tas var piemeklēt cilvēku jebkurā vecumā, tomēr visbiežāk tas novērojams pēc 55 gadu vecuma. Īpašā riska zonā ir cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu, nekontrolētu cukura diabētu, vai paaugstinātu holesterīna līmeni, kā arī tie, kas smēķē un pārmērīgi lieto alkoholu.
Lai izvairītos no insulta, ikvienam, īpaši pēc 40 gadu vecuma, regulāri jāpārbauda savs pulss, asinsspiediens, holesterīna līmenis, kā arī cukura līmenis asinīs. Ja rādītāji ir paaugstināti, jādomā par to kontroles iespējām, tajā skaitā ar dzīvesveida maiņu.
Savukārt, ja nelaime jau notikusi, svarīgi pacientu nogādāt slimnīcā jau pirmajās stundās, palielinot iespēju izvilkt trombu vai izšķīdināt to ar specifiskām zālēm. Jāatzīmē, ka pilnvērtīga rehabilitācija pirmajā pusgadā pēc insulta viennozīmīgi ir vissvarīgākais faktors ceļā uz atveseļošanos,” skaidro Dr. Haritončenko.
