“Mīļie vecāki, ko jūs darāt!” Ārste sašutusi, redzot veikalu iepirkumu ratiņu saturu
Domājot par bērnu lieko svaru un aptaukošanos, kas pēc kovida pandēmijas kļūst arvien izplatītākas problēmas Latvijas bērnu vidū, vecākiem būtu jāpadomā arī par saviem pirkumiem un to veselīgumu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Iveta Dzīvīte-Krišāne intervijā portālam Jauns.lv atklāja, ka, redzot veikalu iepirkumu ratu neveselīgo saturu, viņa dažkārt vēlas izsaukties: “Mīļie vecāki, ko jūs darāt!”
Uzrunājot vecākus par bērnu lieko svaru un aptaukošanos, ārste teica: “Gribu vēlreiz akcentēt, ka nav runa tikai par bērnu, bet gan par visu ģimeni. Visai ģimenei ir jāsaprot, cik veselīgi tā dzīvo.”
Pirmkārt, ir jāizvērtē, kādi ir ģimenes uztura paradumi.
Otrkārt, vajadzīgas fiziskās aktivitātes ne tikai bērnam, bet arī vecākiem. Īpaši labi, ja brīvdienās un brīvajā laikā bērni fiziskās aktivitātes veic kopā ar vecākiem.
Treškārt, jāpārdomā bērna miega režīms un viedierīču lietošanas laiks un paradumi.
Nav labi, ja bērns sāk izolēties
Ceturtkārt, jāapzinās, kāda ir bērna emocionālā veselība. Varbūt vecāki pamana bērna nomāktību, socializēšanās problēmas, izolēšanos, nevēlēšanos iziet sabiedrībā, depresīvu noskaņojumu. “Ja vecāki redz šādas problēmas, noteikti vajadzētu vērsties pie speciālista savlaicīgi.”
Redzot, ka bērnam sāk pieaugt svars, ir laicīgi jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. “Viņš ir pirmais ārsts un pirmais cilvēks, pie kura meklēt palīdzību.”
Par bērna svaru jādomā jau grūtniecības laikā
Ir jāsaprot: pat tad, ja vecākiem ir liekā svara problēmas, tās var nebūt bērnam. “Tas viss ir koriģējams un labojams, taču tas ir jāsāk savlaicīgi. Ja runājam par bērnu svaru, par to ir jādomā jau jaunajai māmiņai pirms grūtniecības, noteikti arī grūtniecības laikā un arī pēc bērniņa piedzimšanas.”
Liekā svara un aptaukošanās problēma ir daudzpusīga, par to ir jādomā ļoti savlaicīgi. “Tad, kad jau ir radušās komplikācijas, tad, pirmkārt, tās ir jāārstē. Otrkārt, tad ir daudz grūtāk sasniegt vēlamo rezultātu, nekā domājot par to laicīgi un nepieļaujot to. Koriģēt aptaukošanos ir daudz grūtāk nekā nepieļaut.”
“Mīļie vecāki, ko jūs darāt!”
“Vecāku rokās ir vara ielikt mazam bērnam veselīga uztura paradumus. Citreiz, aizejot uz veikalu un paskatoties, ar ko ir pilni iepirkuma rati vecākiem, kam ķipars ir pie rokas vai sēž ratos, gribas teikt: “Mīļie vecāki, ko jūs darāt!” Citreiz man gribas tā pateikt, bet es iekožu mēlē, jo ar kādām tiesībām gan es veikalā kaut ko tādu teikšu.
Protams, mazais bērns nepieliks pilnus ratus ne ar čipsiem, ne ar bulciņām, ne ar krāsainām konfektēm un citāda veida saldumiem, kā arī saldinātiem dzērieniem! To visu dara vecāki!
Bērns to visu redz, un bērnam tas arī tiek dots jau agrīnā vecumā, kad viņš pats vēl nesaprot neko no tā, kas ir veselīgs un kas nav veselīgs. Turpretī ratos nav neviena augļa, neviena dārzeņa,” speciāliste dalījās novērojumos.
Bērni neēd dārzeņus un salātus
Ārste atgādināja, ka pirmajos divos dzīves gados bērns izzina garšu pasauli un pierod pie tām garšām, ko viņam vairāk un biežāk piedāvā. Ja bērns jau dzīves sākumā nav iemācīts ēst dārzeņus un augļus, viņš tos arī nelabprāt ēd vēlāk.
Tas, ka bērni ēd ļoti maz augļu un dārzeņu, ir viena no ļoti lielām problēmām, var secināt, analizējot tos bērnus, kas ierodas slimnīcā ar aptaukošanos. Šie bērni parasti ļoti maz ēd dārzeņus. Turklāt viņu vecāki nereti uzver: “Viņš dārzeņus un salātus vispār neēd!”
Tādos gadījumos vecākiem būtu jāapzinās, ka viņi paši nav iemācījuši bērnam ēst dārzeņus un salātus: “Mīļā māmiņa, tu neesi iemācījusi bērnam to darīt.”
Sev mamma pērk salātlapas, bet bērnam – saldējumu
Veikalos gadās novērot situācijas, kad mamma pati sev pērk brokoļus un salātlapas, bet bērnam – saldējumu. Tas arī nav labi. Nav pareizi, ja mamma par savu veselību domā, bet par bērna veselību nerūpējas, pie sevis domājot: “Viņš jau maziņš, tas nekas, ka viņam apaļāki vaidziņi un lielāks puncītis.”
“Diemžēl tas ir nepareizs uzskats,” ārste teica, atgādinot, ka liekais svars un aptaukošanās nav tikai kosmētiska problēma – tā rada dažādus nopietnus un ilgstošus veselības sarežģījumus.
Jogurtā 0% tauku, bet daudz cukura
Jāapzinās: ja bērnam jau agrīni sāk dot saldumus, tad cukuru var pielīdzināt vieglajām narkotikām, jo, lietojot cukuru atkārtoti, veidojas pieradums. Uzņemot cukuru, galvas smadzenēs izstrādājas īpašas vielas, kas veicina labsajūtu un rada vēlmi pēc atkārtotas cukura devas.
“Jo vairāk ir saldumu, jo vairāk ir kaloriju. Arī veikalos redzam dažādus mārketinga trikus, piemēram, jogurtam ir 0% tauku, bet paskatīsimies, cik daudz tajā ir cukura!” Savā ziņā to var uzskatīt par sabiedrības mānīšanu, jo 100 gramos jogurta ir vismaz padsmit grami cukura – tas ir ļoti daudz.
Mazajā jogurta pudelītē var būt 6 tējkarotes cukura
“Viena maza pudelīte dzeramā jogurta var saturēt līdz pat 6 tējkarotēm cukura. Mums ir jāskatās, ko mēs pērkam no it kā veselīgajiem produktiem, kas īstenībā nemaz tik veselīgi nav, jo tajos ir daudz cukura.”
Tieši saldumi ir pirmā produktu grupa, kas būtu ierobežojama bērnu uzturā, īpaši tad, ja bērnam ir liekais svars un aptaukošanās. “Saldumi ir numur viens, jo īstenībā saldumi ir visur.” Tā saucamo slēpto cukuru ierobežošana un saldināto dzērienu samazināšana būtu pirmās lietas, kas būtu jāmaina bērnu uzturā.
Pārāk daudz makaronu, picu un burgeru
Skatoties uz mūsu bērnu ēdienkarti un analizējot to, speciālisti novērojuši, ka tajā ir arī pārāk liels ogļhidrātu daudzums.
Tie ir makaronos, kartupeļos, maizē, burgeros, picās un citos produktos, kur ir baltie milti, ogļhidrāti ar augstu glikēmisko indeksu, kas strauji paaugstina cukura līmeni asinīs. “Tie ir nesabalansēti daudz mūsu bērnu uzturā.”
Pārāk maz dārzeņu
Savukārt bērnu uzturā dārzeņu ir ļoti maz. Tie ir īpaši veselīgi, jo bagāti šķiedrvielām, kas ļoti vajadzīgas mūsu zarnu traktam, veicina labo baktēriju augšanu un atbilstošas mikrovides uzturēšanu.
Starp citu, viens no liekā svara iemesliem ir tas, ka tiek izjaukts labo baktēriju līdzsvars. “Tas arī veicina liekā svara pieaugumu.” Līdz ar to vecākiem būtu jāradina bērni pie dārzeņu ēšanas un veselīgas pārtikas nevis “fast food” uzkodām.
Iesaka izvairīties no sāļajiem konserviem un desām
Lai uzlabotu bērnu ēdienkarti, būtu jāsamazina arī sāls daudzums. “Arī pārāk sālīti produkti (visi čipsi, konservi, desas, gaļas produkti, pusfabrikāti, kuros ir liels sāls daudzums), veicina svara pieaugumu. To veicina ne tikai cukurs, bet arī sāls.
Protams, sāli mēs nevaram uzņemt dienas laikā tik pat daudz kā cukuru, bet, ja ikdienā lietojam sāļus produktus ar augstu sāls daudzumu, tad tas arī veicina liekā svara veidošanos.”
Vai mēs dzeram pietiekami daudz ūdens?
Uz šo jautājumu Dzīvīte-Krišāne atbildēja: “Nē, ūdeni mēs dzeram par maz. Arī tas ir klupšanas akmens. Mūsu šūnām ir vajadzīgs ūdens. Tikai un vienīgi ūdens. Šūnām nav vajadzīgi saldināti dzērieni, jo tie vielmaiņā iekļaujas kā uztura produkts nevis kā ūdens. Ir jādzer pietiekami daudz ūdens.
Dažreiz vecāki saka: “Mūsu bērns nedzer ūdeni!” Bet vajadzīga vecāku izdoma. Ūdenim var pielikt svaigas ogas, citronu, piparmētru, apelsīna šķēlīti, gurķa šķēli, kas ūdenim piedod nelielu garšu un padara to vizuāli pievilcīgāku nekā pliku ūdeni.”
Lai padzertos, bērnam būtu jābūt pieejamam tikai ūdenim.
Ballītēs varam apēst arī kādu saldumu
Rezumējumā Bērnu slimnīcas pārstāve uzsvēra, ka šie uztura ieteikumi pārsvarā attiecas uz bērnu ikdienu.
“Nav runa par ballītēm un svētkiem. Protams, svētku reizēs var atļauties pagrēkot! Mēs visi taču esam tikai cilvēki. Bet svarīgi, lai tas nonotiktu ikdienā. Te ir runa par ikdienu.”
Konfektes kā apbalvojums
Novērots, ka gan vecāki, gan bērnudārza pārstāvji ikdienā mēdz grēkot un par bērna pienākumu izpildīšanu dāvina konfektes, piemēram: “Ja tu labi pagulēsi, dabūsi konfekti. Ja tu labi pastrādāsi, dabūsi konfekti. Ja tu dūšīgi noģērbsies, dabūsi konfekti.”
Citreiz tā notiek arī mājās, piemēram, kad vecāki saka: “Ja tu apēdīsi pamatēdienu, tad iedošu konfekti.” Šī metode Latvijā ir izplatīts audzināšanas paņēmies, taču noteikti nav laba.
Noklausās ieteikumus par veselīgu uzturu un dodas uz “Makdonaldu”…
Ārste dalījās vēl vienā frāzē, ko vecāki nereti saka bērnam: “Ja tu izdarīsi to un to, tad mēs aiziesim uz “Makdonaldu”.”
Turklāt “Makdonalda” apmeklējums bieži vien tiek piesolīts, ja bērns labi uzvedīsies vizītē pie ārsta. “Dažbrīd arī konsultāciju laikā dzirdu: “Tu esi malacis!” Bērns tad uzreiz izpļāpājas: “Mammu, vai tad mēs tagad iesim uz “Makdonaldu”?”
Vecākiem jārīkojas atbildīgāk
Ja ārste tikko ir izstāstījusi veselīga uztura principus vai ieteikusi uzlabot uzturu, padarot to veselīgāku, bet vecāki pēc tam aizved bērnu uz ātrās ēdināšanas restorānu un kopā notiesā neveselīgu maltīti…
Tad speciālistei var nolaisties rokas, domājot par sava darba rezultātu. Protams, mediķi saprot, ka bērni jau pie šādām situācijām nav vainīgi.
