Depresija nav slikts garastāvoklis! Sarkanie karogi, kas norāda uz to, ka patiesībā ciet no smagas slimības
“Mēdz teikt, ka bērns, kura mammai ir depresija, ir bērns bez mammas!” - reiz kādā intervijā par pēcdzemdību depresiju izteikusies psiholoģe un psihoterapeite, kognitīvi biheiviorālās terapijas virziena pārstāve Diāna Zande. Pēdējās dienās, kad Latviju pāršalkusi traģiskā vēsts par mirušo zīdainīti un viņa pazudušo māmiņu, kas cīnījusies ar pēcdzemdību depresiju, šis termins, šķiet, ir ticis pieminēts ja ne katrās mājās, tad tajās, kurās aug bērni, pavisam noteikti. Cik patiesībā liela problēma ir pēcdzemdību depresija Latvijā? Un vispār depresija? Kā lēš eksperti, Eiropu pārņēmusi depresijas pandēmija, un tas ir pietiekami nopietns signāls tam, ka par šo slimību ir jārunā, nevis kā strausam jāiebāž galva smiltīs, izliekoties, ka tā neeksistē.
Pēdējo 20 gadu pētījumos atzīts, ka pēcdzemdību depresija ir izplatītākais emocionālais traucējums periodā pēc dzemdībām, no kura cieš 10–20% jauno māmiņu. Dažādās valstīs veiktie pētījumi ļauj secināt, ka no pēcdzemdību depresijas nav pasargātas nedz sievietes, kuras dzīvo siltajās klimatiskajās zonās, nedz arī tās, kas mīt ziemeļos, ne trūcīgās, ne bagātās valstīs.
Situācija Latvijā visdrīzāk būtiski neatšķiras no pasaules tendencēm, tomēr paradoksālā kārtā Valsts statistikas “Pārskatā par psihiatriskām saslimšanām un psihiski slimo kontingentiem” fiksēts, ka, piemēram, 2017. gadā Latvijā ir reģistrētas tikai sešas pacientes, kuras uzņemtas uzskaitē ar diagnozi – pēcdzemdību depresija vai psihoze.
Iespējams, daudzas māmiņas cieš no šiem emocionālajiem traucējumiem, bet nevēršas pēc palīdzības pie ārsta vai psihoterapeita, kā tas ir citur pasaulē.
Sievietei depresijā ir ļoti grūti veidot emocionāli ciešas attiecības ar zīdaini, atsaukties uz bērna signāliem un apmierināt viņa vajadzības. Ieilgusi mammas depresija ietekmē mazuļa emocionālo, fizisko un kognitīvo attīstību un, protams, skar attiecības ar partneri un pārējiem ģimenes locekļiem, kā arī pazemina dzīves kvalitāti uz ilgu laiku.
Šobrīd atzīts, ka depresiju sievietes var izjust ne tikai pēc bērna piedzimšanas, bet jau gaidot viņu – grūtniecības laikā. Pēdējo desmitgažu pētījumu rezultāti liecina, ka arī daudzi vīrieši izjūt nozīmīgus depresijas simptomus vai klīnisku depresiju partneres grūtniecības laikā un pēc mazuļa nākšanas pasaulē.
Kā atpazīt depresijas pazīmes
Depresija ir ilgstošs psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīgs nomākts garastāvoklis, grūtības koncentrēties un iesaistīties ikdienas aktivitātēs visdažādākajās jomās.
Depresija nav tas pats, kas slikts garastāvoklis.
Slikts garastāvoklis nāk un iet. Ja cilvēks piedzīvo depresiju, tad vismaz divas nedēļas pēc kārtas jūtas nomākts, bez enerģijas un gandrīz nemaz vairs nespēj priecāties par lietām, kuras pirms tam sagādāja prieku. Dažreiz depresīvas izjūtas pēc bērna piedzimšanas jauc ar normālu adaptēšanos jaunajai situācijai. Mātes loma vēl nav apgūta, strauji mainīgais un neparedzamais dzīves ritms var izraisīt nemieru, miega problēmas un trauksmi, tomēr šim stāvoklim būtu jāpāriet apmēram divu nedēļu laikā.
Pēcdzemdību depresijai ir vairākas izpausmes – pēcdzemdību nomāktība, pēcdzemdību depresija, pēcdzemdību psihoze:
