Pētījumā atklāts, kuriem cilvēkiem ir lielāka iespēja dzīves laikā piedzīvot demenci un insultu
Pētījuma rezultāti liecina, ka, palēninot organisma bioloģiskās novecošanās procesus, ir iespējams samazināt vai aizkavēt dažu slimību rašanos. Pētījumā secināts, ka cilvēkiem, kuru bioloģiskais vecums ir augstāks par viņu faktisko hronoloģisko vecumu, ir paaugstināts insulta un demences risks.
Cilvēkiem, kuru bioloģiskais vecums ir par pieciem gadiem lielāks nekā faktiskais, ir par 40 % lielāks risks saslimt ar vaskulāro demenci vai ciest no insulta. Cilvēkiem novecojot, palielinās hronisku slimību, piemēram, vēža, sirds slimību un neirodeģeneratīvo traucējumu, risks. Tradicionāli pētnieki kā aptuvenu bioloģiskā vecuma rādītāju izmanto hronoloģisko vecumu - cilvēka mūža gadu skaitu. Taču, tā kā cilvēki noveco atšķirīgā tempā, hronoloģiskais vecums nav visprecīzākais rādītājs, norāda eksperti.
Džonatans Maks, Karolinska institūta Medicīniskās epidemioloģijas un biostatistikas nodaļas doktorants skaidro: "Ja cilvēka bioloģiskais vecums ir par pieciem gadiem lielāks nekā viņa faktiskais vecums, cilvēkam ir par 40 % lielāks risks saslimt ar asinsvadu demenci vai ciest no insulta."
Lai noteiktu bioloģisko vecumu un saikni ar slimībām, pētnieki izmantoja datus par 325 000 cilvēku vecumā no 40 līdz 70 gadiem, kuri bija iekļauti Apvienotās Karalistes Biobank datubāzē.
Lai aprēķinātu bioloģisko vecumu, tika izmantoti astoņpadsmit biomarķieri - molekulas, kas norāda uz normālu vai patoloģisku procesu norisi organismā, tostarp holesterīna līmenis asinīs, cukura līmenis asinīs, asinsspiediens, plaušu darbība un ķermeņa masas indekss.
Salīdzinot ar faktisko, hronoloģisko vecumu, augsts bioloģiskais vecums bija saistīts ar ievērojami paaugstinātu demences, īpaši vaskulārās demences, un išēmiskā insulta risku.
Iegūtie rezultāti liecina, ka, palēninot organisma novecošanās procesus attiecībā uz izmērītajiem biomarķieriem, ir iespējams samazināt vai aizkavēt slimības sākšanos.
Turklāt pētījumā, kas publicēts žurnālā "Journal of Neurology, Neurosurgery and Psychiatry", tika konstatēts, ka risks saslimt ar ALS, kas pazīstama arī kā motoneironu slimība (MND), palielinās arī ar augstāku bioloģisko vecumu.
