Superaļģe spirulīna - kas tajā tik vērtīgs?

Konsultē RTU pētniece, uzņēmuma SpirulinaNord līdzdibinātāja Agnese Stunda-Zujeva.

Aug arī Latvijā

Spirulīnas aļģe zinātniski pētīta ne vien pasaulē, bet arī Latvijā. Rezultāts – kaut arī tā ir siltumu mīloša tropu ūdeņu iemītniece, ir atrasta iespēja spirulīnu kultivēt arī mūsu platuma grādos. Varbūt kādam šķiet, ka tas ir pārlieku eksotiski un zaļajam brīnumam diezin vai ir vieta līdzās pašmāju superēdieniem, piemēram, skābētiem kāpostiem, upenēm vai dzērvenēm, bet zinātniece Agnese Stunda-Zujeva atgādina – šodien nez vai spējam iedomāties dzīvi bez kartupeļiem vai tomātiem, kas pie mums senatnē atceļojuši no lielas tālienes. Kāpēc lai līdzīgi neiedzīvotos arī spirulīna?

Vislabāk svaigu

Spirulīnas produkti ir dažādi – šīs aļģes var iegādāties svaigas, saldētas, pievienotas sulām vai sīrupiem, pulverī, tabletēs un kapsulās. Visvērtīgākās ir svaigās aļģes. Tajās ir daudz bioloģiski aktīvu vielu – hlorofils, visas cilvēka organismam nepieciešamās aminoskābes, taukskābes, piemēram, omega-3, kā arī plašs vitamīnu spektrs (karotinoīdi jeb A vitamīna pirmvielas, C, B grupas un E vitamīni, folijskābe), minerālvielas (kalcijs, dzelzs, magnijs) un mikroelementi.

Vērtīgās vielas aļģē ir tādā formā, kas ļoti labi uzsūcas cilvēka organismā, līdz ar to šis produkts var būt labs uztura papildinājums tiem, kurus nomoka kuņģa un zarnu trakta kaites, piemēram, čūla vai audzēji, un ar tām saistīta malnutrīcija – uzturvielu nepietiekamības rezultātā iestājies organisma stāvoklis, kam raksturīgs vājš barojums. Šā iemesla dēļ jau vairākus gadus pastāv speciālas uztura programmas, kuru ietvaros spirulīnu audzē un ar to nodrošina Āfrikas reģionu iedzīvotājus, kur trūkst pilnvērtīga uztura.

“Ja salīdzina ar Latvijas superproduktiem, teiksim, dzērvenēm, tajās esošie vērtīgie antioksidanti ir skābes, kas mēdz dedzināt kuņģa un mutes gļotādu un nomizo zobus. Apēst sauju svaigu dzērveņu var tikai izturīgākie, tāpēc tās mēdz iestrādāt dažādos ēdienos vai saberzt ar cukuru, kas kopējo uzturvērtību ievērojami samazina,” uzsver Agnese Stunda-Zujeva. Spirulīnu var ēst tīrā veidā, un tā nerada nepatīkamas sajūtas.

Kafijas vietā

Tonusam un veselībai svaigu spirulīnu vajag tikai septiņus gramus jeb aptuveni tējkaroti dienā, bet, uzņemot dubultu devu, jutīsi tonizējošu efektu – būs spēku pieplūdums, vaigi sārtosies, gribēsies un būs jauda darboties. Tāpēc pirms gulētiešanas spirulīnu labāk nelietot – enerģijas uzplūds traucēs iemigt. Agnese Stunda-Zujeva stāsta, ka šo īpašību dēļ ar spirulīnu var aizstāt kafiju, taču atšķirībā no ierastā mundruma dzēriena aļģes neizraisa trauksmei līdzīgo sajūtu, ko pazīst daudzi kafijas cienītāji. “Ja lieto spirulīnu, neveidojas arī pieradums, kā tas mēdz notikt ar kafiju – ka no rīta nemaz pakustēt nevar, iekams tā nav iedzerta,” saka pētniece.

Svaigai spirulīnai nav nekādas garšas, tāpēc to var piejaukt ūdenim vai sulai un vajadzīgo devu vienkārši iedzert. Bērniem tumši iekrāsota sula, kam pievienota spirulīna, pat varētu šķist interesanta. Atbildot uz jautājumu, vai spirulīnu iespējams pārdozēt, speciāliste saka: “Tas ir tāpat kā ar mandarīniem – jebko ir iespējams apēst par daudz. Iznākums ir kāds nu kuram – vienam caureja, citam izsitumi. Tomēr spirulīna nav zāles, par pārdozēšanu īsti nevar runāt. Varbūt lielāka deva kādam padarīs sarkanākus vaigus, taču tas tāpēc, ka spirulīnās esošie B grupas vitamīni uzlabo asinsriti.”

Nezināmas izcelsmes pulverim – nē!

Apstrādājot daļa aktīvo un labvēlīgo spirulīna aļģes vielu iet bojā, tāpēc pulveris nav tik izcils produkts kā svaigās aļģes. Pirmkārt, tam ir ne visai patīkama jūras produktu garša, ko neizdodas nomākt pat tad, ja pulveri piejauc ēdieniem vai dzērieniem. Šādi pat tiek iegūts pretējs efekts – specifiskā garša atveras vēl vairāk. “Mēģināju pulveri iejaukt jogurtā un cerēju, ka jogurta garša uzvarēs spirulīnu. Nekā – spirulīna uzvarēja,” pasmaida pētniece. “Pat viskaislīgākie vegāni ir teikuši – vari sev ieskaidrot, ka tas ir veselīgi, cik gribi, taču, ja ir tik negaršīgi, tas gluži vienkārši nedarbojas.”

Otrkārt, ja koši zaļo pulveri mēģina ēst ar karoti un uzdzert ūdeni, tas saķep zobos. Vēl viens pulvera mīnuss – ja paciņa atvērta, uz tās saturu sāk iedarboties gaisa mitrums, un produkts diezgan drīz sāk bojāties. Tāpēc ērtākais veids, kā lietot saberztas aļģes, ir kapsulās, taču tās ir krietni dārgākas par salīdzinoši lēto pulveri. Visai plaši pieejamas ir arī spirulīna tabletes. Tās var nopirkt dažādos veģetāro un vegāno produktu un ekoloģisko preču veikalos, taču, pēc zinātnieces sacītā, šajā formā aļģes saglabā vismazāk no savas sākotnējās vērtības. Turklāt ievērojams tablešu sastāvdaļu īpatsvars ir apjoma palielinātāji – ciete vai kaut kas tamlīdzīgs –, kā arī stabilizētāji un citas vielas, kas ļauj produktam saglabāt vajadzīgo formu.

Treškārt – un tas ir vissvarīgāk – bieži vien ir grūti izsekot pulvera izcelsmei. Agnese Stunda-Zujeva teic, ka lielākā spirulīnas ražotāja ir Ķīna, kur ir simtiem uzņēmumu, kas aļģes audzē industriāli. Tās kultivē seklos dīķos, jo aļģēm vajag saules gaismu. Diemžēl patērētājam nav iespēju pārliecināties, kādos apstākļos spirulīna tiek ražota un vai tie neietekmē produkta kvalitāti. Proti, aļģe darbojas kā absorbents un uzsūc ne vien tai nepieciešamās barības vielas, bet arī piesārņojumu, kas atrodas ūdenī. Ja ūdenstilpe nav tīra un tajā nonāk, piemēram, smagie metāli, tie uzkrājas aļģēs un ir atrodami arī no tām tapušajā pulverī, bet pēc tam – cilvēka organismā. Šādi ir iespējams saindēties.  

Kā aug spirulīna

Spirulīna ir mikroorganisms, kas vairojas daloties un optimālos apstākļos laboratorijā vai bioreaktorā – atbilstīgā apgaismojumā, temperatūrā un attiecīgi mineralizētā ūdenī – dara to nepārtraukti. Dabā vairošanās ir pakļauta temperatūras izmaiņām, tāpēc, tiklīdz ūdens kļūst vēsāks, augšana apstājas. Spirulīnas aļģes ir iespējams audzēt arī mājās – ASV pat izveidotas mājaudzētāju apvienības, kurās var iegādāties starta komplektus. Lai audzētu spirulīnu, vajag tvertni, pietiekami siltu ūdeni, labi apgaismotu vietu, piemērotas barības vielas un pacietību.